Vienas dienas notikumi Rīgā

Palielināt / Enlarge

Jānis Goldšmits rāda „šautuves“ sienā atzīmētos ložu caurumus. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Goda vārti“. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kultūras ministre Dace Melbārde un Rīgas mērs Nils Ušakovs Goda vārtu atvēršanā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kultūras ministre Dace Melbārde Goda vārtu atvēršanā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas valsts simtgades atklāšanā runā kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas valsts simtgades atklāšana.. FOTO Aina Gailīte.

Ja gribi sekot līdzi sabiedriskajiem notikumiem Rīgā, tad sanāk pamatīga noskriešanās. 18. janvārī Stūra mājā notika Latvijas Okupācijas muzeja organizēta preses konference par atklātajiem lietiskajiem pierādījumiem Čekas rīcībai – cilvēku nošaušanai šīs ēkas telpā. Ja līdz šim bija tikai pieņēmums par šautuves atrašanās vietu, tad veicot pēdējo izpēti ēkas pirmajā stāvā, atsedzot sienu līdz oriģinālajam dēļu apšuvumam, tika atrastas ložu pēdas un arī lodes, kas norāda uz to, ka šajā telpā slepkavoja jau pirms karadarbības sākšanās. Skats, protams, drausmīgs, siena sacaurumota pārsvarā cilvēka galvas augstumā. Šajā telpā pat bijusi ierīkota rene asiņu novadīšanai un speciāla ventilācija asiņu smakas izvadīšanai. Līdz Vācijas iebrukumam 1941. gadā Čeka jau paspēja šajā telpā nošaut 186 Latvijas iedzīvotājus, kuri atteicās ar to sadarboties. Par okupantu pārliecību, ka viņi Latvijā valdīs mūžīgi, liecina arī tas, ka netika iznīcināti šie slepkavību pierādījumi – sašautais sienas oriģinālais dēļu apšuvums, to nomaskējot tik ar kosmētisku pārbūvi un rakstainām tapetēm. Šajā šautuvē valda neiedomājams fizisks un emocionāls aukstums.

Jā, un pie mums vēl ļaudis prāto par Čekas maisiem, nevar tak tos vērt vaļā un sabojāt dzīvi tiem, kuri kādreiz vienalga kādā veidā ir sadarbojušies ar šo ļaunuma perēkli. Izejot no Stūra mājas pie tīra gaisa ar nemaz tā nevar tikt, mitrumā automašīnu izplūdes gāzes plēš galvu pušu.

Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā ir satraukums, pulcējas ļaudis jauna simtgades objekta – lielizmēra pilsētvides objekta Goda vārti atklāšanai. Rīb bungas un skan dūdas, un Auļu vīri rāda savas prasmes. Uz liepu alejas celiņa pretī Ministru kabinetam prāvs skatītāju, amatpersonu, mākslinieku un preses pārstāvju pulciņš. Atklāšanas uzrunas uzsāk Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs un Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde. Šī neparastā objekta idejā un izveidošanā ir sadarbojušies mākslinieks Visvaldis Asaris, videomākslinieks Māris Kalve un dzejnieks Andis Akmentiņš. Tehniskais izpildītājs vietējais uzņēmums SIA Palami. Goda vārtu paneļu seguma ekrānos nepārtraukti notiek vizuāls stāsts, te zvaigžņota debess, te karogu zieds, un šie stāsti mainīsies visa svinību gada garumā. Nez kā to uztver autobraucēji! Cerams, ka rīdziniekiem patiks.

Tālāk mans ceļš ved pāri Daugavai, kuras ūdeņus vietām sedz apsnidzis ledus, bet vietām peld lieli dzeltenīgi ledus gabali. Redzamību jūtami ierobežo dūmaka, un visa apkārtne izskatās fotogēniska, spēj tikai spiest kameras pogas. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izgaismots tikai ātrijs un otrais stāvs, kurā pulcējās aicinātie viesi uz Latvijas valsts simtgades atklāšanu ar valsts augstāko amatpersonu grāmatu dāvināšanu Tautas grāmatu plauktam. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, Kultūras ministre Dace Melbārde un Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savās uzrunās pastāstīja par grāmatu un savu veltījuma ierakstu tajā. Arī bijušie valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš ielika plauktā savu artavu, bet Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera veltījuma vārdus nolasīja LNB runas vīrs Augusts Zilberts. Starp citu, Valdis Zatlers Tautas grāmatu plauktam veltīja 1947. gadā Eslingenā izdoto grāmatu Latvija, kuru viņš saņēma dāvinājumā no Oļega Stepanova ģimenes Austrālijā. Aicinātie viesi bija arī ārvalstu vēstnieki, kurus ļoti sirsnīgi sagaidīja pasākuma rīkotāji Kultūras ministre Dace Melbārde un LNB direktors Andris Vilks, kurš ar uzrunu arī atklāja pasākumu. Bija skaisti un neierasti, apkārt kāpnes, Tautas grāmatu plaukti un stikla barjeras.

Pēdējie viesi gāja prom tumsā, jo ātrijā jau sākās mūsdienīga multimediāla iestudējuma pirmizrāde ar kori, solistiem, dejotājiem un staigājošiem skatītājiem tumsā – Gaismas raksti. Redzot mēģinājumu un daļu no pirmizrādes, teikšu, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem pametu LNB un devos vērot dabas gaismu spēles Daugavā un Vecrīgā. Tas ir tikai sākums simtgades svinībām.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“