Daudzas saistošas minūtes

Palielināt / Enlarge

Ansamblis. No kreisās sēž: Klara Brūvere, Egils Melbārdis, Ilze Viļuma, Ilona Brūvere. Stāv: Andris Kariks, Selga Tuktēna, Jānis Grauds, Annette Piersa (Pearce), Gvido Zundurs, Inta Efrosinija Geberta, Raimonds Sokolovskis (pianists), Edgars Greste, Karla Tuktēna, Ieva Kaina, Pēteris Saulītis, Ojārs Greste. (Ojāra Grestes fotomontāža.) FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Inta Efrosinija Geberta un Pēteris Saulītis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ilze (Bonija) Viļuma, Egils Melbārdis un Jānis Grauds. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Režisore Ilona Brūvere un Latvijas Nacionāla teātra aktieris Egils Melbārdis. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu teātris (SLT) bija izvēlējies Latvijas simtgadi piemēroti atzīmēt ar Simts gadi, Simts minūtes. Pēc divām izrādēm Sidnejā, ansamblis devās sniegt viesizrādi Austrālijas Latviešu 57. Kultūras dienās Adelaidē, 2018. gada 27. decembrī.

Minūtes es tieši neskaitīju, bet Simts gadi vilināja ar bagātīgu izvēli. Ko no Latvijas kultūras, simbolu, sasniegumu un liktenīgo pārdzīvojumu pūra SLT būs izvēlējies stādīt skatītājiem priekšā un kādā veidā to pasniegs? Jauki dzīvot tik labās gaidās!

Izrādēs formāts gandrīz tūlīt kļuva skaidrs. Pēc Edgara Grestes jautra paskaidrojuma, kas latviešu publikai iet pie sirds (Šekspīrs par vecmodīgu, Rainis par smagu, Pinters – Āa! Šausmas!), sekoja nekas cits, ka sidnejiešu iemīļotais Kaleidoskops.

Tēma šoreiz bija Viena tauta – pagātne, tagad, visur. Skices sniedza humoru, satīru, dziļu nopietnību, kopā ar mūziku, deju un dziesmām.

Kas izcēlās? Esmu atvieglota teikt, ka mana izvēle un skatītāju aplausi gandrīz pilnīgi saskanēja!

Tātad, pirmajā cēlienā –

1. Latviešu virtuve – dziesma, jautra pannu sišana, uzturs; kā ar to varētu kļūdīties? (Klāra Brūvere, Bonija Viļuma, Egils Melnbārdis, Edgars Greste, Ojārs Greste, Annette Pearce, Gvido Zundurs.)

2. Trīs paaudzes – asa, īsa, trāpoša satīra un labi, precīzi tēlojumi no trim jauniešiem (Kārla Tuktēna, Inta Gerberta, Gvido Zundurs).

3. Melanholiskais valsis – (Andris Kariks ar vijoles spēli un ansamblis) laba mūzika, vizuāli iespaidīgi pasniegts.

Manu balvu saņem Trīs Paaudzes – skečs, kas ātri un skaidri trāpīja satīriskajam mērķim, izraisot zālē piekrītošus smieklus un skaļus aplausus.

Otrajā cēlienā –

1. Sibīrijas tango – Cabaret formātā pasniegts (Egils Melbārdis, Klāra Brūvere, Bonija Viļuma, kopā ar ansambli). Skatuves grupējumi, kostīmi, gaismas, tēlojumi, balsis un dziesmas teksts; viss saliedējās aizkustinoši, atskate uz Latvijas tumšajiem gadiem.

2. Svētvakars – pazīstamais teksts skaisti dziedāts. Ļoti patika Selgas Tuktēnas dzidrā balss un skatuves stāja.

3. Tautas Dejas (padomju variants) – lieliski kostīmi, kustības, patiesi uzjautrinoša paķeršana, ko bija prieks skatīties.

4. Trīs babuškas senlatviešu dziedājumā par problēmām ar datoriem un aizmirstiem iepirkšanās maisiem; labi kostimēts, burvīgi dziedāts.

5. Milda – (Bonija Viļuma, Egils Melnbārdis, Jānis Grauds). Balva – pret spēcīgu konkurenci – noteikti jāpiešķir Mildai. Izjusta, aizkustinoša aina ar pirmklasīgu tekstu; tā autoram/autorei ekstrā balva! Izdomas bagāts likteņa zīlējums jaundzimušajai Latvijai. To mīļi savās rokās atnesa pati Milda. Bonijas Viļumas maigā, izjustā un niansētā spēle spīdēja tikpat gaiši kā trīs zvaigznes viņas kronī. Latvijas Nacionāla teātra viesis Egils Melnbārdis demonstrēja savas plašās aktiera spējas. Jānis Grauds bija piemērots Barontēvs („esmu īsts cilvēks, ne kāda ikona“).

Tagad dažas piezīmes

Daudzi joki sākas uzjautrinoši, bet stiepās par ilgi. (Pavīd nodevīgas domas, ka tām simts minūtēm pietrūcis materiāla!) Šeit jāieskaita garā intervija par Nacionālo teātri, lidojums ar Flamingo, kā arī daža laika kavēšana ar Blaumaņa velniņiem. Tāpat, padomju laika absurditātes jau par daudz bieži un labāk paķertas, lai izraisītu pārsteigumu vai īstus smieklus. Tas pateikts.

Mūzika viscauri bija ļoti piemērota; tāpat gaismas. Tijas Lodiņas vienkāršais skatuves ietērps bija praktisks, neuzbāzīgs un acīm tīkams. Režisore Ilona Brūvere bija iesaistījusi lielu, vairāku paaudžu ansambli un skatuves personālu no Sidnejas, Melburnas, Latvijas.

Slava un speciāla balva viņai par šī visa tik sekmīgu novadīšanu, tāpat arī par viņas neizsmeļamo enerģiju, apņēmību, pūlēm un māksliniecisko izpratni, lai mūsu teātris spētu turpināties.

Izsaku arī savu pateicību visiem dalībniekiem, it sevišķi tiem, kuri šeit nav atsevišķi atzīmēti. Tam būtu nepieciešamas vairākas lapas!

Inta Rodžersa (Rogers), Sidnejā
Laikrakstam „Latvietis“