„Par mani, draudziņ, nebēdā...“

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Daugava“ ar diriģenti Inesi Laini. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Daugava“ un vanadzes ar diriģenti Inesi Laini. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Koncerta publika. FOTO Agris Ezeriņš.

DV namā Adelaidē 20. oktobrī vīru koris Daugava un diriģente Inese Laine šogad pulcēja neparasti daudz klausītāju uz savu gadskārtējo koncertu. Vanagmājas zālē bija aizpildītas visas sēdvietas, kājās tomēr nevienam nebija jāstāv, jo Andris parūpējās par papildus krēsliem. Kolorītais Mazais Veserītis no Melburnas ar atraktīvo diriģenti Sandru Birzi, mūsu šarmantā soliste Geoveva Janmeija un Vanadžu ansamblis bija skaists papildinājums koncerta skanējumam.

Programma bija veidota ļoti pamatīgi – veselas trīs daļas un divi starpbrīži klausītāju labsajūtai. Pirmās daļas beigās pēc brašām vīru dziesmām klausītājus pārņēma Geņas dziedātā Dziesma par draugu izjustais sniegums Sandras pavadījumā.

Savukārt otrā daļa iesākās ar Viļņa Jankovska emocionālo Es atnācu uguntiņu un turpinājās ar Vanadžu ansambļa, Andra Jaudzema, Richarda Rozentāla, Viļņa Jankovska dziedātām dziesmām Sandras Birzes klavierpavadījumā. Neviltotus aplausus saņēma Raimonda Jaudzema klavierspēle. Otro daļu noslēdza brašie Mazā Veserīša vīri. Visus aizkustināja Lec saulīte un fragmenti no rokoperas Lāčplēsis.

Pēc neilga starpbrīža Daugava un Mazais Veserītis, un solists Vilnis aicināja turpināt dziesmu baudīšanu. Šajā daļā izskanēja arī koncerta moto dziesma Par mani, draudziņ, nebēdā, kas daļai klausītāju acis darīja miklas. Šī nu jau senā dziesma vēl joprojām ir ļoti daudziem dziļi sirdīs.

Koncerta noslēguma daļā kopā dziedāja Daugava, Vanadžu ansamblis un Mazais Veserītis. Kā pēdējā izskanēja Tēva nams; atkal emocionāla noskaņa pārņēma klausītājus, bet man šķita, ka arī dziedātājus.

Un tā klausoties un atpūšoties no emocijām bagātā koncerta, ātri pagāja divas stundas. Pēc koncerta neliela pauzīte, lai sakārtotu papildus galdus, un tad visi varēja baudīt vakariņas – tradicionālās latviskās kotletes krējuma/sēņu mērcē ar kurzemnieku kartupeļu biezputru un speciāli šim vakaram skābētiem kāpostiem. Kā jau latviešiem pienākas, sekoja debesmanna ar vaniļas mērci, un kur tad vēl smaržīgā pupiņu kafija ar vai bez piedevām un Geņas korim dāvāta torte un ābolkūka un cepumiņi. Par ēdienu bija gādājušas Ilga, Ilze un Daina ar palīdzēm Dzidru un Anniņu.

Šī saviesīgā tikšanās radīja jauku kopības sajūtu. Izturīgākie pārvietojās uz bāra zāli, kur turpinājās latviešiem neatņemamā kopdziedāšana, jo labas lietas tik ātri nebeidzas Te jāatzīmē enerģiskās vanadzes Geņa, Biruta, Aija, Anniņa, Dzidra, kam piebiedrojās Mārīte, Dace un skolotāju semināra viešņa no Latvijas – arī Dace. Dziedātājus laipni atbalstīja šīvakara bārmenis Juris, kamēr spēkavīri Andris, Agris un Rūdis sakārtoja lielo zāli. Paldies mūsu spēkavīriem!

Es katru reizi apbrīnoju Geņu, kura savos 97 gados ir nepārspējama: dzied un cep visgardāko torti; tagad vēl viens pārsteigums – viņa nodemonstrēja izturību 2 nedēļu ceļojumā ar mašīnu līdz pat Ziemeļu teritorijai un pa tuksnesi. Pēc atgriešanās izcepa torti korim, sagatavojās koncertam. Laikam jau tā ir optimistiskā un sīkstā latgalietes daba – nežēloties, bet darīt. Paldies, Geņa, Tev par to, ka Tu mums esi! Paldies arī visiem pārējiem vārdā nenosauktiem koncerta dalībniekiem, palīgiem, klausītājiem – visiem, kas bija šai dienā kopā mūsu vanagmājā.

I. V.
Laikrakstam „Latvietis“