Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs“

Vērienīga mākslas darbu izstāde Parīzē

Laikraksts Latvietis Nr. 507, 2018. g. 3. jūlijā
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Baltijas valstu izstādes reklāma. FOTO Jānis Roberts Dēliņš.

Baltijas valstu izstāde. FOTO Jānis Roberts Dēliņš.

Baltijas valstu izstāde. FOTO Jānis Roberts Dēliņš.

Atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, notiek ļoti daudz pasākumu visās pasaules malās, notiek koncerti, izstādes. Vienā no pasaules prestižākajiem muzejiem – Orsē muzejā, Parīzē – ir skatāma izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs, ko līdz 15. jūlijam vēl varēs aplūkot daudzi tūkstoši skatītāju.

Arvien ir interesanti dzirdēt par koncertiem, teātra izrādēm un mākslas darbu izstādēm no aculiecinieku skatījuma. Izmantoju šo iespēju, uzdodot dažus jautājumus Jānim Robertam Dēliņam, Latvijas goda konsulam Melburnā, kam bija izdevība apmeklēt šo izstādi Parīzē.

Ilze Nāgela: Zinu, ka Tev bija tā iespēja redzēt šo izstādi; varbūt biji uz atklāšanu?

Jānis Roberts Dēliņš: Uz izstādes atklāšanu 9. aprīlī diemžēl nebiju. Tā esot bijusi ļoti iespaidīga un svinīga ar visu Baltijas valstu prezidentu, kā arī Francijas prezidenta līdzdalību. Izstādi pats apmeklēju 19. aprīlī. Nodomāju iet uz Orsē muzeju jau no paša rīta, lai varētu izvairīties no lielās tūristu burzmas, kas parasti sagaida muzeja apmeklētājus.

I.N.: Kādi bija Tavi iespaidi par izstādi kopumā?

J.R.D.: Nu, vienreizēji, pat apburoši! Ejot uz muzeju, cerēju, ka mākslas darbi tiks izstādīti prominentās zālēs un nevis kādā muzeja stūrīti vai muzeja pēdējā stāvā. Ienākot muzejā, biju patīkami pārsteigts, ieraudzīt, ka izstādes zāles bija tuvu pie galvenās ieejas, muzeja 1. stāvā. Ja mēs runājam, ka ir jāveicina Baltijas valstu atpazīstamību, tad skatāmās izstādes eksponētie darbi un informatīvie materiāli, kas ir Baltijas valstu simtgades kopprojekts, šo svarīgo mērķi ir teicami mēģinājuši izpildīt.

I.N : Cik, apmēram, mākslas darbu bija kopā no visām Baltijas valstīm?

J.R.D.: Izstādē ir iekļauti, apmēram, 150 darbi, aptverot periodu no 1890. gada līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Tad ir vēl atsevišķi darbi, kas datēti ar 20. gs. 30. gadiem. Eksponāti aizdoti no četriem Baltijas valstu muzejiem.

IN: Cik mākslas darbu ir tieši no Latvijas? Kuru latviešu mākslinieku darbi bija skatāmi izstādē?

J.R.D.: No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu ir pārstāvēti laikam vairāk nekā 50 eksponāti, tajā skaitā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Pētera Krastiņa gleznas. Rozentāla krāšņā glezna Arcadie man ļoti imponēja, un ainavista Purvīša gleznās manīju impresionistu iespaidu.

I.N: Cik, Tavuprāt, skatītāju šīs izstādes laikā to apskatīs?

J.R.D.: Muzeju katru dienu apmeklē, apmēram, 7000 tūristu un Parīzes iedzīvotāju. Starp citu, katra mēneša pirmajā svētdienā muzeju apmeklējumi Parīzē ir bez maksas. Cik no Orse muzeja apmeklētajiem iegriezīsies zālēs, kur izstādīti Baltiešu mākslinieku darbi, nemāku teikt. Bet sava apmeklējuma laikā, kas bija samērā agri no rīta, zālēs nepārtraukti ienāca individuālie tūristi, mazas tūristu grupas ar pavadoņiem, kā arī pulciņš bērnudārznieku ar audzinātāju.

I.N.: Vai apskatot izstādi, redzēji vietējo iedzīvotāju reakciju uz Baltijas valstu mākslinieku darbiem? Vai, Tavuprāt, tā viņiem bija pārsteigums?

J.R.D.: Jā, noteikti! Domāju, ka daudzi apmeklētāji bija patīkami pārsteigti par darbu lielo apjomu un dažādību – gleznas, akvareļi, pasteļi, zīmējumi, litogrāfijas un skulptūras.

I.N.: Vai Francijas presē redzēji publikācijas par šo izstādi?

J.R.D.: Pamanīju rakstus un informāciju par izstādi laikrakstā Le Figaro un žurnālā L'Express. Lidmašīnu sabiedrības Air France klienti visā pasaulē varēja lasīt par izstādi žurnāla Air France Magazine maija mēneša izdevumā.

I.N.: Ko Tu vēl vēlētos pastāstīt par šo izstādi?

J.R.D.: Manuprāt, informatīvie materiāli izstādes zālēs par Baltijas valstīm angļu un franču valodās ir ļoti labi sastādīti un viegli salasāmi. Muzeja veikalos ir pērkami katalogi par izstādi, kā arī grāmatas par Latviju un Baltijas valstīm. Piemēram, viena ļoti interesanta bija Rīga. Pa Rīgas jūgendstila pēdām. (Sur les traces de l'art nouveau a Riga). Šāda reklāma varētu veicināt tūrismu uz Latviju.

I.N.: Liels paldies Tev par stāstījumu! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com