Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Biezaiši, un kā dzīvo mīti

Birutas Eglītes skats uz notikumiem Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 544, 2019. g. 30. maijā
Biruta Eglīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ēriks un Margarita Biezaiši Mūzikas krātuvē Adelaidē 1987. gadā. FOTO no Biezaišu ģimenes personīgā arhīva.

Margarita Biezaite Latviešu muzejā ar Austrālijas valdības pārstāvi Davidsonu un viņa kundzi, Adelaidē 1992. g. 18.novembrī. FOTO no Biezaišu ģimenes personīgā arhīva.

Margarita Biezaite un mašīna ar tilpni, kurā Austrālijas bagātība, pie muzeja ēkas Pils laukumā 2. 1996. gada 6. augusts. FOTO Gunārs Krauze.

Ceļojums uz Austrāliju manā dzīvē ieņem īpašu vietu un droši vien tā arī paliks nekad neaizmirstams un nepārspēts. Arī tur sastaptie cilvēki – spilgti un vienreizīgi, tik ieinteresēti Latvijā notiekošajā, ar savu viedokli par ikvienu procesu un norisi Dzimtenē. Visbiežāk uzdotais jautājums: kas tagad būs ar publicētajiem uzvārdiem čekas kartotēkā, kāds skandāls vai haoss sāksies utt. Arvien atbildēju, ka nenotiks nekas, jo kartotēkas publicēšana vēl nenozīmē ļaunus nodarījumus, ka vispirms tie jāpierāda, lai vērstos pret kādu personu un nosodītu to. Padomijā dzimušajiem ir labi pazīstama pierakstīšanas indeve: ja trūka kāda druska līdz plāna izpildei, ciparus vienkārši palielināja, ja čekas darbiniekam nesanāca uzdotais aģentu skaits, pierakstīja savus draugus, paziņas un kaimiņus, kas par šo faktu pat nenojauta. Šādu gadījumu netrūkst arī pašreizējās atklāsmēs par čekas kartotēku.

Bet tas nebūt nenozīmē, ka čeka nestrādāja, informāciju neievāca, gaisu nejauca. Un latviešus ar latviešiem nenaidoja. Sevišķi Latvijas latviešus ar trimdas sabiedrību.

Par laimi, man tiešā veidā ar čeku nav nācies saskarties, taču nu jau netrūkst visdažādāko atmiņu stāstu, piedzīvojumu izklāstu un metodikas analīžu šajā sakarā, kas labi darbojoties joprojām. Kultūras cilvēku vidū tāpēc radies aizsardzības reflekss: netici sliktai ziņai, kamēr neesi to pārbaudījis. Varbūt tā tikai čekas palaista ūdens duļķošanai.

Tā nu Austrālijā ciemojoties, dzirdēju Biezaišu vārdu. Adelaidē tas ne ar ko labu nesaistījās: pievākuši un aizveduši uz Latviju Adelaides muzeja krājumus, ļoti vērtīgus, Rīgā tie iemesti slapjos pagrabos un gājuši bojā.

Saausījos, sagaidīju, kad uz Latviju atbrauc ciemos Ingrīda Biezaite, viena no kuplās dzimtas pārstāvēm (tobrīd vēl nezināju, ka daļa no dzimtas dzīvo tepat Latvijā), un aicināju viņu to lietu pārbaudīt.

Internetā viss izskatījās labi: 1996. gada 6. augustā Margarita Biezaite ieradusies Rīgā, Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM), ar kuru jau labu laiku uzturējusi saikni, un atvedusi līdzi 10 tonnas (!) muzejam paredzētu eksponātu. Viņi abi ar dzīvesbiedru Ēriku jau uzreiz pēc Atmodas lēmuši, ka Latviešu mūzikas krātuves vērtības, ko abi vākuši vairāk nekā 35 gadus, būtu jāved uz Latviju, jo te tie būtu visplašāk pieejami latviešu sabiedrībai, atvērti pētniecībai un vislabāk saglabājami. Margarita vairāk nekā 20 gadus pārzināja arī Adelaides Latviešu muzeju. 1995. un 1996. gadā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Prezidija sēdēs tika vairākkārt izskatīts jautājums par Mūzikas krātuves un daļas Adelaides Latviešu muzeja materiālu pārvietošanu uz Latviju un atbalstīts Margaritas Biezaites priekšlikums nodot tos Raiņa Literatūras un mākslas muzejam, tagad Rakstniecības un mūzikas muzejam. Tā izvēle nav nejauša. Biezaiši apmeklēja un apskatīja daudzus muzejus Latvijā; sagatavošanās periods bija nopietns un vairāku gadu garumā.

