„Mēs esam iesaistīti kognitīvā karā“

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot konferenci „The Riga StratCom Dialogue 2019“ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. FOTO Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

„Bieži vien mēs sliecamies aplūkot konkrētus miera laika hibrīdkonflikta elementus, neapzinoties, ka tas ir viens veselums. Ir svarīgi, lai mēs atzītu, ka esam iesaistīti kognitīvā karā, kur kibertelpa ir līdzeklis un stratēģiskā komunikācija ir metode, lai mūs pieveiktu. Tāpēc abas šīs lietas ir jāaplūko kopā,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2019. gada 11. jūnijā atklājot konferenci The Riga StratCom Dialogue 2019 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Valsts prezidents norādīja, ka mēs kā īpaši bīstamu saredzam digitālo apdraudējumu mūsu kritiskajai infrastruktūrai. „Tomēr, manuprāt, tiek apdraudēta vēl būtiskāka mūsu kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa nekā elektroenerģijas vai ūdens piegādes – tiek apdraudēti mūsu prāti, izmantojot informācijas operācijas. Koordinēta neautentiska uzvedība var būtiski ietekmēt demokrātiskas sabiedrības. Savukārt, nedemokrātiskajās valstīs jau šobrīd izplatās tā sauktais digitālais autoritārisms,“ atzīmēja Raimonds Vējonis.

Savā uzrunā Valsts prezidents atzina, ka jaunās hibrīdkara tendences ir vērstas uz to, lai pārsteigtu nesagatavotu par mērķi izvēlēto valsti un, apvienojot jaunus un jau zināmus instrumentus, iedragātu šīs valsts identitāti un noturību pret šādiem uzbrukumiem. Metodes, ko kādreiz galvenokārt izmantoja mārketinga pasaulē, šodien tiek pielāgotas izmantošanai arī citās jomās. Neaizsargātās grupas kļūst par mērķi, tās monetarizē un pēc tam tās kļūst par ieroci politiskiem mērķiem.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jaunākie pētījumi Reaģēšana uz kognitīvās drošības izaicinājumiem un Sociālo mediju manipulāciju melnais tirgus liecina par plašāku sabiedrības neaizsargātību pret datos balstītiem kognitīviem uzbrukumiem.

Sagaidāms, ka šie riski palielināsies līdz ar mākslīgā intelekta un lielo datu vākšanas metožu attīstību. Lai mazinātu iespējamos riskus nākotnē un uzlabotu kognitīvo noturību, demokrātiskām valstīm ir jāiegulda līdzekļi cīņā pret šiem jaunajiem izaicinājumiem, uzsvēra Raimonds Vējonis.

Kā iespējamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus, Valsts prezidents minēja nepieciešamību veikt regulārus digitālās drošības riska novērtējumus, lai atklātu un mazinātu jaunās neaizsargātības agrīnā stadijā, veikt vājo vietu analīzi, novērtējot, vai un kā līdz šim īstenotās rīcības un pasākumi var palīdzēt novērst šīs ievainojamības, kā arī izstrādāt tehniskos instrumentus, kas ļautu atklāt kognitīvos uzbrukumus digitālajā jomā.

„Visvairāk mums ir jārūpējas, lai mūsu iedzīvotāju un, jo īpaši, mūsu politisko līderu vidū palielinātu izpratni par digitālās drošības riskiem. Šim darbam ir jāaizsākas ar izmaiņām mūsu izglītības sistēmās un tā mērķim ir jābūt panākt vispārējus uzlabojumus mūsu sabiedrību spējā kritiski domāt. Ja mēs neatbildēsim uz šiem jaunajiem izaicinājumiem, tad saskarsimies ar nopietnām sekām mūsu valstīs, mūsu starptautiskajās organizācijās un mūsu demokrātiskajās sistēmās,“ savas uzrunas noslēgumā uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidenta kanceleja