Karoga maiņa Svētā Gara tornī

Palielināt / Enlarge

Visi četri no tiem, kuri cēla pirmo karogu Svētā Gara tornī un mācītājs. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Koris „Maska“ dzied Valsts himnu; diriģents Jānis Ozols. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Dainis Īvāns ar mazdēlu. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas karogs Svētā Gara tornī. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Polijas karoga pacelšana.

Palielināt / Enlarge

Stēlas Tukuma novada Lāč­plēša Kara ordeņa kavalieriem. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kārļa Zemdega piemineklis jaunajam karavīram FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Lāpu gājiens Tukumā. FOTO Aina Gailīte.

Šogad man Lāčplēša diena sākās saullēkta laikā, tikai jau vairākas dienas saule nav redzama, apmācies un piedevām šorīt no Daugavas pūš nejauks vējš.

Pa šaurām vītņu kāpnītēm, apmēram, 100 pakāpienus, preses pārstāvji zosu gājienā kāpām augšā Rīgas pils Svētā gara tornī. Bija pienācis laiks karoga maiņai. Tas jau pats par sevi ir ļoti emocionāls brīdis, bet kopā ar tiem vīriem, kuri 1988. gadā to izdarīja pirmo reizi, vēl esot okupācijas varai, tas lika kaklā iemesties kamolam. (Karogs tiek mainīts regulāri, jo saule un vējš dara savu.)

Šogad Lāčplēša dienā aprit 30 gadu, kopš sarkanbaltsarkanais karogs atgriezās Svētā Gara tornī. Toreiz to karoga mastu uzslēja daži vīri no Karoga grupas, divi no viņiem uzvilka karogu mastā arī šogad. Toreiz, 1988. gada 11. novembrī to izdarīja Ēvalds Valters un Alberts Bels, toreiz visa Daugavmala bija pilna ar ļaudīm, visi nez kā bija uzzinājuši, ka tiks uzvilkts īstais karogs. Toreiz tās vairākumam bija jaunas neaprakstāmas emocijas.

Kopš LR atjaunošanas par karogu rūpējas valsts. Kā tā karoga maiņa notika? Svētā Gara torņa karoga masta laukumā pulcējās jauniešu koris Maska, diriģenta Jāņa Ozola vadībā, Karoga grupas vīri ar domubiedriem, Dainis Īvāns un mācītājs Guntis Kalme. Augstāk, virs laukuma, gar margām stāvēja preses pārstāvji, kurš ar kamerām, kurš ar mikrofonu un Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas skolēnu grupa (par viņiem vēlāk). Divi armijas vīri nolaida, noņēma un stingri pēc etiķetes salocīja karogu. Tad jauno karogu piestiprināja trosei un tālāko darīja četri vīri no Karogu grupas, piedaloties arī Dainim Īvānam. Karogs tika turēts izstiepts visā krāšņumā, kamēr mācītājs Guntis Kalme uzrunāja klātesošos un pēc tam iesvētīja karogu. Tad divi vīri to noteiktā ātrumā vilka augšā, tas nozīmē, ka karogs jāvelk tādā tempā, lai tas būtu augšā, kad koris beigs dziedāt himnu. Tā arī sanāca, it kā vīri to darītu katru dienu. Kamēr karogs tika uzvilkts, visi klātesošie stāvēja atliektām galvām. Ļoti emocionāls brīdis. Pēc tam sekoja intervijas, filmēšanas, fotografēšanās.

Esmu ļoti pateicīga laikraksta Latvietis redakcijai par man doto iespēju piedalīties tik emocionālā, vēsturiskā un skaistā notikumā. Kāpjot augšā pa bezgalīgajām kāpnēm, domāju, kā gan toreiz Ēvalds Valters 94 gadu vecumā varēja ātri uzkāpt... tagad saprotu, tā brīža milzīgās emocijas viņu spārnoja.

Pēc nelielas pārkārtošanās torņa laukumā, notika cita karoga pacelšana mastā. Tāpat kora dziedājuma laikā tika pacelts karogs – Polijas karogs par godu Polijas neatkarības atjaunošanas simtajai gadadienai. Ļoti izjusti dziedāja Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas skolēni. Vējš naski iemetās tikko paceltajos karogos un turēja tos gandrīz vertikāli, pieklājīgi nofotografēt neizdevās. Vēl no augšas uzmetu skatu Rīgas pils restaurētajām, koši dzeltenajām fasādēm, kuras tādā rakursā jau vairs neredzēšu.

Lāčplēša diena Tukumā

Rīgā Lāčplēša dienas tradicionālos pasākumus neapmeklēju, jo nolēmu šogad paskatīties, kā šos patriotiskos svētkus atzīmē mazpilsētā Tukums. Pārsteidzoši, – Tukumā zied mārtiņrozes un rozes, ābelēs gozējas āboli karoga krāsā, bet laukumā pie Lielās un Jaunās ielas, tiek cītīgi strādāts, tiek veikti pēdējie pucēšanas darbi tikko uzstādītajam Z. A. Meierovica piemineklim – tā atklāšana notiks 15. novembrī.

Devos uz Brāļu kapiem Meža kapu kalna nogāzē ar Kārļa Zemdegas pieminekli jaunajam karavīram, kur līdz ar tumsas iestāšanos ierodas lāpu gājiens. Kapu kalna pakājē ir svaigi uzstādītas četras stēlas – Tukuma novada Lāč­plēša Kara ordeņa kavalieriem.

Līdz ar tumsas iestāšanos no pilsētas nāca lāpu gājiens, izvijoties pa ielu līkumiem un dodot ziņu ar bungu skaņām. Klātesošos uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, turpinājumā sekoja atbilstoši priekšnesumi. Ļaudis nāca un gāja, ļoti daudzi ar maziem bērniem, apskatīja jaunās stēlas un nolika pa svecītei.

Stāvēju vietējo ielenkumā, klausījos viņu sarunas par sadzīviskām lietām. Tāda ir dzīve, un tādi mēs esam. Biju ļoti pārsteigta par vienu lietu – Brāļu kapi, Lāčplēša diena, godinām par mūsu brīvību kritušos karavīrus, bet pie viņu kapa plāksnītēm nevienas svecītes. Varbūt, ka beigās kāds nolika, bet svecēm bija jābūt jau sākumā pie katras plāksnītes. Vienmēr ir kāds prieks un kāda vilšanās.

Uz K. Zemdegas jaunā karavīra pieminekļa ir uzraksts: „Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krist.“ Šo pieminekli tautā sauc par Puisīti, tik jauns tas zēns izskatās.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“