Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pieminot Guntaru Geduli

1952 – 2019

Laikraksts Latvietis Nr. 568, 2019. g. 27. nov.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Gedulis_1

Guntars Gedulis†
1952 – 2019

Trinidadas TV6 pēc intervijas. No kreisās: Guntars Gedulis (Venecuēla), Skaidrīte Zaķe (Melburna), TV6 intervētājs Fazirs Mohameds (Fazeer Mohammed), Liāna Goldstrema (Dublina) un Marija Perejma (Adelaide). FOTO no Marijas Perejmas personīgā arhīva.

Guntars Gedulis (centrā) ar Austrālijas koristiem Tobago salidojumā. FOTO no Marijas Perejmas personīgā arhīva.

Ar visiem trīs Austrālijas diriģentiem Tobago salidojumā. No kreisās: Lilita Daenke, Guntars Gedulis, Inese Laine, Marija Perejma. FOTO no Marijas Perejmas personīgā arhīva.

Lai es dziedu, kad es dziedu,
Dziesmu man nepietrūka;
Nav vēl viena izdziedāta,
Simtu jaunu sacerēju.

Svētdien, 17. novembrī, no mums šķīrās komponists, diriģents, dziedātājs, pasaules kora apvienības biedrs, arhitekts un viens no Venecuēlas latviešu sabiedrības dibinātājiem Guntars Gedulis.

Pēc studijām, saņemot bakalaura grādu mūzikas kompozīcijā un arhitektūrā, Guntars atstāja dzimto pilsētu Ņujorku, kur arī darbojās, mācot latviešu skolā un piedaloties sabiedriskajā dzīvē, aizceļojot 1975. gadā uz Karakasu Venecuēlu. Tur viņš dibināja korus, papildinājās dziedāšanas kursos, izglītojās Karakasas Operas skolā, kur vēlāk pats dziedāja, kā arī piedalījās teātra dzīvē.

Savā laikā Guntars bija pirmais Venecuēlas Latviešu Jaunatnes apvienības priekšsēdis, aktīvs skautu kustībā un latviešu skolā.

Guntara vīzija bija latviešu kultūras izplatīšana, un bieži viņa dibinātie kori atskaņoja latviešu komponista darbus. Viņa redzi izveidot mūzikas biedrību nesa augļus ar Gaudeamus un izveidotiem kora festivāliem. Guntars aktīvi arī piedalījās luterāņu draudzes dzīvē un izveidoja korāļus latviešu draudzēm globālā tīklā. Guntara kompozīcijas skaitā ir Kamermūzikas un elektroniskās mūzikas darbi, kora darbi un vairāk nekā 150 latviešu tautas dziesmu apdares.

Guntars arī bija aktīvs PBLA loceklis, būdams biedrs izglītības padomē un viceprezidents Kultūras fondā.

Guntara darbs ir atzīts visādos veidos, īpaši atzinības rakstos par ieguldījumu latviešu kultūrā un dziesmu izplatīšanā starptautiskā līmenī. Tie ir saņemti no PBLA, un 2005. gadā viņam tika piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis.

Austrālijā Guntars ir bijis vairākas reizes, īpaši Adelaidē, sagatavojot un diriģējot Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas kori 1979., 1988., 2005. un 2012. gadā.

2012. gada janvāris man paliek spilgtā atmiņā, jo pēc dažām pārrunām pēc Vasaras vidusskolas izlaiduma, Guntars ietekmēja Austrālijas koristus pievienoties viņam Tobago salas mantojuma nedēļā, jūnija mēnesī, kur tad mēs arī sagaidītu Jāņus Kurzemes līcī.

Mēs bijām iepriekš sarakstījušies pasaules diriģenta tīklā, bet šī satikšanās mums bija pirmā reize aci pret aci.

Iedvesmotie 12 Austrālijas apvienotā kora Atbalsis koristi satikās Trinidadas viesnīcā, un dzīves piedzīvojums iesākās. Mums pievienojās koristi no Īrijas diriģentes Ingūnas Grietiņas- Dārziņas vadībā, kā arī no Latvijas bijušās kora Ave Sol dziedātājas. Kopskaitā bija 23 koristi, un apmācības notika katrā brīvā brītiņā. Koristiem bija ne tik pašiem sava apmešanas vieta, bet arī savs busiņš, kurā dziesmas plūda kā Ventas rumba.

Tobago salidojums tiek organizēts pasaules mērogā, un 2012. gadā bija 50 dalībnieku no Austrālijas, Īrijas, Vācijas, Latvijas, Venecuēlas, Kanādas, Amerikas un Anglijas. Tie kas nedziedāja korī, tiem bija vairāk laika tūristu jomā.

Guntars visu bija organizējis no sagaidīšanas ierodoties līdz izbraukšanai; nevajadzēja nevienam pacelt pirkstiņu, un kaut negāja viss pēc plāna un grafika, viņš pasmaidīja un atrisināja vienmēr ar lielu pacietību un praktisko domu. Guntars ir organizējis Tobago salidojumu kopš 1989. gada un tas norisinājās katru otro gadu. Šogad būtu apritējuši 30 gadi.

Nedēļā bija prieks nosvinēt Mantojuma nedēļu, dziedāt ar vietējiem koriem, izdancoties, piedaloties tautas instrumentu metālu bungas mēģinājumā, kas parasti nav pieejama tūristiem, ar kuģīti pārbraukt no Trinidadas uz Tobago, staigāt senču takās, apmeklējot Jāņa Mintikas pieminekli Kurzemes cietokšņa atrašanas vietā un dziedāt līgo dziesmas Kurzemes līcī.

Atceros, ka Guntars lūdza kādam pieteikties ar viņu novadīt TV interviju Trinidadā par latviešu piedalīšanos Mantojuma festivālā. Neviens gribīgi to roku nepacēla, un tā tas prieks nokļuva manā klēpī. Nākamā agrā rītā LR goda konsuls Antonijs Hosangs (Anthony Hosangs) ieradās un aizvizināja uz TV6 studiju. Tur Guntars ļoti saistoši izstāstīja mūsu kopīgo vēsturi, par ko daudzi salas iedzīvotāji paši nezināja.*

Guntara sirds un dvēsele bija mūzika un latvietība. Viņš mūziku uzskatīja kā pasaules kopīgo saiti. Viņa darbs ir neatvietojams, un viņa prieks izveidot, palīdzēt un atrisināt, vienmēr ar pozitīvu pieeju paliks mūžīgi.

Guntars to labāk pats saka... „Mūzika ir logs uz citu garīgo pasauli, tilts, kas mūs izved no ikdienas un savieno ar pārdzīvojumu.“

Mūsu pēdējā sarakste notika 17. oktobrī – tieši mēnesi pirms Guntara pirmajiem aizsaules soļiem. Mēs Austrālijā vērtējam Tavu lielo darbu. Kora Atbalsis, diriģentu un skolēnu vārdā novēlu Tev vieglas smiltis.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

* https://www.youtube.com/watch?v=xUrE_HL68iM



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com