Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas Jaungadā ieejot...

Arhibīskapes Laumas Zušēvicas vēstījums

Laikraksts Latvietis Nr. 530, 2019. g. 11. janv.
Lauma Zušēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Lai Dievs svētī mūs visus ar sava Gara iedvesmu, ticības spēku un Viņa gudrības atvērtām acīm, Kristus mīlestības atvērtām sirdīm visā 2019. gadā!

Sveicu šo rītu ar pateicību Dievam – par jums, par iespēju kopā ar jums būt, lūgt, mīlēt un kalpot 2019. gadā! Sveicu šo rītu cerībā, ka katrs sev blakus izjustu Kristu, ieejot Jaunajā Gadā!

Mēs neviens nezinām, ko nesīs gads, kura robežu esam krustojuši, bet Dievs zina. Dzejniece Janīna Babre, sarunā ar Dievu, raksta:

„Tavs plāns man nezināms, bet es zinu:
Tev ir plāns, Tu Lielais Visuma Arhitekts!
Bet man, man citu vēlmju nav,
kā atrast Tevi un paturēt
Un skatīt, skatīt, skatīt...“

Domāju, ko gan katrs jau saskatījis šajā pirmā Jaungada dienā?

Es skatījos pa logu un ieraudzīju maigi apsnigušo, skaisto zemi un pateicos par visiem, kas nes mieru pasaulei. Es skatījos uz savu beidzot sakārtoto biroja galdu un Dievam pateicos par Viņa Vārdu, par visiem Bībeles tulkojumiem un gudru cilvēku centieniem Viņa patiesību dzīvu darīt katrā laikmetā un vietā! Arī tad, kad nav tik viegli ticēt, kā reiz, šķiet, 1946. gadā nelaiķim arhibīskapam Arnoldam Lūsim. Ar viņa vārdiem vakardien dalījos savā draudzē, jo daudziem bijis grūts pagājušais gads, un varbūt ne visiem viegli uzticēties. Vācijas bēgļu nometnē šis 38 gadus jaunais, toreiz mācītājs Lūsis tik patiesos vārdos atklāja savas dvēseles cīņu dzejolī Dieva tuvums:

„Nu jau kuro gadu velti
Dievu meklē mana acs,
Mūžu rudens saule zeltī
Rudens zvaigznēs maldās skats.
Tomēr jūtu: Dievs ik brīdi
Un it visur līdz man nāk,
Viņš lemj manu ceļa sprīdi
Viņš man dot un atņemt māk.
Un es zinu: viss, kas bijis
Viss, kas ir, un kādreiz būs
Ir kā vainags, Dievs ko vijis
Visus vārdā saucot mūs.
Acs to neredz... Meklē velti.
Sirds to jūt un pietiek man.
Kaut jau mūžu rudens zeltī –
Pavasara zvani skan...“

Tobrīd viņš nebūtu varējis zināt, kas gan viss Dievam bija paredzēts viņa dzīvei. Es pateicos par viņu un katru, kas atklāj mums, ka ne jau vienmēr mūsu acs spēs tik viegli saskatīt Viņu, vai pat izprast to, kas ir Viņa plāns mūsu dzīvei. Kaut sirds to justu, un ar to pietiktu arī man! Un, ja būtu grūtākas stundas, kaut neaizmirstu neviens, ka, tāpat kā apustuļi, arī mēs drīkstam Jēzum lūgt: Vairo mums ticību!

Jādodas pretim jaunai dienai, bet vēl uz mirkli skatos fotogrāfijas, kurās redzu Dieva klātbūtni! Tās mīļu cilvēku dāvinātas, kurās redzu Elsie, mūsu mazmeitiņu, redzu arī mūsu ģimeni, kopā sabraukušu, lai būtu klāt viņas Kristību dienā, un ap viņu ir draudze – Dieva ģimene. Visi kopā cits par citu mīlestībā rūpējoties, Baznīca – visur un vienmēr būs dzīva, veselīga, spējīga palīdzēt katram bērniņam pieaugt tā, ka arī par to varētu teikt kā par pašu Jēzu: „Pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.“ (Lk. 2:52)

Es zinu, Dievam ir plāns katram no mums, Viņa Baznīcai, visai latvju tautai un pasaulei! Lai Viņš mūs katru svētī ar veselību un prieku, katru dienu sveicot ko jaunu atklāt par to, kas Viņa nodoms tieši mums!

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā...

+ Lauma
2.01.2019



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com