Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


KUNGI = DĀMAS

SLT izrāde „Tirgus ļembasts“

Laikraksts Latvietis Nr. 566, 2019. g. 15. nov.
Inta Rodžersa (Rogers) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SLT

Ansamblis. No kreisās: Raimonds Sokolovskis (klavieres, dziesmu pavadītājs), Andris Kariks, Ojārs Greste, Ilona Brūvere, Lāra Veidnere, Sigrīda Veidnere, Janis Grauds, Ilze (Bonija) Viļuma (autore un režisore), Marita Lipska, Jānis Čečiņš, Pēteris Saulītis. FOTO Andrejs Upenieks.

Lāra un Sigrīda Veidneres un Andris Kariks mēģinājumā. FOTO Ojārs Greste.

Jānis Čečiņš (Minna) un Ilona Brūvere (Anna) mēģinājumā dzied „Mīļie puiši, labie puiši“. FOTO Ojārs Greste.

Joske (Pēteris Saulītis) un Ringla (Ilze Viļuma). FOTO Edgars Greste.

No kreisās: Jānis Čečiņš (Minna) un Ojārs Greste (Zuze). Zuze dzied: „Kas pirmais atnāks, tam piederēšu,/Ar krizantēmām rotāšos./Un smaidīdami mēs grēkā grimsim,/Kā ievas ziedi atvarā. FOTO Edgars Greste.

„Pār mani mēmas debess plešas“ dzied Zuze (Ojārs Greste) un piebalso Minna (Janis Čečiņš) un Anna (Ilona Brūvere). FOTO Edgars Greste.

No kreisās: Lara Veidnere, Ilona Brūvere, Sigrida Veidnere, Jānis Čečiņš. FOTO Andris Kariks.

Sidnejas Latviešu namā 2. un 3. novembrī notika Ilzes Viļumas lugas „Tirgus ļembasts“ pirmizrādes.

Dienās, kad daudz tiek runāts par dzimumu maiņu (gender fluidity), steidzos paziņot, ka Sidnejas Latviešu teātris turas modei līdzi. Tādēļ Tirgus ļembasta divas svarīgākās sieviešu lomas tika uzticētas vīriešiem.

Kā zinām, tiek baumots, ka virtuvē vīrieši pierādoties kā labākie šefi, un ka vīrieši vislabāk tēlojot sieviešu lomas. Un, kā arī zinām, nevienu no Šekspīra slavenajām varonēm, ne viņa laikā, ne kādus 50 gadus pēc tam, nespēlēja sievietes. Kad pirmās aktrises parādījās uz angļu skatuves, viņām bija jāiemācās kā sieviešu lomas tēlot.

Šī dilemma tiek apskatīta labā, nesenā filmā Skatuves Skaistums/Skatuves Skaistule (Stage Beauty). Šeit slavenam 17. gs. sieviešu lomu tēlotajam tiek uzdots tieši tāds pienākums. (Pazīstama tā laika personība, šo aktieri apraksta kā „skaistāko sievieti, ko es jebkad esmu redzējis“.)

Protams, tā ir filma, bet saturā, personās, notikumos tā ir vēsturiski akurāta. Vērts paskatīties visiem, kam teātris interesē... (Tāpat, ja patīk Steve Coogan, ļoti iesaku paskatīties viņa mūsdienu skatuves skaistuli!)

Sidnejas izrādē nebija runas par augstmaņu traģēdijām vai karaļu brūtēm. Ko mēs redzējām, bija ciema tirdziņš Latvijā, apmēram, Blaumaņa laikos. Mūsu varones bija trīs tirgotājas: Anna – Ilona Brūvere, Minna – Jānis Čečiņš un Zuze – Ojārs Greste. Darbība norit vienas dienas laikā, dialogs rakstīts reālistiski, galvenā tēma – Zuzes gandrīz izmisīgās ilgas būt apprecētai un mīlētai.

