Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vanadžu pusdienas Pertā

Olas liktas ēšanai, ne skatīšanai

Laikraksts Latvietis Nr. 498, 2018. g. 1. apr.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Līga Ģemuts un Zigis Ozolnieks „olu karā“. FOTO Jānis Purvinskis.

Svētdien, 18. martā, Pertas Latviešu Centrā bija atkal pulcējies parastais latviešu bariņš savā kopienā. Kaut gan beidzamajā laikā tas ir visai sarūcis, tas tomēr vēl turas kopā. Mati palikuši sirmāki vai retāki, muguras arī vairs nav tik taisnas un staltas, un liekas, ka arī paši esam sarukuši mazāki. Tas jau laikam nozīmē, ka Pertas latviešiem arī tie gadi nāk, un gadi iet. Bet ar visu to mūsu bariņš bija saradies visai pieņemamā skaitā. Nu jau nāca tuvāk pie četrdesmit, kaut vai tas skaits vēl tīri nebija sasniegts.

Bet brīnumu brīnumi – Pertas vanadzēm ne nu tie gadi, ne gadu nastas neliekas traucējam gādāt par latviešu labklājību Pertā. Viņas tikai cep un vāra, cep un vāra un gādā par mūsu ēstgribas pieveikšanu. Bet mēs priecājamies un pateicamies, ka viņām vēl ir spēks un apņēmība visu šo veikt, un vēlam viņām vēl ilgus gadus nepagurt.

Šodienas pusdienas gan bija gatavotas sevišķi: galdi saklāti ar skaistu dekorējumu un krāsotām olām galdā. Nu taču laikam Lieldienas nāk, un šodien tā kā drusku pasvinēsim. Jau laikus Rita mums piesola labas pusdienas – aukstais galds un arī kafijas galds ar cepumiem un kūkām. Kā parasti, Viktors gādā arī par slāpju dzesēšanu ar alu vai vīnu vai pat vēl ar ko stiprāku no bāra. Bet kad nu vēderi būšot pilni, tad kamēr atpūšamies; varēsim vēl noskatīties kādas no Vucēnu Jāņa atkal sagādātajām filmām.

Tad nu Rita atkal mūs aicināja pie galda, kur nu bija cāļa gaļa, vērša gaļa, kartupeļu salāti un salātu salāti; skābi gurķi un šmorēta gaļa... nu un visu es nemaz neprotu nosaukt. Nu, ar vienu vārdu sakot, – izvēle nu lielu liela. Es jau kā tāds neziņa – tikai paņemu no ik šķīvja pa gabaliņam. Tad neko neesi izlaidis, ka varbūt palaidi garām pat to labāko kumosu? Šķīvis bija pilns gan. Nu šovakar nekādas vakariņas nevajadzēs, un domāju, ka laikam pat rīt brokastis nevajadzēs. Nu, a kur tad vēl kafijas galds ar cepumiem!

Bijām gan ēduši un dzēruši, un Jānis jau uzstādījis filmas ierīces. Tā kā bija silts laiks, liekas, ka Jānis mūs gribēja atsvaidzināt un mums rādīja skaistos Latvijas ziemas un salnas skatus: balto Latviju. Tādu nebiju sen redzējis, jo tagad Latvijā biju sabijis tikai vienu ziemu un tad vēl īstu ziemu nepiedzīvoju. Paldies, Jāni, par šo. Tad vēl redzējām tādu īsfilmu par to, kā Kuldīga rīko savas pilsētas svētkus. Redzējām gan lielus, gan mazus dancotājus, gan tautas tērpus, gan vienādus apģērbus. Tur muzicēja, tur dancoja un dziedāja; nu vispār – gāja visai jautri. Bijām pārliecināti, ka Kuldīga zina, kā sarīkot skaistus svētkus. Paldies, Jāni, arī par šo filmiņu.

Vēl jau viss nebija galā; taču olas liktas ēšanai, ne skatīšanai. Pēc olu sišanas sacīkstēm, daži aizgāja ar pilnu kabatu olām, bet paspēlētāji – bez šā. Pertas latviešu pulciņā un ar draugiem atkal bijām pavadījuši jauku pēcpusdienu.

Paldies vanadzēm, Vucēnu Jānim un Veltai ar Viktoru, kuri mūs apkalpoja pie bāra, kā arī olu krāsotājām un galdu klājējām, un – uz redzīti nākošās pusdienās.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com