Ar airiem pāri Klusajam okeānam

Palielināt / Enlarge

Sasniedzot finišu – Gints Barkovskis un Kārlis Bardelis. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Interaktīvā karte. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Kārlis Bardelis okeāna airu laivā „Linda“ ienāk ostā Hiva Oa Franču Polinēzijā. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Kārlis (vidū) ar sagaidītājiem uz Hiva Oa salas. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Uz Hiva Oa salas Kārļa speciāli uzņemtais foto ar sveicienu Austrālijas latviešiem. FOTO Kārlis Bardelis.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas latviešu sveicieni speciāli Kārlim Bardelim. FOTO Raimonds Sokolovskis.

Vai zinām par mūsu brašajiem tautiešiem – Kārli Bardeli un Gintu Barkovski, kas 2016. gadā šķērsoja Atlantijas okeānu airu laivā nepilnu piecu mēnešu laikā – bez motora, burām un bez pavadošā transporta? Protams, ka zinām! Tāpēc, cienījamie lasītāji, pirms tālākā stāstījuma, atsvaidzināsim tikai dažus faktus.

Garajam ceļam (pavisam 8350 km) starts bija no Namībijas – Āfrikas krastiem 4. maijā, un finišs Rio das Ostras, Brazīlijas krastā 23. septembrī. Šādam veikumam piemīt pasaules mēroga ievērība, un tas uzskatāms par izcilu sasniegumu mūsdienu ekstrēmo sportu veidos. Šodien mazāk cilvēku ir šķērsojuši Atlantijas okeānu airu laivā, nekā uzkāpuši uz Everesta vai staigājuši pa Mēness virsmu. Mēs varam pamatoti lepoties ar savu tautiešu veikumu, kā arī – Latvijas vārds tiek nests Pasaulē!

Tad, lūk, pērn – 2018. gada 14. jūlijā, sestdienā – Kārlis Bardelis, bijušā divnieka komandas kapteinis, viens pats ir startējis no Dienvidamerikas pilsētas Limas (Peru) – tai pašā airu laivā Linda, šoreiz dodamies Klusajā okeānā – ar nolūku mērot DIVREIZ garāku distanci par Atlantiju! Priekšā 15 500 km garais ceļš ar mērķi sasniegt Austrālijas krastus, Kērnsu – 2019. gada septembrī vai oktobrī. Kārlis airē laivu bez motora, burām un bez pavadošā transporta. Pavadīts ar fanfarām, viņš emocionāli atvadījās īsajā, bet izteiksmīgajā video klipā, kur vienā pusē redzams Limas krasts, bet otrā – pavīd skatam neaptveramās Klusā okeāna zilās tāles...

Liktenis iegrozījies tā, ka Kārlim milzu ceļš jāveic vienam, kaut arī sākotnējā iecere bijusi pavisam cita. Un, proti, gada sākumā viņš kopā ar draudzeni Lindu Zuzi (kā vārdā mīļi nosaukta Kārļa un Ginta okeāna laiva), braucot ar tandēmriteni bija šķērsojuši visu Dienvidamerikas kontinentu no Brazīlijas Rio das Ostras līdz Limai Peru, mērojot distanci 5430 km.

Bija nodoms tandēmā turpināt ceļojumu, dodoties pāri Klusajam okeānam. Intervijās pagaidām nav atrodami plašāki komentāri, kāpēc iecere pēdējā brīdī mainījusies, bet airēšanas komanda noformējās kā vienpersonīga.

Mazliet atskatoties: Rio Das Ostras bija finiša vieta Kārļa Bardeļa un Ginta Barkovska kopīgajam ceļojumam 2016. gadā, airu laivā šķērsojot Atlantiju. Pēc tam laiva tika nogādāta Peru un sagatavota nākamajam brauciena posmam. Starts Limā un plānotais finišs Austrālijas krastos – Kērnsā. Paredzētā ceļojuma distance – vismaz 15 500 km ar septiņām pieturvietām – provīzijas papildinājumam. Pirmais posms bija arī tas garākais – no Limas līdz Hiva Oa salai Franču Polinēzijā, ko nācās veikt sešos mēnešos – no jūlija līdz janvārim. Tur īsa atpūta, pārlaižot vētru sezonu no janvāra līdz februārim; tad turpinājums.