Izrādes formāts bija pus-kabarē stilā. Mēs atkal sēdējam pie galdiņiem. Varējam našķoties un iedzert vīnu. Varējam smieties par tirgus izdarībām. Ja vēlējāmies, varējām dziedāt līdzi un paklausīties uz dažām nopietnākām domām. („Mēs šeit tirgojamies un sēžam, sēžam un tirgojamies, un tā dzīve aiziet.“ Un kurš nevar, vismaz pa daļai, tam nepiekrist?)

Ilze Viļuma bija izrādi veidojusi, lai skatītāji izklaidētos un smietos no sirds. 3. novembra izrādē smiekli sākās tikai pēc starpbrīža. Pa daļai tas bija tādēļ, ka pirmā daļā bija gandrīz kā ievads komiskajai darbībai. Bet problēma bija arī tā, ka ansamblis nesagūstīja komisko tempu. Teksts bieži tika runāts par ātru, bez iezīmīgām pauzēm un reakcijām (timimg).

Kā minēju, darbības vadlīnija ir Zuzes izmisīgā steiga apprecēties. Bet viņu piekrāpj viss: ciema pirmais puisis – Andris Kariks, kurs izvēlas „preilenīti“ – Marita Lipska; čigānietes – Ilze Viļuma – zīlējums un pat draudzeņu viegla viņas apstrādāšana. Kā katram, Zuzei jāsamierinās ar dzīvi, kāda tā ir. Bet, hey! – kas zin, ko nākošā tirgus diena atnesīs?

Izrādes dziesmas bija ļoti labi izvēlētas, dejas vienkāršas un piemērotas. Uz mazās skatuvītes ansamblis brīžiem šķita iesprostots. Režijas izveicībai bija maz iespēju. Patika labi saskaņotie tirgotāju kostīmi. Tikai spilgti zaļais priekšauts par daudz ķēra skatu; kaut kas maigāks būtu labāk iederējies. Čigānietes kostīms arī vienkāršajā lauku ambiencē bija par skaļu. Žēl teikt, ka tēlojums arī bija tik pārspīlēts un tik pārkliegts, ka vārdu skaidrība bieži pazuda.

Īsta ansambļa esence, kā Staņislavskis māca, ir vienlīdzība, t.i., – katrs tēlotājs ir svarīgs, un neviens necenšas sevi iegrūst priekšplānā. Ja tavs tēlojums būs nesavtīgi patiess, publika to uztvers un atzīs. Kā viņa slavenie vārdi pauž: Mīli mākslu sevī, nevis sevi mākslā.

Izrādes neapšaubāmais centrs bija abi kungi – Jānis Čečiņš un Ojārs Greste. Jānis Čečiņš Minnai deva niansētu apdomību, kas ļoti saderēja komiskajā saspēlē ar Ojāru Gresti. Un Grestes Zuze bija vienkārši brīnišķīga, beigās saņemot skaļu un garu skatītāju ovāciju. (Un tik skaistas bizītes!)

Ilonas Brūveres Minna šo rožu vidū bija ņipra un stipra. Pēteris Saulītis labi iejutās un labi dziedāja Joskes lomā. Jānis Grauds tēloja Minnas vīru. Lāra un Sigrīda Veidneres ticami un mundri izpildīja bērnu lomas.

Klavieru pavadījumu veica Raimonds Sokolovskis, ar īsu vijoles palīdzību no Andra Karika. Gaismas un skaņas pārzināja parastie SLT meistari – Gints Kārkliņš un Jānis Grauds.

Ilze Viļuma, izrādes autore un režisore, ir apsveicama ar viņas apņēmību, drosmi un enerģiju. Viņa ir ne tikai pārcēlusies uz citu kontinentu, kur cenšas turpināt un paplašināt savu teātra karjeru, bet kopš paša sākuma ir bijusi nesavtīga savā darbībā pie SLT. Esmu redzējusi viņas patiesās skatuves spējas vismaz divās lomās, visnesenāk viņas skaisti izjustajā Mildas tēlojumā (Simts gadi – Simts minūtes).

Zinu, ka nākotnē varam no viņas daudz sagaidīt. Varbūt jaunu lugu?

Tāpat no SLT – drīzumā gaidīsim – Lugu!

Inta Rodžersa (Rogers),
Sidnejā, laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com