RMM krājumu galvenā glabātāja tolaik bija Anna Egliena, kas ar nozari saistīto cilvēku vidē un visā Latvijas sabiedrībā bija liela autoritāte un muzeja lietās atzīta speciāliste. Biezaišiem ar viņu izveidojās labs kontakts, radās savstarpēja uzticība un nepieciešamais atbalsts.

Diemžēl Ēriks Biezaitis (dzimis 1911. gada 30. maijā) eksponātu pārvešanas mirkli nesagaidīja. Viņš mira 1994. gada 18. decembrī Adelaidē.

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) muzeja vērtību pārvešanai uz Latviju piešķīra daļu nepieciešamo līdzekļu (protokols 5-96, Adelaide, 14.05.1996.; LVA fonds F 2158 1-V, 18. lp.), taču ievērojamu summu sedza pati Margarita. Latviešu organizāciju apvienība sarīkoja Adelaidē atvadu mielastu. LAAJ Prezidijs viņai pasniedza Pateicības rakstu. Margarita pati veica materiālu iesaiņošanu kastēs, pati sagatavoja sarakstus un kārtoja citas formalitātes, kas prasīja vairāk nekā gadu pacietīga darba.

Priekšstats par Margaritas paveikto un abu dzīvesbiedru lielo mūža darbu rodas, skatoties filmiņu, kas uzņemta RMM vēsturē lielākā dāvinājuma saņemšanas brīdī: pie muzeja ēkas piebrauc fūre, no tās muzeja darbinieki, viņu draugi un ģimenes locekļi nes lielākas un mazākas neskaitāmas kastes ar eksponātiem, novieto tās muzeja zālē. Starp Margaritu Biezaiti un RMM noslēgta vienošanās par dāvinājumu un tā glabāšanas un izmantošanas nosacījumiem, kurā teikts, ka Biezaišu mūzikas krātuve, Adelaides Latviešu muzeja materiāli un Margaritas Biezaites kolekcijas materiāli – visas trīs Austrālijas Latviešu materiālu krājuma daļas tiks saglabātas vienkopus kā vienota kolekcija, kura raksturo trimdas latviešu dzīves norises Austrālijā. Pateicības vārdi un ziedi Margaritai. Filmiņa nav gara, tā joprojām atrodama RMM arhīvā un ir apskatāma lasītavā. Muzeja direktora vietniece krājuma darbā Ineta Antone to bija sameklējusi un parādīja mums savā datorā.

Pateicībā par mūža ieguldījumu kultūras vērtību saglabāšanā 1998. gadā Margarita Biezaite apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Līdz pat Margaritas aiziešanai mūžībā 2007. gadā viņas sadarbība ar muzeju nepārtrūka.

Mūs interesēja redzēt arī Biezaišu atvestos krājumus, kā tie tagad izskatās. Nevaru iepriecināt tos, kas runā un izplata baumas par slapjiem pagrabiem. Tādu tur nav. RMM šobrīd gan atrodas pagaidu mītnē Rīgā, Tērbatas ielā 75, kur krājumi nokļuva pēc ugunsgrēka Rīgas pilī. Taču Biezaišu atvesto dāvinājumu ugunsgrēks nekādi nav skāris.

Vērtīgākā un unikālākā neapšaubāmi ir Ērika Biezaiša paša personīgi veidotā latviešu mūzikas kolekcija, kuru zinātāji uzskata arī par pilnīgāko. Tā aptver ap 500 latviešu autoru darbus – notis, kas rakstītas gan ar roku, gan drukātas, skaņuplates, grāmatas, sarakste, magnetofona un video ieraksti. Katra vienība ir aprakstīta un rūpīgi noglabāta kartona vāciņos vai mapē. Muzeja Mūzikas vēstures vadošā krājuma glabātāja Dana Filipsone mums to visu laipni izrādīja.

Otra dāvinājuma daļa ir dažādi piemiņas priekšmeti no Adelaides muzeja krājuma (tieši tā te arī rakstīts), ordeņu un nozīmīšu kolekcija, kas tiek glabāta speciālā seifā. Arī te katrai nozīmītei, zīmotnei vai ordenim klāt pamatīgs apraksts. Savukārt īpašos lavandas maisos glabājas tautas tērpi un Latvijas armijas formas tērpi. Te atrodami arī dokumenti, fotoattēli, sarakste un rokraksti – materiāli par rakstniecību, mākslu, teātri, par latviešu karavīriem, latviešu dzīvi svešumā, kuri uz Adelaidi bija atceļojuši no dažādām pasaules vietām un stāsta par latviešu likteņiem laikmetu griežos; pavisam 3537 vienības.

