Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ceļojums uz nekurieni“

Austrālijas latviešu mākslinieka Imanta Tillera personālizstāde Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 514, 2018. g. 20. aug.
Greims Andersons (Graham Anderson) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. FOTO Gunārs Nāgels.

Imanta Tillera izstādes „Ceļojums uz nekurieni“ atklāšana. FOTO Gunārs Nāgels.

Imanta Tillera izstādes „Ceļojums uz nekurieni“ atklāšana. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. Pirmā rindā centrā Imants Tillers un Dženifera Slatjere (Jennifer Slatyer). FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. Vita un Juris Ruņģi. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. Latvijas Radio koris. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. Priekšā no kreisās: LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš, LR goda konsuls Melburnā Jānis Dēliņš, Maruta Tauriņa. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. Ēriks Kiršfelds. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. LR kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādes atklāšana. LR kultūras ministre Dace Melbārde sveic Imantu Tilleru. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstādi atklāj Austrālijas Mākslas padomes priekšsēdētājs, Rūperts Maiers (Rupert Myer, Chair, Australia Council for the Arts). FOTO Gunārs Nāgels.

Imants Tillers. FOTO Gunārs Nāgels.

Māksliniece Vija Celmiņa. FOTO Gunārs Nāgels.

izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. FOTO Gunārs Nāgels.

Filmas izrādē. No kreisās ceturtā ir filmas režisore Antra Cilinska, Imants Tillers, Tillera izstādes kuratore Dr. Elita Ansone, kopā ar filmas producēšanas grupu. FOTO Ojārs Greste.

Pēc filmas izrādes. No kreisās: Anita Andersone, Imants Tillers, Vaira Vīķe-Freiberga, Greims Andersons. FOTO Daina Lasmane.

Pēc filmas izrādes. No kreisās: Isidore Tillere, Imants Tillers, filmas režisore Antra Cilinska, Vaira Vīķe-Freiberga, Dženifera Slatjere (Jennifer Slatyer), Saskija Tillere. FOTO Daina Lasmane.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā no 2018. gada 7. jūlija līdz 30. septembrim notiek Imanta Tillera (dz. 1950) retrospektīva izstāde.

Izstādē ir 67 darbi un tie visaptveroši atspoguļo gandrīz visus mākslinieka dzīves darba daiļrades aspektus. Iekļauts ir viens no Tillera agrīnajiem, lielākajiem darbiem, Sarunas ar līgavu (Conversations with the Bride) (1974-75), kuru izstādei aizdevusi Jaundienvidvelsas Mākslas galerija. Šis darbs sastāv no 112 maziem apgleznotiem paneļiem, kas uzstādīti katrs uz sava alumīnija rāmja.

Izstādes jaunākajā darbā, Ceļojums uz nekurieni (Journey to Nowhere) (aptuveni 3,5x2,5m izmērā), ir redzama Rīgas panorāma, kā arī aborigēnu motīvi un mākslinieka pārdomas tekstos. Darbs ir gleznots uz 90 audeklkartoniem kuri salikti kopā 10 x 9 salikumā. Šis darbs atspoguļu māksliniekam raksturīgo mākslas darbu veidojumu. Darbs tika aizdots no privātas kolekcijas Austrālijā.

Izstādes atklāšana notika 2018. gada 6. jūlijā LNM muzeja Lielajā izstāžu zālē. Atklāšana sākās ar Austrālijas-Skotijas komponistes Rozalindas Peidžas (Rosalind Page) skaņdarbiem, kas radīti iedvesmojoties no Tillera darbiem. Skaņdarbs korim Horizonts (Horizon), piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu Latvijas radio kora izpildījumā Sigvarda Kļavas vadībā, un kompozīciju Esamība un laiks (Being & Time) atskaņoja trio Juris Žvikovs (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells) un Mārtiņš Circenis (klarnete). Koncertpianiste un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Dzintra Erliha, kas apmeklēja izstādes atklāšanu, pēc koncerta dalījās ar iespaidiem: „Šo mūziķu sniegums Tillera izstādes atklāšanā bija tiešām muzikāli augstvērtīgs, krāsains, emocionāli bagāts. Mūzika ļoti labi saderēja kopā ar Tillera darbiem, jo gan mūzikā, gan gleznās ir ne tikai skaņas-krāsas, bet arī filozofiskā puse, pārdomas par dažādām dzīves tēmām, ko lieliski atklāja gan Tillera darbi, gan Rozalindas Peidžas skaņdarbi. Ja Tillera darbos filozofiskās pārdomas raisa gleznās ievītie teksti, tad mūzikā tās atklāja daudznozīmīgas pauzes, klusuma brīži, ilgi izturēti akordi, neparastas saskaņas... Es pat saklausīju saikni ar franču komponista Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen (1908-1992) skaņdarbiem... Katrā ziņā lieliska mūzikas izvēle pie lieliskām gleznām!“

