Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aizvadīts 68. Amerikas Latviešu apvienības kongress

Pieņemtas vairākas rezolūcijas un ieteikumi

Laikraksts Latvietis Nr. 545, 2019. g. 7. jūnijā
Tatjana Žagare-Vītiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALA68_1

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongress. Prezidija galdā no kreisās: Pauls Raudseps, Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, viesrunātāja Sandra Kalniete, ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. FOTO ALA (Amerikas Latviešu apvienība).

Diskusija „Vecā trimda un jaunā diaspora, kā mēs viens otru sadzirdam“. No labās: Latviešu fonda priekšsēde Valda Grinberga, LR Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte. FOTO ALA (Amerikas Latviešu apvienība).

Balle. Muzicēja vietējā deju grupa „Jūrmalnieki“. FOTO ALA (Amerikas Latviešu apvienība).

5. maijā noslēdzās Amerikas Latviešu 68. kongress, kas šogad norisinājās Denverā, Kolorādo. Tajā piedalījās 63 delegāti ar 65 mandātiem.

Dienu pirms kongresa, 2. maijā visi interesenti bija aicināti uz biznesa konferenci Spotlight Latvia, ko organizēja Latvijas Tirdzniecības kamera ASV kopā ar Latvijas Investīciju aģentūru (LIAA), Latvijas vēstniecību ASV un Amerikas Latviešu apvienību.

Konferences tēma bija Veselīgs dzīvesveids, tajā piedalījās iespaidīga Latvijas valdības delegācija, ko vadīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kurš bija klāt arī ALA kongresa atklāšanā. Konferences un arī kongresa īpašais viesis bija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Amerikas Latviešu apvienības kongress savu darbu sāka 3. maijā. Pirmie viesus un delegātus, kā tas pieņemts, apsveica vietējais mācītājs Mārtiņš Rubenis un kongresa rīcības komitejas pārstāve Raitas Jergensen.

Atklājot kongresu, ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra apvienības tradīcijas un spēju mainīties: „Amerikas Latviešu apvienība bijusi ar Latviju visos izšķirīgos brīžos. Nesavtīgi atbalstot valsts ceļu uz neatkarības atjaunošanu, pievienošanos NATO, kā arī iestājoties par godīgu politiku, plaukstošu saimniecisko dzīvi, latvisko izglītību un kultūru,” uzsvēra Blumbergs. “Bet mūsu apvienībai ir arī skaidra nākotnes vīzija. Mums ir viss nepieciešamais, lai turpinātu veiksmīgi darboties. Pats galvenais – mums ir daudz talantīgu, aktīvu Amerikas latviešu, kas gatvi nesavtīgi strādāt latviešu kultūras centros, skolās, dibinot biznesa kontaktus un iesaistoties politiskās aktivitātēs, lai aizstāvētu Latvijas intereses.“

Kongresa dalībniekus apsveica arī Latvijas republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV Andris Teikmanis, Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, kurš atzina, ka ALA vārds ir ierakstāms zelta burtiem vēstures mācību grāmatās, akcentējot, ka apvienība, neapšaubāmi, ir uzskatāma par latviešu trimdas organizāciju stūrakmeni.

Priecīgs pārsteigums bija ALA Sabiedriskās nozares vadītāja Dzintara Dzilnas sarūpēts video sveiciens no Kolorādo pavalsts republikāņu senatora Korija Gardnera (Cory Gardner). Gardners ASV Kongresā konsekventi iestājies par spēcīgu NATO un lēmumiem, kas ierobežo Krievijas agresīvo ārpolitiku.

Kongresā aicinātie viesrunātāja šogad bija politiķe, sabiedriskā darbiniece, grāmatu autore Sandra Kalniete ar uzrunu Mana Latvija, ko kongresa dalībnieki noklausījās 4. maija vakarā, sēžot pie baltiem galdautiem klātiem galdiem, atceroties Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 29. gadadienu.

Būdama arī Kokneses fonda padomes priekšsēde, Sandra Kalniete kongresa dalībniekus iepazīstināja arī ar Likteņdārza projektu, kura darbībā aktīvi iesaistījusies.

Pazīstamais žurnālists, žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps dalījās pārdomās par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valdības veidošanu Latvijā un novadīja paneļdiskusiju par ārpolitiku, kurā piedalījās vēstnieks Andris Teikmanis, Sandra Kalniete un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Uzņēmējs Jānis Bergs, kura darba dzīve noris starp Rīgu un Denveru, aizrautīgā un atraktīvā uzrunā ieskicēja savu – latviešu uzņēmēja – ceļu ASV biznesa pasaulē. „Latviešiem par sevi pasaulē jārunā skaļi un drosmīgi,“ teica pieredzējušais uzņēmējs.

Kongresa laikā notika vairāku nozaru vadītāju prezentācijas un trīs paneļdiskusijas – Par sadarbību sarežģītos laikos, Par Latvijas ekonomikas attīstības vīziju, kurā kongresa dalībnieki ar interesi sekoja līdzi Latvijas ekonomikas veiksmes stāstiem un nākotnes redzējumam. Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Vidzemes augstskolas rektors, profesors Gatis Krūmiņš un Valmieras mērs Jānis Baiks.

Diskusija Vecā trimda un jaunā diaspora, kā mēs viens otru sadzirdam, izvērtās par interesantu domu apmaiņa par latviešu dažādu paaudžu sadarbību, savstarpējām attiecībām, kopīgo un atšķirīgo, dzīvojot ārpus Latvijas. Spriežot pēc paneļdiskusijas dalībnieku un delegātu paustiem viedokļiem, atšķirības izzūd un sadarbība starp dažādu paaudžu emigrantiem kļūst daudz labāka. Diskusijā piedalījās Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un Latviešu fonda priekšsēde Valda Grinberga no Bostonas.

