Ziemassvētku laiks Melburnas Latviešu Ciemā

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku svinības Latviešu ciemā. FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku laiks Latviešu ciemā. FOTO Ingrīda Biezaite.

Tikko 18. novembrī bija nosvinēta Latvijas 100. dzimšanas diena, tā nākošajā dienā Latviešu Ciemā parādījās pirmā Ziemassvētku egle, un ilgi jau nebija jāgaida, ka pirmajai pievienojās, otrā, trešā ceturtā... Liels paldies Betijai Plūmei par lielo, darbietilpīgo darbu un izdomu rotāšanā daudzu stundu garumā. Saceļot zelta un sudraba putekļus, bumbas, čiekuri, svečturi, spožie eņģeļu mati – viss atrada savu vietu, veidojot daudz skaistas Ziemassvētku saliņas pa visu Latviešu Ciemu.

Anniņa Švalbe, kā katru gadu, pati gatavoja piparkūku mīklu un kopā ar palīgiem izcepa daudz saldas un kraukšķīgas piparkūkas.

Blakus garai Lielvārdes jostai nu rindojās sudraba zvaigznītes, kuras ar lielu centību daudzu dienu garumā Anna Švalbe locīja, tad izgrieza. Vēlāk Daila Piksone tās izvietoja pie daudzajiem Latviešu Ciema logiem, un tā kā tās bija lielas un mazas, katru reizi skatoties uz tām radās vieta atmiņām un iztēlei. Kaut kur tās izskatījās tā it kā birtu laukā no pārpilnības raga, citur atgādināja naksnīgu, ziemīgu debesu jumu.

16. decembrī kupls pulks ļaužu sanāca uz Ciema eglīti, kur visus mīļi uzņēma, iepriecināja, pacienāja un apdāvināja. Visa vakara garumā uzstājās grupa Starpspēle, sākumā ieskandinot Ziemassvētku dziesmas un vēlāk dziedot daudz un dažādas, līdz pēdējie viesi gausi, gandrīz negribīgi, devās mājās.

Šajā Ziemassvētku Ciema eglītes ieskaņā pirmais skaistus vārdus teica mācītājs Dainis Markovskis, tad visus klātesošos uzrunāja un apsveica Pēters Delvers. Anna Švalbe un Viktors Bendrups skaļi un izteiksmīgi noskaitīja pašu sacerētus dzejoļus.

Pārsteigumu sagādāja rūķis, kurš bija ieradies no Ziemassvētku vecīša mājām un zināja pastāstīt, cik daudz darba ir vecītim, rūķiem un ziemeļbriežiem šajā gada laikā. Visi strādājot garas darba stundas, ne atpūtas brīžu, ne brīvdienas. Taisni žēl bija klausīties un gribējās ierādīt kādu istabu Latviešu Ciemā, lai rūķis varētu atpūsties no lielā darba. Rūķa lomā iejutās Eero Pūpēdis, bet izjautāt par visu, kas notiek Ziemassvētku ciemā uzņēmās žurnālists Pēteris Saulītis.

Vislielāko pārsteigumu sagādāja Ziemassvētku vecīša sieva (Ingrīda Houka (Hawke)), kura ieradās visus sanākušos apsveikt un apdāvināt, jo pats vecītis neesot varējis ierasties; ne tāpēc gan, ka būtu darbos līdz ausīm, bet tāpēc, ka pēc lielās Ziemassvētku izēšanās vēl iepriekšējā gada Ziemassvētkos, nu esot iesprūdis skurstenī!

Dzirdot visus šos nostāstus, visi sanākušie ar prieku un pateicību saņēma sarūpētās dāvanas.

Toties Ziemassvētku vecītis Latviešu Ciemā sasniedza 21. decembrī un taisnā ceļā devās uz Ziemeļu spārnu, jo pa daudzajiem gadiem taciņu ir iegaumējis un no tās puses esot bijušas dzirdamas Ziemassvētku dziesmas, kuras Ziemeļu spārna iedzīvotāji kopā ar uzaicinātajiem radiem, Ivaram Štubim pavadot ar ģitārspēli, skaļi un skaisti dziedāja. Arī šoreiz visi bija iepriecināti, pacienāti un apdāvināti.

24. decembra rītā Latviešu Ciema ļaudis pulcējās Latviešu Ciema baznīciņā, lai visi kopā dziedātu Ziemassvētku dziesmas sveču gaismā. Arī šoreiz dziedājumu pavadīja Ivars Štubis. Cik labi, ka mūsdienās sveces var izvēlēties ar drošām liesmiņām. Gaismu, prieku, noskaņu dod, un nevienam nenodara pāri!

25. decembrī daudzi sanāca kopā uz Ziemassvētku pēcpusdienas tēju, kad atkal skandināja Ziemassvētku dziesmas, baudīja dažādas uzkodas un dzērienus un mierīgajā gaisotnē varēja nodoties atmiņām, apcerībai un sapņiem.

Bet Jaunā gada pirmajā dienā valdīja pavisam cits noskaņojums. Ļaudis bija aicināti uz Vecā gada aizdzīšanu, Jauna gada nākotnes pareģošanu. Kad visi svinētāji bija sanākuši, tad ieradās pinkains un ļoti noguris vecais gads, kurš pāris teikumos izstāstīja, cik lieli darbi padarīti 2018. gadā, par labu uzvešanos katram izdalīja spožu monētu, apjautājās, kurš ceļš ved uz Latviju, jo dodas vēl atvadīties tur no visiem, kad tūlīt pat to pārsteidza Jaunais gads, ierodoties viegls, spožs un skaists! Jaunais gads visiem noskaitīja labus vēlējumus un tad arī bija brīdis pacelt šampānieša glāzes un vēlēt laimīgu Jauno gadu.

Aktivitāšu darbinieki pastāstīja, kas jāņem vērā Jaunajā – Dzeltenās cūkas gadā (pēc austrumu horoskopa) – kādas krāsas apģērbs jāvalkā, kādi ēdieni jāliek galdā, lai pievilinātu veiksmi. Tad arī pastāstīja, kā Jauno gadu svin citās zemēs. Vairāki no viesim skaitīja dzejoļus – pašu sacerētus un citu autoru.

Visi sanākušie tika cienāti ar saldiem un sāļiem gardumiem un dažādiem dzērieniem, un ik pa laikam visi kopā vienojās par kādu kopdziesmu, kuru kopīgi nodziedāja. Katrs viesis no groziņa izvilka vienu pareģojumu, kas bija ieslēpts kartona trubiņā; tad varēja izlasīt, kas ir jādara, vai gluži pretēji, nav jādara Jaunā gada dienā. Uzzinājām, ka nedrīkst iznest gružus, nedrīkst slaucīt putekļus, daudz jāēd, jādzer, jāpriecājas un jādzied. Piemēram, viens no ticējumiem skanēja šādi: „Jaungada dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu gadu ies tāpat kā pirmajā dienā.“ Sapratām, ka visu esam izdarījuši pareizi un varam droši iesoļot Jaunajā gadā!

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“