Jāpiebilst, šī viena posma garums pielīdzināms gandrīz visai Atlantijas okeānā veiktai distancei taisnā līnijā, ko puiši veica, airējot divatā! Airēšanas tehnika viņiem bija – pārmaiņus katram divas stundas, tā nodrošinot nepārtrauktu laivas kustību gan dienā, gan naktī. Tagad Kārlim bija jāmaina grafiku, airējot visu dienu ar nelielām pauzēm, bet naktī guļot un cerot, ka straumes nes vēlamā virzienā. Apbrīnojamā un arī nesaprotamā kārtā Kārļa laivai ātrums un progress gandrīz līdzinās tam, ko toreiz izdevās sasniegt pa abiem! Uz interaktīvās kartes varam sekot viņa laivas kustībai, kur līkumotā līnija iezīmē veikto gabalu un koordinātes uzrāda atrašanās vietu.

Uz Radio SWH varam klausīties intervijas ar Kārli reizi nedēļā, kas iespējams pateicoties satellītkomunikācijas aparatūrai. Tāpat kā braucienā pāri Atlantijai; arī tagad ir līdzi paņemti pārtikas krājumi un svaiga ūdens rezerves, kā arī ūdensatsāļotājs, navigācijas instrumenti, izplētņenkurs un arī radars, kas ir obligātais drošības minimums priekš visiem starptautiskajos ūdeņos.

Atlantijas okeāna šķērsošana, protams, ir devusi lielu pieredzi, bet cik tā spēj aizstāt komandas biedra iztrūkumu? Piemēram, laiva ir reizēm jātīra no ārpuses, jo tā apaug ar gliemjiem un dažādiem ūdens augiem, kas stipri bremzē. Veikt to divatā bija puslīdz droši, jo viens tad paliek laivā un pieskata visu pasākumu. Kā tagad Kārlis to izdara vienatnē? Tāpat veselības izaicinājumi, ar ko puiši sadūrās, bija ievērojami, un lielu atbalstu tādos apstākļos tie varēja sniegt viens otram. Neraugoties uz to, ka iepriekšējais ceļojums ir dāvājis vērtīgo pieredzi, tomēr solo pasākums var piešķirt jaunus izaicinājumus, ar ko tikai drošsirdis un par saviem spēkiem pārliecinātais var sekmīgi cīnīties. Kārlim Bardelim ceļotāja/dēkaiņa gars ir bijis vienmēr. Tāpēc mūsu slavenais tautietis, gan būdams ar visu vajadzīgo nodrošināts, gan arī vējā un viļņos norūdīts, ir nešaubīgs savā apņēmībā.

Dažus vārdus par ceļinieku

Kārlis Bardelis ar ceļošanu un ekstremāliem sporta veidiem ir nodarbojies jau agrāk. Pirms dažiem gadiem rudenī 60 dienu laikā ar apvidus skrituļslidām viņš veica 6247 km garu distanci no Nordkapa Norvēģijā līdz Gibraltāram Spānijā, šķērsojot deviņas valstis un uzstādot Ginesa pasaules rekordu. Savukārt citā maršrutā – 17 dienās ar velosipēdu Kārlis pievārēja 2840 km garu distanci, mērojot ceļu no Rīgas līdz Sočiem. Kā arī – 22 dienu ilgā gājienā/slēpojumā šķērsoja Polāro loku pāri Somijai. Un, protams, 2016. gadā slavenais jūrasbrauciens pāri Atlantijas okeānam, ko gandrīz 5 mēnešu laikā Kārlis veica kopā ar Gintu Barkovski. Un visbeidzot – ievērojamais ceļojums ar tandēmriteni cauri visam Dienvidamerikas kontinentam kopā ar draudzeni Lindu Zuzi. Kārļa mājas lapa saucas Bored of Borders, un viņa dzīvesveids, šķiet apstiprina šo visai pretenciozo nosaukumu. Draudzene Linda ir pavadījusi un sagaidījusi Kārli arī viņa iepriekšējās gaitās.

Runājot par okeāna airu laivu

Tā ir airu laiva, kas speciāli gatavota okeāna airēšanai un principā ir jauna industrija (oceanrowing angl.), un var teikt – jauns sporta veids, kas top arvien populārāks.

