Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Janis Rozentāls un Kerija Spāres muižā

Laikraksts Latvietis Nr. 528, 2018. g. 21. dec.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tabita ar Ritmas Lagzdiņas Kerijas portretu. FOTO Māris Brancis.

Ritma Lagzdiņa ar Kerijas portretu. FOTO Māris Brancis.

Starp Latvijas 105 pilīm un muižām, kas apvienojušās asociācijā, Spāres muiža neizceļas ar spožu arhitektūru, grezniem interjeriem, sienu gleznojumiem, neparastām mēbelēm vai slepeniem kambariem. Nekā tur tāda nav, taču mūsu kultūras un glezniecības vēsturē tā ieņem zīmīgu vietu.

Spāres un arī Puzenieku muižā daļu savas dzīves pavadīja Cirolē, Zemgalē, dzimusī Doroteja Luīza Karolīna fon Grothūsa (1859-1940), saukta Kerija. Kā visas augstdzimušās dāmas, viņa bija izglītota, ko veicināja mājas apmācība guvernanšu vadībā. Viņa, tāpat kā visas muižnieku meitas, ne tikai labi dejoja un muzicēja, bet arī veikli zīmēja un akvarelēja. Apmeklējot Grothūsu un citu ieprecētu dzimtu plašo radu saimi, Kerija bija lietas kursā par visu, kas notika ne tikai Vāczemes kultūrā, bet arī vietējā mākslas dzīvē.

Laikam tas bija likteņa pirksts, ka 1893. gadā Puzenieku muižā par mājskolotāju ieradās strādāt 22 gadus vecais, topošais dzejnieks un rakstnieks Andrievs Niedra (1871-1942). Viņš acumirklī ieskatījās saimnieka meitā Kerijā. Turīgās muižnieku dzimtas atvasei bija gan patīkami sarunāties ar jauno izglītoto cilvēku, taču viņa pret jaunekli juta vienīgi simpātijas. Var jau būt, ka jauneklis panāktu savu, bet liktenīgi, ka pēc pāris gadiem šeit parādījās cits jaunais cilvēks – gleznotājs Janis Rozentāls (1866-1916), skaists un kvēls jaunietis 29 gadu vecumā. „Vienmēr viņš bija labā garastāvoklī, allaž dzīvespriecīgs epikūrietis ar vīpsnājošu humoru, mūžam apgarots, trauksmains mākslas entuziasts,“ jauno gleznotāju raksturoja Arturs Bērziņš. Kerija nespēja pretoties viņa iespaidam un dziļi iemīlējās māksliniekā. Acumirklī sagruva mājskolotāja lolotie sapņi. Ar laiku Puzeniekos pieredzētais un pārdzīvotais ieaudās romānā Līduma dūmos.

Nav zināms, kur un kā notika Pēterburgas Mākslas absolventa un Kerijas iepazīšanās, taču varētu būt, ka Grothūsu jaunkundzi ieinteresēja studenta izcelsme no Kurzemes, un, kad radās izdevība, arī uzrunāja viņu. Kerija palīdzēja sagādāt jaunajam censonim pasūtījumus – gleznot gan Kurzemes muižnieku portretus, gan altārgleznu Stendes baznīcai. Ir saglabājušās tikai septiņas vēstules, ko Kerija rakstīja no Spāres, kas piederēja Kerijas pusbrālim Otto fon Grothūsam (1869-1954), un Jaņa Rozentāla atbildes.

Šai epizodei latviešu gleznotāja dzīvē lielāko tiesu pārskrien pāri. Bet spārēniete māksliniece Ritma Lagzdiņa tajā ir iedziļinājusies, kā rezultātā tapis Kerijas portrets muižas parkā. Viņas domu tālāk attīstīja Spāres muižas mūsdienu pārvaldniece Tabita Kalniņa, kura iecerēja sarīkot šo vēstuļu publisku lasījumu. 8. decembra pēcpusdienā tad arī šīs nodoms īstenojās. J. Rozentāla un Kerijas vēstuļu lasījumu pavadīja klasiskā mūzika, bet Rīgas Pārdaugavas mākslas skola un skolotāja Dace Paeglīte atvēlēja J. Rozentāla gleznu kopiju izstādi, ko veikuši audzēkņi vecumā no 8 līdz 16 gadiem. Romantiskajā noskaņā notika arīdzan Ritmas Lagzdiņas gleznotā Kerijas ģīmetnes svinīga atklāšana.

Vēl tikai gribas piebilst, ka joprojām nav izvērtēta Kerijas ietekme uz J. Rozentāla radošo darbību. Diez kā būtu izvērtusies latviešu mākslinieka daiļrade, ja tās sākumā vācbaltu muižniece nebūtu palīdzējusi viņam, sagādājot materiāli ienesīgus pasūtījumus gluži svešam latvietim no zemāko vietējo ļaužu vidus, kurš dzimtenē vēl nebija sevi pierādījis? Tāpēc vien nākamgad būtu jāatceras Kerija von Grothūsa, kad svinēsim 160. un Spāres muižas īpašniekam Otto fon Grothūsam 150. dzimšanas dienu.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com