DVMN Latviešu leģiona un Kalpaka atcere

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes locekļi pie nezināmā kareivja kapavietas. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Juris Bruns stāsta par dienestu Vjetnamā. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Dainas koris, diriģents Edgars Vēgners. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Veseris“, diriģente Sandra Birze. FOTO Ilze Ābele.

1952. g. Daugavas Vanagu Organizācija dēvēja godināt Latvijas leģionārus, nosaucot 16. martu par Leģionāru atceres dienu pēc lielām kaujām, kur abas 15. un 19. divīzijas 1944. g. varonīgi cīnījās pie Veļikajas upes pret sarkano armiju.

Sestdien, 17. marta rītā kapsētā Foknerā (Fawkner) Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas (DVMN) valdes locekļi nolika vaiņagu pie pieminekļa, atceroties tās dzīvības, kuras tika upurētas tautas un tēvzemes labā, cīņā pret ļauno komunistu varu. Paskaidrojums par šo dienas atceri tika dots angliski, lai tie, kuri bija klāt un nerunā latviski, saprot mūsu veltījumu.

Šogad arī nolikām ziedus uz nezināmā kareivja kapavietas.

DV mītnes priekšā plīvoja abi – Austrālijas un Latvijas karogi stiprā, siltā ziemeļu vējā.

Kā vienmēr, trīs stalti DV biedri, šoreiz – Markus Dragūns, Dāvids Vējiņš un Gregs Vaitlovs (Greg Whitelaw) ienesa karogu. Vienojamies, dziedot Dievs, svēti Latviju!

Mācītājs Dainis Markovskis novadīja svētbrīdi, atgādinot mūs, cik lielu veltījumu leģionāri ir mums devuši un lūdzot Dievu par viņiem.

DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš, kā vienmēr, īsā un kodolīgā veidā paskaidroja mums no vēsturiska viedokļa par Leģiona dienu un par pulkvedi Oskaru Kalpaku.

Stāstījumu šogad sniedza Juris Bruns. Viņa temats bija viņa dienesta laiks Vjetnamā visus tos gadus atpakaļ tikko nobeidzis būvinženiera grādu Melburnas Universitātē 1969. g. Juris atvainojās par savu latviešu valodu, jo pēdējo reizi, kad viņam ir bijis jālieto to, bija kādus 35 gadus atpakaļ, kad bijis Daugavas skolas vecāku padomes priekšsēdis. Viņš arī ļoti pateicas savai sievai Edītei un meitai Lizetei par palīdzību ar runas un bilžu sagatavošanu.

Juris stāstīja kā toreiz iesauca armijas dienestā. Tāpat kā cilvēki vinnē lotto ar numurētām bumbiņām, ja tavs dzimšanas dienas numurs parādījās uz to mazās bumbiņas valsts iestādē, tavs vinnests bija dienēt Austrālijas armijā. Un pēc apmācībām varbūt tev arī laimējas aizceļot un karot tālā Vjetnamā, kur vien tā atradās.

Jura stāstījums par savām apmācībām Kvīnslandes Kanunga džungļos un apstākļi tur, par laiku Sidnejā un tad viņa gads Vjetnamā, būvējot un uzlabojot ceļus, tiltus, skolas un citas būves vietējiem un dzīvojot visu laiku 40°C sutīgumā ar knišļiem, troksni no bombardējumiem cauru dienu un nakti, aģent oranžu saindēšanās, kas tika visapkārt izplatīts un ar ziņu, ka kurš katrs solis var būt tavs pēdējais, ļoti aizrāva klausītājus, it sevišķi jaunāko paaudzi. Varēja just, ka stāstījums vēl aiztika sāpīgās, emocionālās brūces. Mēs jutām viņam līdzi. Sekoja gaismu bildītes ar paskaidrojumiem.

Veseris dziedāja Ērika Ešenvalda Brīvība, Sandras Birzes vadībā, un Dainas koris fragmentus no Zigmāra Liepiņa rokoperas Lāčplēsis – Edgara Vēgnera vadībā; solisti bija Kalvis Jaunalksnis un viņa meita – Lisa Jaunalksne. Dziedāšana aizveda klausītājus uz brīnišķīgu skaņu pasauli. Paldies visiem kora dalībniekiem, solistiem un diriģentiem par izcilu brīdi mūsu programmā! Klausītāji vēlējas dzirdēt vēl, bet laiks nepieļāva.

Beidzām mūsu atceri ar Daugavas Vanagu dziesmu, kura tik papildināta ar koristu spēcīgajām balsīm.

Un klusumā karogu iznesa no zāles.

Visi klātesošie atspirdzinājās un gardi ēda pīrāgus, smalkmaizītes un atjaunoja draudzības. Daudzi vēlējas uzzināt vairāk par Juri un viņa piedzīvojumiem.

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“