13. Saeimas vēlēšanas Pertā

Palielināt / Enlarge

1069. iecirkņa valde. No kreisās: Jānis, Melānija, Madara, Līva – priekšsēde un Liāna sekretāre. Fotogrāfijā trūkst Ilmārs. FOTO Jānis Purvinskis.

Pagājušā svētdienā, 6. oktobrī, arī Pertas latviešu saime pulcējās 13. Latvijas saeimas delegātu vēlēšanām. Nācām vēlēt jaunu Latvijas valdību, jo liekas, ka vecās Saeimas deputāti laikam vai nu noguruši, vai iemiguši, jo no turienes beidzamā laikā Latvijas valsts labumā nekas nav nācis, un tauta vēl gaida, kad stāvoklis mūsu valstī izlabosies un daudzi aizbraucēji varēs atgriezties atpakaļ uz dzīvi savā dzimtenē? Tās nu ir mūsu cerības mūsu jaunajai valdībai, jauniem svaigiem spēkiem.

Jau plkst. 7.00 no rīta pirmā balsotāja Sarmīte ar savu dēlu ieradās Pertas Latviešu Centrā, lai izpildītu savu pilsones pienākumu un izvēlētos savu delegātu, kurš nu Saeimas sēdēs sniegs viņas vēlmes Latvijas jaunajai valdībai, un ar ko tad pamazām dzīves apstākļi Latvijas pilsoņiem uzlabosies: strādnieki pilsētu uzņēmumos un lauksaimnieki laukos varēs sākt izdzīvot no saviem darba peļņas augļiem, un valsts pilsoņi Latvijā varēs saņemt arī iespējamos veselības pakalpojumus, kurus viņi ar valsts palīdzību varēs atļauties, kā tas ir daudzās citās demokrātiskās valstīs pasaulē. Valsts palīdzību, kuru valstīs, kurās mūsu izkaisītās diasporas tautieši saņem, bet nesaprot, kāpēc tas tā nav mūsu pašu valsts iekārtā, Latvijā. Tāpēc nācām un balsojām par tiem deputātiem, kuri nu mums solīja lielus uzlabojumus mūsu tautiešiem, mūsu radiem un draugiem, kuri vēl turas pieķērušies mūsu Latvijas zemei un dzīvo un cer, ka reizi vēl nāks tā diena, kad mūsu deputāti sāks domāt par tautu un valsti un ne tikai par to cik eiro varēšu ielikt manā kabatā. Bet kā jau mūsu teiciens ir: solīts, makā nekrīt. Dzīvosim un redzēsim, cik patiesi bija viņu solījumi!

Pertas latvieši bija visai cītīgi balsotāji, jo jau ap plkst. 9.00 bija kādi deviņi savu pienākumu izpildījuši, un tad jau sāka nākt atkal pa diviem, pa trim, un balsotāju listes sāka pildīties. Tomēr ļoti žēl, ka nepiepildījās goda konsula Pertā – Purvinsku Jāņa vēlme šajā Latvijas Simtgadē sasniegt vismaz apaļo simtu, bet tikai 78, kas vismazākais skaits Austrālijas iecirkņos, bet tomēr bija vairāk nekā Tokijā, Pekinā un tik pat cik Kalamazū (USA). Ļoti žēl, jo izpalikuši bija tiešām tādi mūsu kopienas ļaudis, daudzi no kuriem nekur un nekad neiztrūkst?? Bija arī viens balsotājs no Latvijas. Kāpēc cilvēki, kuriem vispār veselības dēļ grūti pārvietoties, tomēr apzinājās savu pienākumu un, pārvarot pašu grūtumus, ieradās un nobalsoja. Nezinu cik 95+ gadīgie Latvijā mēroja 30-40 km un pat pāri par 70km līdz vēlēšanu iecirknim. Viena iecirkņa biedre mēroja pāri par tūkstošiem km no Karratas, lai vairākas stundas nosēdētu pie vēlēšanu galda, pieņemot vēlētājus. Bet to jau ne Latvijas valdība, ne cilvēki vispār ne redz, ne zin, un to dara tikai diasporas latvieši. Tad jau laikam mums rūp tas, kas notiek Latvijā un kas notiek ar mūsu tautu un valsti?

Kaut gan vēlēšanu norises sākums, kā jau mums pierasts ar Latvijas Internetiem (atceros, kā par pasēm beidzot tomēr arī nevarējām samaksāt ar bankas kredīta karti) nebija bez sarežģījumiem, tomēr beidzot tikām pievienoti pie sistēmas un vismaz beidzamā skaitīšana un datu nosūtīšana aizgāja bez bažām. Atceros kā 12. Saeimas vēlēšanās nostrādājām līdz 02.00 no rīta, kamēr mūs beidzot atlaida mājās.

Tad šoreiz 30 minūšu laikā viss bija nodots, visu sakārtojām un ceļā uz mājām jau plkst. 21.30. Paldies maniem palīgiem un jo sevišķi – Liānai (mūsu vēlēšanu iecirkņa sekretārei), kura, nemaz neminēšu cik stundas viņa nosēdēja pie vēlēšanu listēm, un galvenais Līvai – mūsu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdei, kura ne tikai mūs beidzot pievienoja pie datoriem, izkārtoja kafijas galdu pa dienu, bet, galvenais, nodeva mūsu vēlēšanu urnu skaitīšanas datus Balsis vēlēšanu datoriem Latvijā. Lielu liels paldies Ilmāram, kurš atvēra iecirkni un salika ceļrāžu zīmes uz vēlēšanām jau plkst.7.00 no rīta, saņēma pirmos balsotājus, un tad vakarā vēl atbrauca mums palīgā ar skaitīšanu. Paldies arī Madarai un Melānijai, kuras gādāja gan par vēlētāju saņemšanu, viesmīlību, gan pavadīja mani manā garajā ceļojumā, lai es neapmaldos un tieku laikus atpakaļ uz iecirkni. Saprotams, paldies tiem Pertas latviešiem, kuri apzinājās savu pilsoņa pienākumu un atnāca un nodeva savu balsi, jo Latvija, esmu es pats, jo bez manis nav arī Latvijas. Cerēsim, ka Saeimas Nr.13 ir laimīgais Nr., un Latvijai – pagrieziens uz izaugsmi labākai, spīdošai mūsu senču un mūsu dzimtenei.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2019.g. 6. oktobrī