Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atkal un atkal...

Jancis par rakstīšanu

Laikraksts Latvietis Nr. 557, 2019. g. 12. sept.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Labs tas darbiņš kas padarīts. Izdzēsu visus rakstus ārā no laptopa un sākšu pa jaunam. Tīri vai nelabi palikās. Griezies, kur gribi, priekšā – soliņš un krūmiņš – krūmiņš un soliņš... līdz apnikumam. Atkal un atkal. No šī brīža PUNKTS! Ja tā Mūza nevar neko labāku izdomāt, kā mani iedvesmot, kā tikai krūmiņu un soliņu, tad jāmeklē cita mūza. Kā jau teicu – PUNKTS.

Runāšu par meitenēm, kaut gan par viņām man vēl mazāk jēgas nekā par dārza mēbelēm un apstādījumiem. Runāšu par ēšanu, kaut gan es ēdu bez jēgas un būs grūti runāt par kaut ko bez jēgas. Citiem vārdiem, jeb īsāki izsakoties, izklausās, ka es taisītos runāt par visu to, par ko man nav nekādas jēgas.

Kāds gudrinieks varbūt teiks – Nu, kas tad jauns? Jauns būs tas, ka košumaugi un sēžamvietas vairs netiks pieminētas. Lai aug savā nodabā, kamēr es drusku pasapņoju par daiļo radījumu un citām gardām lietām.

Kad kādu stundu biju aizrautīgi un no visas sirds un dvēseles domājis, tad nācu pie slēdziena, ka man nekas nesanāks ar to rakstīšanu par daiļo dzimumu. Tās divstāvu padarīšanas, cik vēl atceros, jau noteikti neietu cenzūrai cauri un tās maigās, jūteklīgās lietiņas un čubināšanās nevienam, kas pusmūžam pāri, vairs nevar interesēt. Tātad, nav ko sākt ķēpāties.

Tad nu atliek ēšana. Tas būtu tīri patīkams darbiņš, bet veikalos taču var dabūt simtiem, ja ne tūkstošiem pavārgrāmatas; vairāk noteikti nav vajadzīgs. Nē, vairāk nē!

Un tad man atausa gaisma; man agrāk vai vēlāk tā vienmēr notiek. Blenžu, blenžu griestos blāvām acīm, nesaprazdams vai rīts, vai vakars, vai nakts, vai diena, un tad pēkšņi BRĀKŠ, un galvā tik koša un spoža ideja, ka gandrīz vai gaisā jālec un visai pasaulei jāziņo, cik man gaiša galva. Skaidra lieta!

Man jāraksta grāmata, kur sarakstītas visas lietas alfabēta kārtībā, ko cilvēks skaidrā prātā nedrīkst ēst. Nu, piemēram, varžu kurkuļi, indīgas medicīnas tabletes, pupiņu zupa (man vienkārši negaršo), ziepes, zirnekļi, sliekas, wičetigrubs* un viss kas tādiem līdzīgi un tā tālāk... Vai nav vienreizēja ideja?

Tagad jāiet gulēt, un ja no rīta vēl tāpat domāšu, tad zināšu, ka tā ir ne tikai vienreizēja, bet pat briljanta ideja. Tad sākšu ar skubu rakstīt.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“

* angl. „witchetty grub“ – lieli, balti kāpuri, kurus ēd Austrālijas iedzimtie.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com