Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Godināja operdziedoņa Jāņa Vītiņa dzīvi un darbu

Tenoru trio koncertā Spārnu pilskalnā, Īlē

Laikraksts Latvietis Nr. 547, 2019. g. 21. jūnijā
Nora Kalniņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jānis Vītiņš. FOTO no Vītiņu ģimenes arhīva.

Jānis Vītiņš. FOTO no Vītiņu ģimenes arhīva.

21. jūnijā Dobeles rajona Īlē, Spārnu pilskalnā ar īpašu koncertu tika atklāta piemiņas vieta operdziedātājam, Lāčplēša ordeņa kavalierim Jānim Vītiņam.

Jānis Vītiņš savas dziedātāja karjeras laikā bijis dalībnieks spožā tenoru trio – kopā ar Marisu Vētru un Artūru Priednieku-Kavarru. Svētku koncertā Jāņa Vītiņa godam uzstāsies jaunie, talantīgie un spilgtie Latvijas Nacionālās operas tenori Raimonds Bramanis, Mihaels Čuļpajevs un Juris Vizbulis kopā ar koncertmeistari Ilzi Ozoliņu. Tāpat koncertā latviešu mūzikas klasiku atskaņos un Vītiņa ciltskoku pārstāvēs soprāns Nora Kalniņa, savukārt Inga Lazdiņa visus sagaidīs ar Vītiņa sievas Ernas reiz dziedātājām latviešu tautas dziesmām. Pasākumu vadīs muzikoloģe Daiga Mazvērsīte un Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns.

Par Jāni Vītiņu

Jānis Vītiņš dzimis 1894. gada 14. oktobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.

1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur kā virsleitnants viņš demonstrēja varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cīņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni operā Bohēma. Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre pa Dienvidslāviju, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā vērtē turētu Latvijas tenoru.

1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā Tēvijas sargi, kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941. gada 6. martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā.

Nāvessods Jānim Vītiņam tika izpildīts 1941. gada 12. novembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas Andrē Šenjē. (No: Sabīne Košeļeva; Dziedāt, dzert un karot; 25.07.2018.; www.delfi.lv)

Padomju gados Jāņa Vītiņa radi un pēcteči bija spiesti klusēt par bezbailīgā brīvības cīnītāja gaitām, lai neapdraudētu savu bērnu un mazbērnu drošību. Tikai tagad Vītiņa dzimta apjauš, cik ļoti var lepoties ar savu cēlo un Tēvzemi mīlošo priekšgājēju, izrādot viņam savu cieņu un godu 21. jūnijā notikušajā pasākumā.

Piemiņas vietas izveidi un atklāšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Auces novada pašvaldība.

Nora Kalniņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com