Izstādi atklāja Austrālijas Mākslas padomes priekšsēdētājs, Rūperts Maiers (Rupert Myer, Chair, Australia Council for the Arts) un runas vēl sniedza Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde, LNMM Vizuālās mākslas departmenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone (LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja, komponiste Rozalinda Peidža, ievērojamā latviešu izcelsmes amerikāņu māksliniece Vija Celmiņa un mākslinieks Imants Tillers.

Izstādei ir izveidots 296 lappušu katalogs divās valodās. Tajā ir plašs fotogrāfiju klāsts no visiem izstādītajiem darbiem un daudziem citiem mākslinieka lielākajiem darbiem vai citu mākslinieku darbiem, uz kuriem atsaucas Tillers. Muzeja direktore Māra Lāce katalogam uzrakstījusi ievadu; lasāmas Imanta Tillera, Elitas Ansones un trīs izcilu mākslas vēsturnieku un kritiķu Dr.  Greima Koultera-Smita (Graham Coulter-Smith), Marka Ledburija (Mark Ledbury) un Dr. Īana Maklīna (Ian McLean) esejas.

Elitas Ansones eseja izskaidro latviešu tekstu, simbolu un citas literārās un mākslinieciskās atsauces, kas ir ietekmējušas Tillera darbu no viņa agrīnajām dienām. Tie ietver izlasi no latviešu bērnu klasikas, Jāņa Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas un latviešu tautas pasakām.

Imants ir vecāku Imanta Tillera sen. un Dzidras Tilleres dēls. Viņi dzimuši Latvijā un ieradās Sidnejā 1949. gadā. Līdz austrāliešu skolas apmeklējumam Imants runāja tikai latviešu valodā. Viņš apmeklēja arī Sidnejas Latviešu sestdienas skolu. Imants un viņa sieva Dženifera Slatjere (Jennifer Slatyer) pirmo reizi Latviju apciemoja 1976. gadā. Imants devās uz Latviju arī 1991. gadā, bet 1993. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika rīkota viņa personālizstāde Diaspora. Imants un Dženifera pēdējos gados ir vairākkārt ceļojuši uz Latviju. Tillers ir muzejam ziedojis vairākus savus darbus.

Dr. Īans Maklīns (Ian McLean) savos rakstos Mīmikrijas metafizika: Kāpēc Imants Tillers piesavinās aborigēnu mākslu? dalās ar savām pārdomām par 1985. gadā Tillera aborigēnu mākslinieka Maikla Nelsona Džagamaras (Michael Nelson Jagamara) darba piesavināšanos. Tas izprovocēja polemiku, jo piesavināšanās saistījās ar neatrisinātiem politiskiem suverenitātes un identitātes jautājumiem. Šis notikums gadu gaitā veda uz Imanta Tillera un Maiklu Nelsonu sadarbību, kā rezultātā tapuši daudzi kopīgie darbi, starp tiem Vēstnesis (The Messenger) (2014), kuru iegādājās Parlaments Kanberā un tas atrodas Parlamenta ēkā. Izstādē redzams darbs Deviņi šāvieni (The Nine Shots) (1985), ar kuru iesākās polemika, un Daba runā: AX (Nature speaks: AX) (2002), viena no Tillera un Maikla Nelsona kopīgi radītajām gleznām.

