„Ar Latviju sirdī“

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Atklājot izstādi. No kreisās: PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns, galerijas vadītāja Astra Dzērve, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule, mākslinieka J. Kalmītes mazdēls Kārlis Kanderovskis, Liepājas domes vicemērs Atis Deksnis, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Publicitātes foto.

Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) kolekcija četru pastāvēšanas gadu laikā pabijusi vairākās Latgales pilsētās un beidzot atceļojusi arī līdz Kurzemei – Liepājai.

Pirmo reizi Liepājā atjaunotajā Romas dārza galerijā skatāma ārzemju latviešu dažādu paaudžu mākslinieku darbu kolekcija, kas ataino diasporas latviešu mākslinieku daudzveidīgo radošo darbību.

Izstādē Ar Latviju sirdī pārstāvēta virkne mākslinieku, kas savu radošo briedumu sasniedza ārpus Latvijas – Laimonis Mieriņš (Anglija), Fridrihs Milts, Jānis Kalmīte, Ģirts Puriņš, Gerda Roze, Ojārs Šteiners, Voldemārs Avens, Oskars Skušķis (ASV), u.c. Kolekcijā apskatāmi arī mūsdienu latviešu diasporas mākslinieku – Valdas Oestreicheres (Kanāda), Jāņa Šēnberga, Lidijas Dombrovskas-Larsenas, Māra Raudziņa (Austrālija), Ritas Grendzes, Leldes Vinters Ores, Annas Hāgenas Annusas (ASV) u.c. darbi. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar kvēlā Latvijas patriota, grafiķa Aleksandra Karpova darbiem, kuros atainota sāpe par latviešu tautas ciešanām, kā arī protests pret sociālo netaisnību Amerikā. Aplūkojamo darbu vidū iekļautas arī trimdas gados tapušās Liepājas novadnieku Jāņa Gaiļa, Jāņa Zuntaka un Augusta Annusa gleznas. Izstādē eksponēts stilistiski atšķirīgais Annusu dzimtas mākslinieku devums.

Atklājot izstādi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule uzsvēra, ka izstādei dots spēcīgs nosaukums – Ar Latviju sirdī, norādot, ka mums vēl daudz kas ir jāuzzina par to mākslinieku devumu, kas Otrā pasaules kara seku rezultātā bija spiesti dzīvot un strādāt ārpus savs valsts, un izstāde Liepājā, pateicoties PLMC un galerijai Romas dārzs, sniedz šo iespēju, turklāt – iepazīt mākslas darbus nevis reprodukcijās, bet esot vienam pret vienu ar mākslas darbu.

Liepājas domes vicemērs Atis Deksnis savā uzrunā izstādes atklāšanā sirsnīgi sveica izstādes autorus – gan dzīvos, gan jau aizsaulē aizgājušos – ar simbolisku atgriešanos mājās, piebilstot, ka pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas šāda izstāde, jo īpaši militarizētajā, slēgtajā Liepājā būtu bijusi neiespējama. Liepāja bija tā vieta, no kuras ar Latviju sirdī trimdā devās simtiem latviešu, un ir labi, ka Liepāja ir arī tā, kur tagad daudzi no viņiem ir atgriezušies – savos darbos.

„Šī ir tikai daļa no daudzšķautņainā trimdas latviešu mākslinieku devuma, mākslinieki ir atšķirīgi, atšķirīgs ir arī mākslinieku dzīves gājums un stils, kādā viņi strādājuši,“ atklāšanā uzsvēra PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns. „Man ir jautāts, kāda ir galvenā atšķirība starp Padomju savienībā un rietumos dzīvojušajiem latviešu māksliniekiem. Mana atbilde – tā bija brīvā vide, kurā šie mākslinieki dzīvoja, strādāja, komunicēja; vide, kas ļāva vārda vistiešākajā nozīmē būt saskarsmē ar pulsējošajiem mākslas virzieniem, un, protams, atrodoties rietumos, bija iespēja personīgi tikties ar māksliniekiem. Viesojoties studijā Ņujorkā, kur savulaik strādāja Edvīns Strautmanis, es ievēroju Vilema de Koninga (Willem de Kooning) zīmētu Strautmaņa portretu ar parakstu: „Manam draugam, Čikāgas, latviešu un Ņujorkas māksliniekam“. Un tādi viņi bija – gan latviešu, gan Čikāgas, Ņujorkas, Sidnejas, mākslinieki.

„Vai māksla bija šeit izstādīto mākslinieku galvenais maizes darbs? Nebūt ne. Viena daļa bija pasniedzēji mākslas augstskolās, strādāja dizaina uzņēmumos. Haraldam Norītim bija iespēja vadīt savu galeriju Sidnejā. Bet bija arī tādi mākslinieki kā Jānis Kalmīte, kas bija spiests strādāt mazkvalificētu darbu, un gleznoja tikai pa naktīm. Bet viņam bija brīvība. Par to bija dārgi samaksāts – ne Kalmīte, ne Milts, ne Annuss, ne Strunke; neviens no viņiem Latviju vairs neieraudzīja. Palika Struknes darbs „Skats pāri jūrai“, kas redzams šajā izstādē, un arī Kalmītes abstraktās rijas...“ rezumē Dainis Mjartāns.

PLMC sagatavotajā izstādē ir arī vairāku Liepājā dzimušu mākslinieku darbi. Taču, gatavojoties izstādei, izdevies atklāt vēl vienu liepājnieku – Visvaldi Reinholdu, kurš dzimis Liepājā 1924. gadā un lielu mūža daļu pavadījis Kanādā, bijis mākslinieks CBS televīzijā Toronto. Pēc tam nopircis lauku māju mežā, 150 km no Toronto, ko pārbūvējis latviešu stilā, un tur nodevies mākslai.

Izstādes atklāšanā klāt bija Jāņa Kalmītes mazdēls Kārlis Kanderovskis, kurš Liepājā bija speciāli ieradies no Čikāgas. Kalmītes mazdēls portālam irliepaja.lv atzina, ka ir ļoti interesanti apceļot Latviju, redzēt vietas, „kuras manā bērnībā pastāvēja tikai kartēs, grāmatās un ģeogrāfijas pārbaudījumos latviešu skolā.“ Arī Čikāga ir vēju un ostas pilsēta, tikai nedaudz lielāka par Liepāju – ar smaidu atzina Kalmītes dzimtas pārstāvis, piebilstot, ka trimdā Liepāja ir pazīstama arī kā Annusa, Zuntaka dzimtene, kā arī Liepāju atceras tāpēc, ka tieši no šejienes ļoti daudz latviešu devās trimdā, un viņu pēdējā atmiņa no Latvijas bija šis krasts. Man bija gods piedalīties PLMC projektā un palīdzēt atgriezt daļu no Latvijas kultūras mantojuma, kas bija radīts svešās zemēs,“ savā uzrunā izstādes atklāšanā sacīja Kārlis Kanderovskis.

Izstāde tapusi, pateicoties Pasaules latviešu mākslas centram (PLMC), kura mājvieta ir Cēsīs un kura misija ir iepazīstināt ar latviešu mākslu, kas pēc Otrā pasaules kara pastāvēja un attīstījās ārpus Latvijas.

Apmeklētāji gaidīti galerijā Romas dārzs, Zivju ielā 3, Liepājā, līdz 2019. gada 28. februārim.

Agate Vucina
Laikrakstam „Latvietis“