Atvadu vārdi Rihardam Grigoram

Zane un Rihards Grigori.

Gadi, gadu desmiti pagājuši pavisam nemanot, un gājputni uz spārniem ir aiznesuši sev līdz vasaru pēc vasaras. Taču allaž – atgriezušies... Ar jaunām cerībām, ar prieku par atkal satikšanos ar Mājām un ar pārliecību, ka te, Latvijā, dzimušie putna bērni būs gatavi ilgam un tālam cita rudens lidojumam pāri teju visai pasaulei. Tā dzīvo putni, un šķiet, ka viņu mūžs ir kā koša, daudzkrāsaina varavīksne, kas savu loku spēj liekt tik plašu – reizēm pat no mazas upītes Raunas tepat mūsu mīļajā Vidzemē līdz kādai varenai un plašai upei tālajā Kanādā. Taču reizēm putni ceļā negrib doties vieni, un viņiem līdzi aizceļo arī kāda cilvēka dvēsele, jo īpaši, ja nodzīvotais mūžs ir bijis rada putna lidojumam – dāsns, skaists, labu darbu un domu bagāts.

Pavisam nesen Vītolu fondu sasniedza ziņa, ka aizsaulē tālajā Kanādā devies viens no Vītolu fonda ziedotājiem – Rihards Grigors. Riharda Grigora dzimtā puse ir Rauna. Viņš vēl bija pavisam jauns, kad Otrā pasaules kara laikā cīnījās latviešu leģionāru rindās. Kādā no kaujām Rihards tika ievainots un kara beigas sagaidīja slimnīcā Kopenhāgenā, Dānijā. Tā kā Zviedrijas valdība izdeva leģionārus krieviem, viņš nejutās droši un, nepabeidzis ģimnāzijas pēdējo klasi, izceļoja uz Vāciju un pieteicās darbam Anglijā. Kaut arī dzīve Anglijā bija materiāli nodrošināta, Rihards tur nespēja iedzīvoties un emigrēja uz Kanādu, kur iepazinās ar savu tagadējo dzīvesbiedri – Zani Vītols no Kursīšiem. Rihards Grigors strādāja Plaza Hotel Inc. par kontrolieri un 1990. gadā aizgāja pensijā.

Zanes un Riharda Grigoru ģimenē izaugušas un izskolotas divas meitas, dzimtu kuplina mazbērni un audžudēls Nairobi Kenya, kuram allaž ticis sniegts ne tikai ģimenes siltums, bet arī materiālais atbalsts izglītības iegūšanai.

Taču pirms vairākiem gadiem Grigoru ģimene izlēma atbalstīt arī kādu talantīgu, bet maznodrošinātu jaunieti Latvijā, tāpēc dibināja savu Zelta kāzu stipendiju, ziedojot šim mērķim ievērojamu naudas summu. Toreiz Zane un Rihards Grigori teica: „ „Vītolu fonds“ ir liels gaismas avots maznodrošinātiem censoņiem, un mēs gribam būt daļa no tā! Tāpēc mūsu 50 gadu laulības jubilejā mēs viens otram dāvinājām ieejas karti „Vītolu fondā“!“

Pateicoties šim atbalstam, tika izskoloti divi jaunieši: Dainis Kokins, kurš absolvēja RTU studiju programmu Automobiļu transports, un Toms Zariņš – viņš absolvēja RTU studiju programmu Būvniecība.

Tuvojas rudens, un debesīs arvien biežāk dzirdami savādie putnu saucieni. Un tie skan tik gaiši un tīri, lai gan arī tik skumīgi, jo tās ir atvadas – no vasaras, no Latvijas, no tuvajiem un iemīlētajiem. Taču vienlaikus tās ir arī apliecinājums, ka sekos atgriešanās – gan gaišās atmiņās, gan mūžīgā pateicībā par labajām domām un darbiem, kas veikti savas Tēvzemes labā.

Vītolu fonds