Vēl ir Margaritas Biezaites kolekcija, kas ietver vēstules, rokrakstus un citus dokumentus. Krātuves telpu rotā divas brīnišķīgas fotogrāfijas: skaista, jauna sieviete tautas tērpā – Margarita Biezaite un stalts Latvijas armijas virsnieks – Ēriks Biezaitis.

Pavisam muzeja krātuvē iegrāmatoti, aprakstīti un digitalizēti, tātad ievadīti elektroniskajā muzeja priekšmetu uzskaites sistēmā MUPUS – 33 101 no Austrālijas atvestā kultūrvēsturiskā vienība, bet darbs vēl turpinās. Turklāt šobrīd Latvijā tiek veidots muzeju kopkatalogs, kurā pamazām iekļausies arī Biezaišu vedums. Biezaišu sarūpētās kolekcijas atrodas valsts aizsardzībā, tās nedrīkst ne pārdot, ne mainīt, ne kā citādi sadalīt.

Jau pieminēju, ka RMM pašreiz atrodas pagaidu telpās. Jau šogad Latvijas muzeju vērtības pārcelsies uz Pulka ielu pie Dzegužkalna, kur tiek būvēts muzeju krātuvju komplekss – tur paredzētas telpas ar speciālu režīmu un pavisam citiem plašumiem un ērtībām vērtīgajiem eksponātiem, vairākām izstāžu zālēm un citām iespējām.

Pagaidu lasītava Tērbatas ielā nav sevišķi plaša. Tajā ir gan papīra katalogs, gan elektroniskais, kurā lasītavas vadītāja Madara Skudra mums, kā ikvienam apmeklētājam, izrādīja, kā orientēties un sameklēt vienu vai citu priekšmetu. Kad būs gatavs kopkatalogs, to varēs šķirstīt arī internetā.

Gribējām zināt, vai no Adelaides atvestie muzeja eksponāti kādu arī interesē, vai tos pieprasa pētnieki, vai tie tiek citādi izmantoti. Eksponātu pieprasījumu lapās pārliecinājāmies, ka interese par Biezaišu kolekcijām ir pat ļoti liela, ka pateicoties tām, top arī ne viens vien raidījums, ka Latvijā Biezaišus piemin joprojām ar dziļu cieņu un pateicību. Biezaišu Latviešu mūzikas krātuves notis plaši izmanto atskaņotājmakslinieki. Ventis Zilberts un Ingus Pētersons ir sagatavojuši pat īpašu koncertprogrammu, tās pēta arī mūzikas vēsturnieki. Biezaišu uz Latviju atgādātie materiāli regulāri piedalās dažādās izstādēs. Uzzinājām, ka daži eksponāti pašreiz tiek gatavoti izstādei Alūksnē.

Ēriks Biezaitis pārapbedīts Ogres kapsētā, kur guļ arī Margarita un viņu dēls Austris. Margaritas un Ērika Biezaišu vārdi ierakstīti Latvijas kultūrvēsturē uz visiem laikiem, par viņiem lasāms enciklopēdijās un citos uzziņu krājumos.

Vēl tikai varu piebilst, cik labi, ka šī sliktā ziņa izrādījās sagudrota, lai pūstu miglu acīs. Uzturoties Adelaidē, man nebija iespējas ielūkoties muzejā. Tas jau gadiem stāvot aizslēgts, jo pēc Biezaišiem neesot neviena, kas spētu šo darbu tik rūpīgi un pamatīgi turpināt, kaut arī Adelaidē dzīvo vitāli, darbīgi un latvietību prasmīgi saglabājuši latvieši jau vairākās paaudzēs. Tātad kūsā arī aktīva gara un kultūras dzīve, sevi apliecina talantīgas personības, kuru vārdi un darbi būtu saglabājami kultūrvēsturē, aizrit sarīkojumi, no kuriem daudzi būtu jāpatur īpašā atmiņā – muzejā. Tātad eksponāti gandrīz ik dienu klauvē pie durvīm, meklēdami glābiņu no aizmirstības.

Biruta Eglīte, publiciste
2019. gada 25. martā
Laikrakstam „Latvietis“

Skat. arī: Atbilde Birutas Eglītes rakstam par Biezaišiem



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com