Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Austrālijā skolas gads sākas februārī, karstākā gada laikā. Bērni dodas uz skolu mācīties lasīt, rakstīt, apgūt zinātnes, veidot mākslu – kurā nu katrs klasē un līmenī.

Liela daļa no patreizējiem vai nesenajiem latviešu sabiedrības vadītājiem sāka savas austrāliešu skolas gaitas, nezinot ne vārdu angļu valodā. Kā zināms, bērns spēj ļoti ātri iemācīties otru valodu, ja tā ir jālieto visu dienu. Par spīti tam, ka neviena mācība nenotika latviešu bērna dzimtajā valodā, bet gan valsts valodā, angļu valodā, akadēmiskās sekmes mēdza būt ļoti labas.

Dīvaini, ka Latvijā dažs labs apgalvo, ka valstī dzīvo liels bērnu kontingents, kurš nespēj tikt galā ar situāciju, ka skolā mācības nenotiek viņa dzimtajā valodā. Tas ir noteikti klasificējams kā rasisms, un dziļš apvainojums, ka tādi Latvijas bērni būtu ar zemākām spējām nekā citi līdzīgos apstākļos.

Skolas gada beigās laikrakstos ir ziņas par skolēniem, kuri, beidzot austrāliešu skolas, ir nopelnījuši labākās atzīmes. Tad bieži saprotam, ka to vidū ir labs skaits tādu, kuriem angļu valoda noteikti nav dzimtā valoda.

Reizē ar austrāliešu skolām, darbu arī atsāk latviešu skolas. Tām mēdz būt klases ar vairākām stundām sestdienās. Skolēni mācās lasīt un rakstīt latviski, mācās par Latvijas vēsturi un Latvijas ģeogrāfiju. Protams, arī kultūra ir uzsvērta.

Latviešu trimda / latviešu diaspora ir pierādījusi, ka ir ļoti izturīga. Ja 1950. un 1960. gados tā balstījās uz atmiņām par Latviju un kāda tā kādreiz bija, tad jau 1970. un 1980. gados lēnām sākās dzimtenes vai tēvzemes apciemojumi. Tagad ir pierasta lieta, ka Latvija ārpus Latvijas ir tā pati Latvija, tikai mazliet tālāk prom, un nav nekas sevišķs, ceļot viena virzienā vai otrā, vai pavadot kādu laiku otrā galā.

Tagad atkal notiek vecās trimdas paaudžu maiņa, un aktīvi darbojas cilvēki, kuru vecāki dzimuši Austrālijā. Viņiem nāk klāt jauniebraucēji no Latvijas, un atkal veidojas tieši saite ar pašu Latviju.

Vēl arvien skolas ir ļoti svarīgs, un ir labi, ka iesakņojusies Kārļa Ulmaņa 1935. gadā dibinātā Draudzīgā aicinājuma tradīcija dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām. Sākoties skolas gadam, novēlu visiem skolēniem un skolotājiem enerģiju un prieku apgūt zināšanas un praktiskas iemaņas par mūsu zemi, mūsu vēsturi un mūsu valodu.

GN
2019. g. 7. februārī