Laiva konstruēta atbilstoši – tā vajadzības gadījumā hermetiski noslēdzas. Tai ir trīs daļas – vaļējā vidusdaļa airēšanai un divas noslēdzamās kabīnes abos galos, no kurām lielākā ir dzīvojamā kajīte, mazākā – noliktava.

Uz borta atrodas saules baterijas, kas baro elektroiekārtas, kā satellīttelefonu un GPS. Tāpēc uz interaktīvās kartes ir redzama tās atrašanās vieta ar dažu stundu pietuvinājumu.

Jau pirms brauciena pāri Atlantijas okeānam Kārlis un Gints bija daudzkārt izteikušies, ka kaut arī šāda ceļojuma fiziskais mērķis bija Riodežaneiro, tomēr abiem tas nozīmēja kaut ko neaprakstāmi daudz vairāk. Var teikt – tas ir garīgs vingrinājums, kas apliecina, ka cilvēka spēkos ir ļoti daudz.

Tas pats ir sakāms tagad, dodoties airu laivā un vienatnē pāri Klusajam okeānam uz Kērnsu, Austrālijas krastiem.

Ir sasniegta Franču Polinēzija

Okeāna airu laivā Linda Kārlis Bardelis ir sasniedzis Franču Polinēziju 2018. gada 1. decembrī un, veiksmīgi pievārēdams piekrastes viļņus, izkāpis pirmajā pieturvietā uz Hiva Oa salas, lai pārlaistu vētru sezonu. Pēc neilgas atpūtas, Kārlis, spēka pilns, dosies tālāk iecerētajā virzienā.

Ap 7000 km veiktais maršruts ir tas pats, ko 1947. gadā mēroja arī slavenais norvēģu jūrasbraucējs Tūrs Heijerdāls ar savu komandu Kon Tiki papirusu laivā. Atšķirībā no Kārļa, viņš bija biedru pulkā, un buru laivu dzina Klusā okeāna siltie vēji. Tūrs Heijerdāls sekmīgi sasniedza sava ceļojuma galamērķi – Franču Polinēziju.

Hiva Oa Franču Polinēzijā salas krāšņums apbur katru ceļotāju ar saviem brīnumiem. Jāpiemin arī fakts, ka uz šīs salas pēdējais zināmais cilvēkēdājs (kanibāls) esot dzīvojis samērā nesen, tikai pirms kādiem 70 gadiem. Kopš tā laika kanibālisms esot ticis izskausts. Tomēr, kad iknedēļas interviju vadītājs pēc Kārļa sekmīgās izsēšanās viņu neparasti ilgi nevarēja sazvanīt, tad radio ļaudis jokodamies sāka bažīties, vai neraugoties uz visu, ceļotājs tomēr nav apēsts. Bet, kad viņa satellītklausuli beidzot pacēla kāds spalvains salenieks, tas zināja teikt, ka Kārlis jūtoties labi un esot izgājis pa savām darīšanām. Pēc atkārtotiem zvaniem izdevās mūsu dārgo tautieti dabūt pie klausules, kur tad atskanēja viņa priecīgā balss.

„KRASTS! Es apgūlos uz zemes. Man atnesa ūdeni ar citrona gabaliņiem, svaigu mango, topu un sulīgu kokosriekstu. Aplika ap kaklu polinēziešu krelles un ģitāras pavadījumā nodziedāja dziesmu vietējā valodā par to, ka es esmu bērns, kas bija devies tālu prom, bet tagad atgriezies mājās. Gan vietējie gan burātāju komanda ir atvēruši savas sirdis,“ tā savu ierašanos uz Hiva Oa raksturo Kārlis.

Kāda franču ģimene laipni uzņēma ceļotāju savā mājā, kur latvietis, drīz atguvis spēkus, sāka palīdzēt dažādos dārza darbos.

Aprit jau divi mēneši, kopš Kārlis Bardelis ir sasniedzis Franču Polinēziju. Iespējams, ka jums, cienījamie lasītāji, šīs rindas lasot, Kārlis jau būs tālāk devies ceļā, turpinot virzīties uz mērķi uz Austrāliju. Plānots piestāt vēl sešās salās, līdz kurām distances it kā ievērojami īsākas, nekā pirmā. Kaut gan vārds īsāks nav attiecināms ne uz ko Klusā okeāna milzīgajos plašumos. Un ceļa lielākais gabals Kārlim vēl priekšā...

