Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Barikādes un lodes

Laikraksts Latvietis Nr. 491, 2018. g. 25. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Šajās dienās atzīmējam tā sauktās Barikāžu dienas; – laiku pirms 27 gadiem, kad tauta mobilizējās, lai aizsargātu neatkarības atjaunošanas procesu. Par spīti 1990. gada 4. maija deklarācijai, neatkarība vēl nebija atgūta. Padomju okupācijas spēki ar tankiem plosījās Viļņā, Lietuvā, sabraucot civiliedzīvotājus, bet Latvijā būvēja barikādes Vecrīgā un pie Ministru kabineta ēkas Brīvības ielā, lai aizkavētu padomju kara tehnikas uzbrukumus.

Protams, ar tankiem ienākt Vecrīgā būtu neprāts no militārā viedokļa, un barikādes neveidoja nekādu šķērsli, ko padomju vienības nevarētu ļoti īsā laikā pārvarēt.

Bet jēga bija simboliska. Cilvēki bija ar mieru riskēt ar savu dzīvību, lai parādītu pasaulei, ka mēs gribam savu valsti atpakaļ, un mēs esam ar mieru dot savu dzīvību, ja vajadzīgs.

Barikādēm ir sena vēsture kā pretošanās līdzeklim jau no 16. gadsimta ticību sadursmēm Francijā. Pats vārds barikāde cēlies no franču valodas – barrique – nozīmē muca. Latvijas gadījumā nebija nekādas mucas, bet smagā lauku tehnika un smilšu maisi.

Kamēr atzīmējam Barikāžu dienas, arī jāatceras, kas tas bija, no kā latvieši gribēja atkratīties. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki ir atraduši pierādījumus par to, kura no Stūra mājas telpām Brīvības ielā 61 tika lietota kā šautuve – nāves soda izpildes vietu. Pēc visiem šiem gadiem aiz tapetēm, preskartona un maskējošiem, nokrāsotiem dēļiem ir atklāta oriģinālā šaušanas laika dēļu siena. Kopā ar ložu caurumiem, ložu čaulām un pašām lodēm.

Pirmā padomju okupācijas gadā, Baigajā gadā, šajā mazā telpā tika nošauti vismaz 186 Latvijas pilsoņi. To līķi tika iekrauti aiz šautuves durvīm garāžā gaidošajā mašīnā, un vēlāk aizvesti uz kādu Rīgas nomali.

Un par ko? Par to, ka viņi nepietiekami mīlēja savu jauno dzimteni – plašo Padomju savienību. Tika izmantots Padomju Krievijas kriminālkodeksa 58. pants par pretpadomju un pretrevolucionāru darbību.

Šajā mazā telpā var vislabāk saprast, kas ir okupācija, un kāpēc barikādes bija drosmīgs un vajadzīgs solis. Var arī saprast, kāpēc jābūt modriem un jādarīt visu, lai okupācija neatkārtotos. Atcerēsimies, ko teica čekas augstākais virsnieks, kad bija spiests pamest čekas māju Viļņā, Lietuvā: „Mēs atgriezīsimies“.

Mūsu uzdevums ir teikt pretī: „Nē! Okupācija neatkārtosies!“

GN
2018. g. 25. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com