Ciema iedzīvotāji izbraukumā

Palielināt / Enlarge

Betija ar papagaili. FOTO Nimfa Nih Ngong.

Palielināt / Enlarge

Pusdienas. FOTO Nimfa Nih Ngong.

Mūsu vietējai pašvaldībai pieder viens speciāli būvēts autobuss. Tas domāts cilvēku pārvadāšanai, kuriem ir vajadzīga palīdzība staigāšanai, piepalīdzot ar 4 riteņu stumjamajiem ratiņiem. Šāds autobuss ir jāpieprasa, un mūsu lūgums jau bija iesniegts pirms gada.

Rinda ir gara, un nekad nevar zināt, kurā gadalaikā tā pienāks. Mums laimējās, jo mēs tikām pie izbrauciena skaistā pavasara dienā. Bijām priecīgi piemaksāt starpību, jo pašvaldība visus izdevumus nesedz.

Ciema iedzīvotāji, kuriem nav piederīgo vai arī radi dzīvo tālu projām, nevar tikt tādā izbraukumā. Daudzi, kuri nevar staigāt bez ratu palīdzības, tika aizvesti uz kalniem un redzēja dabu pavasara rotā.

Diena iepriekš bija apmākusies, un saulītei bija grūti tikt caur mākoņiem, lai mūs sasildītu. Izrādījās, ka saules cepures, kas visiem tika sagādātas, nebūs vajadzīgas, un gribējās mākoņus pabīdīt sāņus, lai mums būtu siltāk. Rīts uzausa ne pārāk silts, sauli gan solīja visu dienu. Sākās liela meklēšana pa skapjiem pēc siltākām drēbēm. Kuram tādu nebija, vienmēr varēja aizņemties, jo pavadoņi redzēja ceļotāju vajadzības. Kurš to būtu sagaidījis, ka pavasarī jāmeklē kažoks?

Jau labu laiku iepriekš visi braucēji sapulcējās zālē pie loga un sāka gaidīt ar lielu nepacietību. Noteiktā laikā pagalmā iebrauca lielais milzis. Sānos bija nolaižama – paceļama platforma, ar kuru mēs visi tikām augšā. Apakšējā nodaļā vieta, kur salikt visus stumjamos ratus. Sākās līkumains brauciens augstu kalnos. Braucām gandrīz stundu, skatiem mainoties labā un kreisā pusē. Lopi, ganības, lauki un plašais tālais redzes skats visapkārt. Visi ar sajūsmu skatījās, jo daži tādus skatus sen nebija redzējuši.

Autobuss pieturēja skaistā, līdzenā vietā; arī par to bija padomāts, lai mēs varētu pārvietoties bez grūtībām.

Paredzētās pusdienas tika pasniegtas ar smaidu, jo viņi mūs gaidīja ar speciāli rezervētiem galdiem. Zivis, kartupeļu standziņas un salāti – viss svaigs un garšīgs. Kad bijām paēduši, sākās lielāki prieki ar jautriem izteicieniem. Tad gājām skatīt un barot putnus. Šie lielie, baltie milži ir pieraduši pie cilvēkiem un zina, ka dabūs graudus no tiem. Mums iedeva lielu šķīvi ar mazāku piestiprinātu vidu, kur ieber ēdamo. Papagailis uzsēdās uz lielā šķīvja malas un garšīgi ēda pasniegto. Uz kāda šķīvja to mēģināja darīt divi vai trīs reizē, un tad bija liela vārdu pārmaiņa putnu valodā, kas bija skaļa. Uz mūsu šķīvja bija tikai viens papagailis, bet arī to bija grūti noturēt, jo šie putni ir smagi.

Baltums un tīrums ir neaprakstāms, un dzeltena sekste, kas ir kā galvas rota. Jābūt uzmanīgam, jo knābis ir liels un stiprs, un kāju nagi spēcīgi. Pāris no mūsu cilvēkiem laikam neprata kārtīgi uzvesties un tika pārmācīti ar ieknābšanu pirkstā.

Drīz vien bija jāsaka ardievas šai skaistajai vietai; pulkstenis iet pārāk ātri jautrības pilnajā dienā. Apkārt laukumam bija skaisti, slaidi eikalipti, kuri meža biezumā stiepās pret sauli. Pa ceļam varēja redzēt arī papardes, kas tur mitrumu saknēm. Patīkams un neparasts izbraukums, kas bieži negadās. Paldies Ciema vadībai, kas to izkārtoja un sagādāja dienu mežā, par ko varējām tikai sapņot.

Paldies visiem pavadoņiem, kas pieskatīja katru soli. Paldies Ivaram, kas visu redzēja un ar smaidu sniedza palīdzību, kad tā bija vajadzīga. Viņš pavadīja ar ģitārspēli, kad mēs atpakaļceļā mēģinājām dziedāt.

Visi riteņu staigātāji saka lielu Paldies!

Betija Plūme
Laikrakstam „Latvietis“