Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Radītprieks“

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāde

Laikraksts Latvietis Nr. 509, 2018. g. 18. jūlijā
Inga Vasiļjeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
2018-XXVI-DziesmuSvetki

Tautas lietišķās mākslas izstāde „Radītprieks“. FOTO Publicitātes foto.

No 29. jūnijā plkst. 16.00 izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa bij skatāma XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde Radītprieks. Tā pulcēja vairāk nekā 1100 meistaru, kas darbojas 125 tautas lietišķās mākslas kolektīvos. Izstāde notika Latvijas simtgades programmas ietvaros. Savukārt 26. jūnijā Galerijā Centrs tika atklāta izstāde ROTĀT:IES, kas sevī apvieno dažādus izteiksmes līdzekļus – gan foto, gan īstas rotas, gan skaistus tērpus un dekoratīvus skatlogus. ROTĀT:IES vienlaicīgi ir aicinājums apmeklēt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi Radītprieks Rīgas mākslas telpā.

Izstādē Radītprieks vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Tomēr tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis. Ekspozīcija tautas lietišķās mākslas žanrus aicina uzlūkot kā kompleksa dzīvesveida un zināšanu sistēmas dažādas šķautnes.

Zināšanas ir viens no centrālajiem izstādes motīviem. Visās tautas lietišķās mākslas jomās ir nepieciešama precizitāte, ko mūsdienu skatītājs ne vienmēr novērtē. Lai izgatavotu izcilu kokli, piena krūzi vai segu, meistaram labi jāpazīst dabas materiāli, jāredz to iespējas. Tās ir zināšanas, kas izkoptas paaužu paaudzēs un ir nododamas tālāk. Jaunrade veidojas kā organiska tradīcijas sastāvdaļa – tā balstās nevis tradīcijas noliegumā, bet gan papildināšanā un interpretācijā. Tautas mākslas meistaram jābūt radošam zināmu noteikumu ietvaros. Izstāde Radītprieks cenšas izcelt un parādīt palielinājumā šīs dimensijas, kas cilvēkam, kurš tautas mākslu lieto, nevis rada, var paslīdēt garām nepamanītas.

Izstādes laikā tapa tautas mākslas meistaru veltījums mūsu valsts jubilejā, pavisam ikdienišķs sadzīves priekšmets – grīdas celiņš. To Tautas lietišķās mākslas studijas Rīdze – vadītāja un audēja Māra Maniņa virsvadībā veidos vairāki desmiti audēju no dažādiem Latvijas novadiem. Tas tika darināts tradicionālajā un Latvijā plaši izmantotajā rožceliņa aušanas tehnikā. Katrs audējs Simtgades celiņā ieauda savu krāsu, joslu, rakstu – savu vēlējumu Latvijai.

Izstādes dalībnieki ir Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju meistari un individuāli strādājošie meistari. Ekspozīcijas dizainu veidojusi Dd studio radošā komanda: Jānis Mitrēvics, Miks Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Ilze Zigerte, Artis Svece. Pati izstāde tapa Latvijas Nacionālajam kultūras centram sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienību. Izstādes ir skatāma līdz 26. augustam, Dziesmu un deju svētku laikā dalībnieki, izrādot savas Dalībnieka kartes, varēja apmeklēt izstādi bez maksas.

Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku
Sabiedrisko attiecību vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com