Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Muzeju nakts „Billītēs“

Ļoti pozitīvas emocijas palikušas no piedzīvotā

Laikraksts Latvietis Nr. 543, 2019. g. 23. maijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izrāde „Billītēs“. FOTO Māris Brancis.

Pirms izrādes pie „Billītēm“ ar Diānu Janci un Elīnu Apsīti. FOTO Māris Brancis.

18. maijā visā Latvijā notika Muzeju nakts. Tā pēc Francijas Kultūras un komunikāciju ministrijas ierosinājuma kopš 2005. gada notiek daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, kur piedalās ne tikai valsts un pašvaldības muzeji, bet arī privātie muzeji un galerijas. Ar katru gadu palielinās iestāžu skaits, kuri vakara stundās bez maksas atver savas durvis un rīko dažādas atrakcijas un izklaides.

Ak, šis vārds izklaide! Mums tagad visur piedāvā izklaides. Es saprotu, ka plašā sabiedrības daļā muzejs ir svešs, to neinteresē, turp nevēlas iet. Kāpēc? Varbūt izglītības sistēmā ir ārkārtīgi būtiski robi? Bet vai vajag visus tur ievilināt, ja nav īsta vēlēšanās? Rīgā Muzeju nakts izskatās briesmīgi – garu garās rindas, kur jāpavada teju vai stunda vai vairāk. Kad tiek muzejā, ko tur var redzēt? Maz ko – visur ļaudis priekšā. Par izglītošanu vai kultūras baudīšanu nav nekādas runas. Toties telpas ir piemīdītas, pienestas ar smiltīm, sviedru izgarojumi atstāj aiz sevis smakas. Tad rodas jautājums – vai patiesi vajag ikvienu piesaistīt muzeju pasaulei? Vai ir cerība, ka kaut vai neliels procents aizies arī citreiz? Vai ir tādi pētījumi?

Protams, muzeji cenšas sarūpēt kādu pārsteigumu, kas pievelk publiku. Vai nepietrūks iespēju, izdomas, notikumu?

Tā domājot par Muzeju nakti, esmu apjucis, it kā ielīdis trīs priežu pudurā un apmaldījies. Jāteic gan, ka ļoti pozitīvas emocijas palikušas no piedzīvotā Muzeju nakts laikā Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālajā mājā Billītēs, kas atrodas Ozolnieku novadu Sidrabenes pagastā. Turp devās Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas teātris. Atceroties nu jau aizgājušo Edvarta Virzas 130. dzimšanas dienu, kas bija svinama izgājušā gada 27. decembrī, režisores Elīnas Apsītes vadībā jaunieši iestudēja viņa poēmas versiju Pavasaris. Impresijas. Straumēni, kas aprīlī notikušajā XII Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā „…un es iešu un iešu!“ Valmierā tika novērtēts ar augstāko punktu skaitu un ieguva I pakāpes diplomu. Arī jauniešu žūrija to atzina par labāko mazās formas izrādi.

Protams, šo iestudējumu bija jāved uz Billītēm. Tādēļ arī ar Annu Žīguri, dzejnieku mazmeitu, un Diānu Janci, mazmazmeitu, bija norunāts izrādi nospēlēt tieši Muzeju naktī. Tā kā pavasaris patlaban ir pašā ražā, un tā kā saule maija vidū pakāpjas jo augstu, laiks palīdzēja jauniešiem. Viss ir zaļš un ziedošs, īpaši rapšu lauks, kas dzeltēja jaunajiem aktieriem aiz muguras līdz ar Zemgales lauku plašumu. Putni laida vaļā savus treļļus, gandrīz vai traucēdami. Jāpiemetina, ka turpat pukšķināja traktors, apstrādādams zemi, kas arī bija tieši laikā – Virzas teksts arīdzan vēstīja par pavasara darbiem.

Viss uzvedums ir balstīts gan uz pašu poēmu, gan uz tautas dziesmām, kas lieti papildina noskaņu un piedod izrādei folklorisku grodumu un skaņumu. Tautasdziesmas ar Edvarta Virzas tekstu saplūst vienā veselumā. Un jaunieši vēl ar skaņām ar kustībām mācēja atklāt pagātnes dzīves rituālo būtību.

Billītēs nebija izklaides, drīzāk otrādi, kārtējo reizi atklāja mūsu tautas kultūras dziļo poēzijas un skaistuma piesātināto pasaulei. Šis bija par iemeslu tam, ka Muzeju nakts kļuva par lielu garīgu piedzīvojumu nevis apšaubāmu vieglu laika pavadīšanu.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com