Ar krustnešu ienākšanu latviešu teritorijā, šīm senām tradīcijām uzsēdināja kristīgo ticību, kas decembrī svinēja Kristus piedzimšanas svētkus, un nu šīs tradīcijas ir samijušās. Turpinām runāt un dziedāt par ziemu, sniegu, ziemeļbriežiem un aukstumu pat Austrālijas svelmē, taču Svētvakarā ejam baznīcā un dziedam par Kristus bērniņu, kas klusā, svētā naktī silītē dus.
Par visu to un daudz ko citu nelielam, bet sirsnīgam svinētāju pulkam izsmeļoši pastāstīja Rasa Feja un Astra Kronīte Daugavas Vanagu eglītes pēcpusdienā DV namā sestdien, 15. decembrī. Pie programmas sastādīšanas bija pieliktas lielas pūles, par ko liecināja priekšnesumu dažādība. Diemžēl, ne vienmēr var paļauties uz moderno tehnoloģiju, arī tad, ja mēģinājumā viss strādā nevainojami, un tā, vizuālais priekšnesums par zvaniem un svecēm izpalika. Nekas, veiklā pēcpusdienas vadītāja Astra mācēja programmu virzīt uz priekšu arī bez tā. Dzirdējām Raimonda Jaudzema klavieru priekšnesumu: Raimonda Paula Circenīša Ziemassvētki un L. Koena Halleluja, kurus publika saņēma ar jūsmīgiem aplausiem. Gribējās dzirdēt vēlreiz, bet Raimonds jau bija nozudis.
Jāņa Lindberga iejūtīgi lasītie Valdas Moras un Kārļa Skalbes dzejoļi atgādināja par šīs nakts svētumu, kuru noskaņojumu turpināja otrā kopdziesma Es skaistu rozīt' zinu. Sešas Vanadžu Ansambļa dziedātājas Ineses Laines vadībā skaisti nodziedāja trīs kristīgās dziesmas, ko Astra atsvaroja ar dainām par saulgriežu sagaidīšanu, atnākšanu, svinēšanu, mielošanos, aizvadīšanu. Ja jau runa iet par ēšanu, tad būtu pilnīgi necilvēcīgi, neaicināt viesus pie galda, tādēļ taisīja mazu pārtraukumu, lai ciemiņi varētu pamieloties pie Vanadžu sarūpētiem gardumiem. Galds patiešām vai lūza no kārumiem, kur netrūka ne nieka. Pēc sāļā nāca saldais, ar gardām kūkām un kafiju no jauni iegādātās kafijas mašīnas. Kārdināja arī sezonas pirmie ķirši.
Pēcpusdiena turpinājās ar trešo kopdziesmu Ak, eglīte un čaklo strādnieku un valdes locekļu apdāvināšanu. Arī programmas izpildītājiem tika pateicības veltes.
Ja franču komponists Adolfs Adams neko citu nebūtu sarakstījis, kā tikai savu slaveno Ziemassvētku dziesmu Ak, svētā nakts, viņš būtu cienīgs, stāties slavenu komponistu rindās; nu, varbūt kaut kur aizmugurē, bet tomēr! Šo aizraujošo dziesmu ar pacilātību un sajūsmu dziedāja Ineses Laines vijole, sevišķi kāpinājumā uz beigām. Publikā jau daži gribēja dziedāt līdz, trūka tikai vārdi. Tad Inesei pievienojās Vanadžu ansamblis, lai nodziedātu divas beidzamos gados Latvijā komponētas dziesmas – Paula/Krūkļa Ar svecēm un Virgas/Rača Eglīte. Ceturtā kopdziesma – Tu mazā klusā Betlēme nobeidza oficiālo programmu, bet ļaudis vēl pakavējās svētku sajūtā.
Paldies tiem čaklajiem rūķīšiem, kas bija izgreznojuši zāli, saklājuši galdus, sarūpējuši mielastu un sastādījuši programmu. Kā jau parasti, bija pielikts liels darbs, lai viesi justos omulīgi un varētu iedzīvoties svētku noskaņā.
Priecīgus, gaišus Svētkus visiem!
Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
Ieteikt draugiem.lv