Par sadarbības iespējām starp Latvijas un ASV zinātniekiem stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Latvijas zinātnes diasporai ir liels sadarbības potenciāls un tas dod iespēju veidot ciešāku sadarbību ar Latvijas zinātniekiem gan ASV, gan citās valstīs. Kongresā par savu darbību un pieredzi, palīdzot grūtībās nonākušu ģimeņu bērniem, emocionāli stāstīja biedrības Eņģeļa sirds pārstāves no Latvijas. Biedrības galvenā misija – palīdzēt izkopt un attīstīt bērnu talantus, organizējot izglītojošus pasākumus, īpaši Latvijas laukos.

Piektdienas, 3. maija, vakarā denverieši kongresa delegātiem un visiem bija sarīkojuši lielisku pasākumu un gardas vakariņas vietējā Latviešu kultūras centrā. Tajā uzstājās dzejnieks Kārlis Vērdiņš un mūziķis Jānis Ozoliņš. Sestdienas vakara ballē muzicēja vietējā deju grupa Jūrmalnieki.

ALA ir pateicīga Denveras latviešu kopienai par lielo palīdzību kongresa organizēšanā.

Ar nelielām izmaiņām darbu pēc kongresa sāka jaunievēlētā ALA valde, ar ko klātesošos sestdienas vakara balles laikā iepazīstināja priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Savu pirmo sēdi valde aizvadīja tūlīt pēc kongresa slēgšanas.

Kongresā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas un ieteikumi, ar kurām varat iepazīties šeit.

ALA 68. kongresa rezolūcijas

ALA 68. kongresa delegāti, tiekoties Denverā, 2019. gada 3. – 5. maijā:

1. Pateicas 68. kongresa Rīcības komitejai, īpaši tās priekšsēdei Raitai Jergensen par priekšzīmīgi noorganizētu kongresu.

2. Pateicas Latvijas Republikas ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai, Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam ASV Andrim Teikmanim, Kolorado štata senatoram Cory Gardner, žurnālistam Paulam Raudsepam, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāram Dmitrijam Stepanovam, uzņēmējam Jānim Bergam, politiķei Sandrai Kalnietei par vērtīgiem referātiem par saistošām tēmām. Pateicas Latvijas Republikas Speciālu uzdevumu vēstniekam sadarbībai ar diasporu Aivaram Grozam un visiem paneļdiskusiju dalībniekiem par dalību un vērtīgo pienesumu kongresam.

3. Pateicas ALA valdes Izglītības nozares vadītājai Andrai Zommerei, Sporta nozares vadītājam Tomam Trautmanim, kasierei Dacei Spanier, Revīzijas komisijas loceklim Nikolajam Timrotam par lielo darbu un devumu ALA valdē.

4. Lai veicinātu sadarbību pasaules latviešu uzņēmēju starpā, uzdod ALA valdei sadarboties ar Latvijas Ekonomikas ministriju un Amerikas latviešu tirdzniecības kameru (LatCham) un izskatīt iespēju noteikt atbildīgo personu valdē par ekonomiskās sadarbības jautājumiem.

5. Uzskatot energoprojektu Nord Stream2 par politiski motivētu projektu, izsaka stingru nostāju pret to un aicina ALA biedrus atbalstīt šo nostāju.

6. Atbalstot latviešu izcelsmes zinātnieku un pētnieku tīkla veidošanu, uzdod ALA valdei izplatīt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informāciju par sadarbības iespējām.

7. Uzdod ALA valdei palīdzēt noorganizēt Kokneses fonda padomes priekšsēdes Sandras Kalnietes tūri ASV un izplatīt informāciju par Likteņdārza projektu, lai iepazīstinātu ASV latviešus ar šo latviešu sabiedrībai nozīmīgo projektu.

8. Uzdod ALA valdei sagatavot priekšlikumus ALA Statūtu grozījumiem saskaņā ar Statūtu VII nodaļu, lai veicinātu atsevišķo biedru un organizāciju delegātu skaita palielināšanu nākotnes kongresos.

9. Uzdod ALA valdei izskatīt iespēju mainīt ALA kongresa norises laiku no maija pirmās nedēļas nogales uz citu laiku.

10. Uzdod ALA valdei izstrādāt vadlīnijas ALA budžeta veidošanai, kas nosaka attiecību starp budžeta iztrūkumu no neierobežotajiem fondiem un neierobežotajiem paredzamajiem ienākumiem.

11. Uzdod ALA valdei izplatīt informāciju par Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu un iespējām tam ziedot sadarbībā ar PBLA.

Ieteikumi:

1. Uzsākot ALA izsludināto Sveika, Latvija! gadu, aicina katru ASV latviešu skolu rīkot Sveika, Latvija! atbalsta pasākumus, lai veicinātu jauniešu dalību Sveika, Latvija! un Heritage Latvia ceļojumos.

2. Iesaka ALA kongresa delegātiem, atgriežoties māju pilsētās, personīgi aicināt cilvēkus kļūt par ALA biedriem vai atjaunot, vai paaugstināt biedra statusu.

3. Iesaka ALA valdes Sadarbība ar Latviju nozarei informēt ALA biedrus un biedru organizācijas par iespējām nodot mērķziedojumus gan līdzšinējai SAL programmai Drošais tilts, gan jaunajai programmai Eņģeļa sirds.

4. Iesaka ALA biedriem un biedru organizācijām aicināt cilvēkus iestāties ALA Sabiedrisko attiecību nozares Call To Action aktīvistu grupā, lai veicinātu ASV kongresa locekļu labvēlīgu nostāju Latviju interesējošos drošības un citos jautājumos.

Tatjana Žagare-Vītiņa,
ALA Informācijas nozares vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com