„Nea Hellas“ kuģa braucēju atceres vakariņas Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Sēž no kreisās: Aivars Līdums un Bruno Krūmiņš. Stāv no kreisās:  Pēteris Strazds, Ināra Strazda, Lia Kapela, Māra Līduma, Irēne (dzim. Krūmiņa), Vineta Lagzdiņa. FOTO Pēteris Strazds.

„Šogad, kad piemiņas svētkus Latvijai svinam,

Lai pieminam tos, kas mums šo brīvību deva un sevi ziedoja cēli!“

Pirms 69 gadiem, 1949. g. 24. janvārī, grieķu pasažieru kuģis Nea Hellas atstāja Neapoles ostu, Itālijā, lai dotos 10 000 jūdžu garajā braucienā uz tālo Austrālijas kontinentu pasaules otrajā pusē.

Balti krāsotā, izskatīgā, 17 000 tonnu lielā kuģa krava bija 1537 bēgļi no Eiropas. Bēgļu sastāvs bija – čehi, ungāri, jugoslāvi, poļi, ukraiņi, baltkrievi, igauņi, latvieši, lietuvieši, kā arī bezpavalstnieki. Latviešu skaits uz kuģa bija 259.

Pēc ilgās gaidīšanas dažādās nometnēs Vācijā uz pirmo apsolīto kuģi San Francisko, kas tika novirzīts ebreju tautības bēgļu transportam uz Ameriku, Nea Hellas pasažieri bija ļoti priecīgi okupēt liela kuģa ērtās kabīnes, lai dotos savas dzīves garākajā jūras braucienā uz izredzēto zemi, Austrāliju (Terra Australis).

Ar septiņiem amerikāņu dolāriem kabatā, tas nebija nekāds izpriecas brauciens. Sirds bija grūta un daudziem rūpes vaigā, jo jāatstāj bija vecais Eiropas kontinents, jāatstāj draugi un paziņas. Ausīs dunēja doma – vai kādreiz vēl redzēšu savu dzimto zemi.

Brauciena gaitā kuģis piestāja Port Saidā un Adēnas ostā, kur notika intensīva tirgošanās, pirkšana un pārdošana, mantu apmainīšana ar vietējiem tirgoņiem laivās. Mainīti tika veci pulksteņi pret kurpēm, cigaretes pret iepirkuma somām utt.

Pēdējo pieturas vietu atstājis, staltais kuģis traucās arvien tālāk, šķeldams okeāna viļņus, arvien tālāk un tālāk, un tuvāk jaunās mītnes zemes krastiem uz jaunu zemi un jaunu dzīvi.

Nemierīgākās vietas braucienā bija Sarkanā jūra un Austrālijas krastos, kad brokastīs, pusdienās un vakariņās ēdamzāle bija patukša. Braucēji bāli vaigā, atspiedušies uz kuģa margām, devīgi dalījās ar zivju pulkiem ar savu tikko baudīto grieķu maltīti.

Uz kuģa bija arī savi prieka brīži, kad varējām skatīties angļu filmas, notika koncerti, kuros uzstājās dažādu tautību instrumentālisti, solisti, dejotāji, poļu koris un Arvīda Kanta vadītais latviešu koris un dubultkvartets. Notika arī boksa turnīrs.

Interesants ir novērojums, ka latviešu koris ar 17 dziedātājiem uz Nea Hellas bija aizsākums Adelaides Latviešu biedrības korim Adelaidē.

Norima viļņi, norima kuģa kņada, baltu kaiju pavadīts, Nea Hellas lēni ieslīdēja Melburnas ostā. Tā bija 23. februāra pēcpusdiena. Tanī pašā vakarā kuģa kapteinis Polemis Stakatios sarīkoja atvadu balli. Jaunie iebraucēji dejoja un līksmoja līdz pat saules lēktam.

Pēc pāris stundām gulēšanas un pēc muitas pārbaudes kāpām vilcienā, lai dotos uz tranzīta nometni Bonegillu. Nometnes telpas bija šaubīgas, bet pusdienās un vakariņās pa pilnam gan bija aitas gaļa.

No Bonegillas vīrus – strādniekus un vieniniekus nosūtīja darbos, bet sievas ar bērniem uz Uranquinty nometni, līdz laikam, kamēr strādājošie sameklēs savām ģimenēm apmešanos. Šeit ir jāpiezīmē, ka tanī laikā Austrālijā dzīvokļu trūkums bija ļoti akūts.

No Nea Hellas 259 latviešiem, 83 (ieskaitot bērnus) aizbrauca uz Adelaidi.

Uz Adelaidi aizbrauca, galvenokārt, ģimenes – Auziņi, Babičevi, Biezaiši, Burkmaņi, Dančauski, Dreimaņi, Jaunzemi, Kanti, Krūmiņi, Kubači, Kukuri, Lagzdiņi, Līdumi, Oši, Ozoli, Strazdi, Štrausi, Zandersoni un vieninieki – Buša, Inka, Liepiņa, Nicmanis, Petrovs Georgs un Šepskis Brigita.

Šī gada Nea Hellas braucēju atceres sarīkojums notika Latviešu nama kafejnīcā. Sarīkojuma ierosinātājs un izkārtotājs bija Dr. Pēteris Strazds. Pēteris, kopā ar kundzi Ināru, bija izkārtojis gardīgas pašapkalpošanās vakariņas. Sirsnīgs paldies Pēterim un Inārai. Vakariņās vēl piedalījās Aivars Līdums ar kundzi Māru, Lia Kapelis, Iveta Lagzdiņa, Irēne Krūmiņa un šī raksta autors.

Vakars aizritēja kopējos atmiņu stāstos, dzīvās pārrunās, sirsnībā un draudzībā.

Bruno Krūmiņš
Laikrakstam „Latvietis“