Uz salas ceļotājs labi atpūšas, baudīdams Pacific arhipelāga aizvējus, kā arī vienreiz dienā īsu, bet siltu lietusgāzi. Latvietis, bez šaubām, šai laikā kļuvis viens no vai varbūt – pats ievērojamākais cilvēks uz salas. Piedalījies Pilsētas valdes apspriedē, kur tika aicināts dalīties savā profesionālā pieredzē par ekoloģiskiem jautājumiem, kā ķīmisko atkritumu izvākšanu, un ar savām zināšanām izpelnījies lielu interesi, jo uz salas šāda rakstura jautājumi ir ļoti aktuāli. Teicis runas abās skolās ar lielu atsaucību no pasniedzējiem un audzēkņiem.

Jāpiemin arī ievērojamais piedāvājums, ko Kārlis Bardelis saņēmis no saleniekiem – zemes gabalu savā īpašumā. Bet, protams, ar vēlējumu – Kārlim palikt uz Hiva Oa pavisam. Tādā gadījumā uz salas varbūt ar laiku pat izveidosies neliela latviešu kolonija!.. Cerams, ka izdosies par to vienoties, tomēr sekojot savam aicinājumam, turpinot mērot ceļu pāri Klusajam okeānam! Ceļotājs savā apņēmībā virzīties uz loloto mērķi ir nešaubīgs.

Mazliet atskatoties; neilgi pirms starta pāri Klusajam okeānam, būdams vēl Limā (Peru), mūsu ievērojamais tautietis atsūtīja man e-pastu ar pateicību par viņa iepriekšējā airēšanas ceļojuma aprakstīšanu 2016. gada Ritumā (Sidnejas latviešu ikmēneša informatīvais biļetens), kā arī info par turpmāko un sveicieniem no Peru. Kārlis internetā bija atradis Rituma numurus, kur lasāmi stāstījumi par viņa un Ginta Barkovska kopīgo ceļojumu 2016. gadā pāri Atlantijas okeānam.

Par piedzīvojumu ir izveidota dokumentālā filma Okeāna saviļņotie jeb angliski Touched by the Ocean, kura tika izrādīta arī Austrālijā: http://oceanfilmfestivalworldtour.com/. Šobrīd filmu var noskatīties arī internetā (tā gan nav bezmaksas): https://vimeo.com/ondemand/okeanasavilnotie. Kārļa Bardeļa mājas lapa un Facebook adrese ir: www.boredofborders.com, kur atrodama info par viņa ceļojumiem, kā arī pašreizējā brauciena progresu.

Ar prieku nesu jums, cienījamie lasītāji, sveicienu no Kārļa, īpaši veltītu tautiešiem Austrālijā, ko saņēmu mūsu beidzamā sarakstē kopā ar foto attēlu – uz Hiva Oa salas Franču Polinēzijā. Kārlis Bardelis raksta: „Sveicieni latviešiem Austrālijā no Okeāna airetāja, tautieša, kurš ceļā pāri Okeānam piestājis uz Hiva Oa salas, Franču Polinēzijā!“ Okeāns speciāli ar lielo burtu, jo man viņš ir dzīva būtne, vēstulē piebilst Kārlis.

Es savā vēstulē cienījamam ceļiniekam rakstu: „Paldies, Kārli, par saraksti! Un mīļš paldies no mums visiem par lielisko sajūtu, ko Tu ar savu braucienu piešķir latviešiem visur pasaulē! Visu labāko Tev vēlot un ar saulainiem sveicieniem! Raimonds, Sidneja.“

Vēlam Kārlim Bardelim nenogurstošu piepildījumu savam aicinājumam, kurš tagad ved Okeāna zilajās tālēs!

Latvijas karogs vienmēr plīvo augstu Kārļa rokās, un airu laiva Linda drosmīgi šķeļ Okeāna viļņus. Tur tālu aiz horizonta jau spīd Dienvidu Krusts un nes Kārlim mūsu sveicienus!

Vēlam ceļiniekam labu ceļavēju!

Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(skat. Radio SWH intervijas „Uz Radio SWH viļņa nākamais posms planētas apceļošanā bez motora“)