Vakarā pirms izstādes atklāšanas kinoteātrī Splendid Palace notika režisores Antras Cilinskas (Jura Podnieka studija) dokumentālās filmas par Imantu Tilleru Iemesti pasaulē (Thrown into the World) pirmizrāde. Dokumentālā filma tika filmēta Sidnejā, Kūmā (Cooma, mākslinieka mājās), Papunjā – Centrālā Austrālijā, kā arī Rīgā, Liepājā un citur Latvijā.

Skatītājiem bija iespēja iepazīties ar mākslinieka unikālo mākslas tapšanas procesu un būt lieciniekiem Tillera vizītei pie aborigēna mākslinieka, Maikla Nelsona Džakamaras, kurš dzīvo Centrālā Austrālijā.

Citā filmas daļā Tillers stāsta par tēvu, kas aicinājis savu dēlu apgūt reālu profesiju, piemēram, arhitektūru; Tillers ir ieguvis universitātes grādu arhitektūrā. Tillera tēvs viņam teicis, ja viņš kļūs par mākslinieku, viņš nonāks uz ielas. Nākamajā filmas kadrā ir redzams, kā Imants atver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja smagās koka durvis, ceļā uz apspriedi par izstādes veidošanu, kurā viņš tiks godināts par saviem sasniegumiem kā pasaulslavens mākslinieks.

Filmas pirmizrādē piedalījās vairākas sabiedrībā pazīstamas personas un ar Imanta mākslu saistīti mākslas cienītāji un kolēģi, starp tiem Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Sidnejas mākslas galerijas direktore Rozlina Okslija (Roslyn Oxley). Citi notikumi izstādes atklāšanas nedēļā iekļāva Austrālijas latviešu arhitekta Andreja Andersona un komponistes Rozalindas Peidžas (Rosalind Page) lekcijas, austrāliešu mākslinieka Maikla Ītera (Michael Eather) un latviešu mākslas kritiķa Eduarda Dorofejeva interviju ar Imantu Tilleru. Notika arī vairākas preses konferences un pieņemšanas. Paredzēta vēl viena lekcija, ko sniegs austrāliešu mākslas vēsturnieks un kritiķis Terijs Smits (Terry Smith) muzejā 2018. gada 21. augustā ar nosaukumu Imants Tillers and Art to Come. Dokumentālā filma par Tilleru būs skatāma kinoteātros no 22. augusta.

Imanta Tillera sieva Dženifere un viņu meitas Isidore un Saskia, vairāki citi ģimenes locekļi, draugi un mākslas pasaules pārstāvji ceļoja uz Latviju, lai piedalītos izstādes atklāšanā un citos ar to saistītajos pasākumos. Klāt bija arī daudzi Austrālijas latvieši, kuri bija sabraukuši uz Dziesmu svētkiem.

Muzeja direktore Māra Lāce izstādes kataloga ievadā stāsta, ka muzejs plānoja izstādi no 2015. gada, un tas bija saistīts ar sadarbību starp daudziem „cilvēkiem un institūcijām Latvijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā”. Viņa sacīja: „Latvijas valsts simtgades atzīmēšana ar vērtībās balstītu vēstījumu un papildu finansējuma iespējām mums ļāva sapņot par šo projektu...“ un vēl teica: „Tā turpina muzeja izstāžu politikā definēto mērķi atklāt spilgtas personības, kuru mākslinieciskā darbība ir ritējusi citu kultūras telpu robežās, sniedzot būtisku ieguldījumu mītnes zemes un starptautisku mākslas procesu attīstībā.“

Jau lielais ļaužu pulks, kas piedalījās izstādē un ar to saistītajos pasākumos pirmās nedēļas laikā ir apliecinājums, ka tūkstošiem latviešu, kuri apmeklēs izstādi un aplūkos dokumentālo filmu tuvāko mēnešu laikā, noteikti būs pateicīgi par Muzeja darbinieku tālredzību un rūpīgo darbu, jo īpaši par kuratores Elitas Ansones pārliecību un neatlaidību, kuri kopīgi ir panākuši to, lai plašāk tiktu novērtēts Imanta Tillera milzīgais talants un latviešu kultūras mantojuma nozīme viņa mākslā.

Greims Andersons (Graham Anderson)
Laikrakstam „Latvietis“
2018. gada 18. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com