Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde

Vienojās par nepieciešamību radīt vienotu plānošanas dokumentu

Laikraksts Latvietis Nr. 551, 2019. g. 28. jūlijā
LR Ārlietu ministrija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Diasporas konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki. FOTO Vitolds Gabrāns, Ārlietu ministrija.

Diasporas konsultatīvās padomes sēde. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

2019. gada 12. jūlijā Ārlietu ministrijā notika pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde, kuru vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza. Sēdi atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura izteica gandarījumu par padomes darba uzsākšanu, kā arī pauda pārliecību, ka tā būs laba platforma valsts un nevalstisko organizāciju sadarbībai diasporas politikas jomā.

Padome vienojās par nepieciešamību radīt vienotu starpnozaru diasporas politikas plānošanas dokumentu – Rīcības plānu darbam ar diasporu 2021. – 2023. gadam. Plāna sagatavošanai tiks veidotas piecas tematiskas darba grupas, kurās darbosies valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji. Darba grupas strukturizēs atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem rīcības virzieniem: latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana diasporā, latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, valsts pārvaldē, atbalsts remigrācijai. Papildus tiks veidota mediju un informācijas darba grupa ar mērķi veicināt diasporas pieeju Latvijas informatīvajai un kultūrtelpai.

Sēdes laikā valsts institūciju pārstāvji ziņoja par Diasporas likuma pārejas noteikumos paredzēto likumprojektu virzību. Tie ietver papildu dzīvesvietas adreses ieviešanu diasporai, sociālā nodrošinājuma mehānismus remigrantiem, sabiedrisko mediju pieejamību diasporai, izglītības un kvalifikāciju atzīšanas atvieglojumus remigrantiem un citus atbalsta pasākumus.

Padomes sēdē Ārlietu ministrija sniedza informāciju par 2020. gadā plānotajām jaunajām diasporas politikas iniciatīvām nepieciešamo valsts budžetu 987 257 EUR apmērā. Tas nepieciešams ar diasporu saistītu norišu atspoguļojumam sabiedriskajā pasūtījumā, sabiedrisko mediju pieejamības diasporai nodrošināšanai, diasporas vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, pašvaldību vēlēšanu pieejai diasporai, kā arī papildu dzīvesvietas deklarēšanas funkcionalitātes ieviešanai.

Pirmajā padomes sēdē no nevalstiskā sektora uz gadu tika ievēlēti divi rotējošie pārstāvji – Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LAZA), kā arī biedrība Laiks – BL, kas pārstāv diasporas laikrakstus Laiks un Brīvā Latvija. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā pārstāvis Miks Muižarājs. Nākamās padomes sēdes plānotas 2019. gada 1. oktobrī un 6. decembrī.

Informācijai

Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā. Padomē darbosies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas Daugavas Vanagi centrālās valdes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Amerikas Latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības, Krievijas latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Kanādā.

LR Ārlietu ministrija



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com