Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Skats no izstādes. Labā pusē Friča Bārdas portrets. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kārlis Grūbe. Pašportrets. 1932. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kārlis Grūbe. Kuldīga. 20. gs. 30. gadi. Zuzāna kolekcija. FOTO Māris Brancis.

Visu aprīļa mēnesi Mencendorfa nama izstāžu zālē, kas iekārtota 17.-18. gs. rīdzinieka nama mājīgajos bēniņos 4. stāvā, skatāma gleznotāja Kārļa Grūbes (1902-1998) piemiņas izstāde „… no Strenčiem līdz Klusajam okeānam“, ko veidojis mākslinieka daiļrades pētnieks Guntis Švītiņš.

Kārlis Grūbe patiesi ir cēlies no Ēveles pagasta Ķempēnu muižas, kas tagad atrodas Burtnieku novadā; tēvs bija tirgotājs, kam bija divas meitas un divi dēli. Kārlis Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā iestājās jaundibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā, saņemdams 5. matrikulas numuru, tātad bija viens no pirmajiem, kurš sadomāja studēt šajā augstskolā. Puisis izvēlējās profesora Jāņa Roberta Tillberga vadīto Figurālās glezniecības meistarklasi. 1930. gadā viņš uzgleznoja diplomdarbu Svinīgais solījums, par ko saņēma gleznotāja grādu. Pēc pāris gadiem Kārlis Grūbe pārcēlās uz Kuldīgu, kur strādāja V. Plūdona Valsts ģimnāzijā un arodu skolā. 1944. gada vasarā ar māsas ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes 1948. gadā pārcēlās uz Angliju, bet vēl pēc desmit gadiem – 1958.gadā – uz Portlandi Oregonas pavalstī ASV.

Par gleznotāju Kārli Grūbi nevienā pētījumā vai grāmatā neko nevar izlasīt: ne Jāņa Siliņa Daugavas apgādā Stokholmā iespiestajā triju grāmatu Latvijas mākslā, ne 2016. gadā izdotajā Latvijas mākslas vēstures V sējumā, nerunājot par 1941. gadā iznākušo absolventu diplomdarbu apkopojumu grāmatā Latvijas PSR Mākslas akadēmijas 20 gadi, kur nedrīkstēja viņu pieminēt diplomdarba dēļ, kas stāsta par svinīgā solījuma nodošanu Latvijas armijā. Tādēļ ir apsveicama Gunta Švītiņa iniciatīva un ilgstošie pētījumi, kas tagad vainagojušies otrajā Kārļa Grūbes izstādē Latvijā (pirmā notika 1934. gadā Kuldīgas V. Plūdona Valsts ģimnāzijā).

Mencendorfa namā varam iepazīties ar mākslinieka gleznām, kas tapušas 20. gs. 20. gados – 1940. gadu pirmajā pusē, kā arī ar dažiem gleznojumiem, kas dienas gaismu ieraudzījuši ASV dzīves periodā pēc kara. Ekspozīciju papildina dokumentu un fotogrāfiju klāsts, kas ļauj viņu iepazīt mazliet tuvāk kā cilvēku.

Gleznas liecina, ka Kārlis Grūbe bija, tā sakot, fona mākslinieks, nekur neizceldamies. Kaut arī viņš studēja figurālo glezniecību, taču sadzīves ainiņas ir statiskas, pastīvas, arī gleznojums paciets. Krietni labāki ir portreti un Kuldīgas skati. Īpaši jāizceļ Friča Bārdas portrets un Zuzānu kolekcijā iekļautā 20. gs. 1930. gados gleznotā Kuldīga, kas ieturēta klusos toņos, pakārtojot tonālo risinājumu zīmējumam.

Mākslinieka vārds nesen izskanēja un arīdzan avīzē Laiks tika aprakstīts vērā liekams notikums – 2016. gadā restauratore Līga Jansone no jauna uzgleznoja Kārļa Grūbes diplomdarbu Svinīgais solījums, kas bija gājis bojā.

Izstāde atdod mūsu mākslas vēsturei vārdu, kas bija piemirsts.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“