Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Jelgavas Stefenhāgeni – labākie izdevēji Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 569, 2019. g. 3. nov.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Stefenhāgena spiestuves makets. FOTO Māris Brancis.

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Johans Martīns Pēters-Stefenhāgens. FOTO Māris Brancis.

Johans Frīdrihs Stefenhāgens FOTO Māris Brancis.

Stefenhāgena grāmatu drukātava Kannulējēju ielā. FOTO JVMM.

2019. gadā aprit 250 gadu, kopš darbu sāka leģendārā Stefenhāgena izdevniecība un spiestuve Jelgavā, un 100 gadu, kopš tā beidza pastāvēt, kam par iemeslu bija I pasaules karš, kas to izpostīja, un kam sekoja likvidācija. Atzīmējot šo lielo jubileju un augstu vērtējot izdevniecības un spiestuves nepārvērtējamo ieguldījumu latviešu grāmatniecības vēsturē, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no maija līdz septembra beigām bija skatāma vērienīga izstāde Jelgavas Stefenhāgeni. 1769-1919, kas kopš 15. novembra līdz 2020. gada 12. janvārim skatāma Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Tās atklāšanā no Vācijas bija ieradies šīs dzimtas pēctecis Ulfs Šaks-Stefenhāgens, kā arī tās latviskā atzara pārstāvis Normunds Stefenhāgens.

Jelgava, jeb savulaik Mītava, ir otrs nozīmīgākais centrs grāmatu izdošanā Latvijas teritorijā. Pirmā grāmatu spiestuve Kurzemes hercogistē radās 1666. vai 1667. gadā, kad no Toruņas še ieradās iespiedējs Mihaēls Karnals. Jāpiezīmē, ka grāmatu veikals Jelgavā bija zināms kopš 1644. gada. Nākošās simtgades laikā šajā spiestuvē nodrukāja arī pirmos kalendārus un reliģisko literatūru latviešu valodā.

18. gs. otrajā pusē no Ziemeļvācijas Mītavā ieradās bārddzinis un ķirurgs Johans Frīdrihs Stefenhāgens, kurš apprecēja spiestuves vadītāja Kristiāna Litkes atraitni, kļūdams par spiestuves īpašnieku un Kurzemes hercoga iespiedēju. 1769. gada 21. augustā viņš parakstīja pieņemšanas aktu. Ar to sākās Stefenhāgenu izdevniecības un spiestuves ceļš augšup, ar laiku topot par ienesīgāko un redzamāko izdevēju, ar kuru līdz 19. gs. vidum neviens nevarēja ne Latvijā, ne Baltijā sacensties. Viņš izdeva grāmatas, žurnālus, kalendārus un citus izdevumus ne tikai vācu un latviešu valodā, bet arī krievu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu un ebreju valodā. Kurzemes hercogistei beidzot pastāvēt un kļūstot par Kurzemes guberņu, Stefenhāgeni joprojām saglabāja savu statusu, izslavējoties par vienu no labākajām spiestuvēm cariskajā Krievijā. Kad 19. gs. otrajā pusē viens pēc otra radās latviešu izdevēji, šī Jelgavas tipogrāfija pakāpeniski zaudēja vadošo lomu, un, kad 1919. gada rudenī Bermonta uzbrukuma laikā spiestuvi izlaupīja un aizdedzināja, tā beidza pastāvēt.

Izstāde iepazīstina ar Stefenhāgenu dzimtu un hronoloģiskā secībā ar drukātavas īpašniekiem. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā saglabājušies dokumenti – un tie bagātīgi eksponēti vitrīnās – vēsta par spiestuves uzņēmējdarbību un tās senajās aktīs, kas pirmo reizi tiek rādīti sabiedrībai. Protams, ievērojama vieta izstādē ierādīta grāmatām, kārtojot pa gadiem nozīmīgākos izdevumus. Stefenhāgeni agrāk kā neviens cits izdeva pirmās latviešu autoru grāmatas, piemēram, Neredzīgā Indriķa 1806. gadā izdoto Tā neredzīga Indriķa dziesmas, arī Vecā Stendera sacerējumus latviešu izglītošanai.

Māksliniece Una Grants noformējumā izmantojusi zīmējumus no Stefenhāgenu izdevumiem. Izstādei Jelgavā sagatavots Vecā Stendera 1787. gada Bildu ābices interaktīvs variants, kur bērni un skolu jaunieši varēs iepazīties ar veco druku un iemācīties, kā agrāk teica, boksterēt. Ekspozīciju papilda Stefenhāgenu spiestuves makets, kā arī palielinātas senās Jelgavas gravīras, bet varbūt pats ievērojamākais attēls skatā no gaisa parāda Jelgavu 1944. gada beigās, kad ieraugām to vienās drupās, kad senā godība bija aizslaucīta vēstures mēslainē. Izstāde ir lieliski pārskatāma un informatīvi ļoti bagāta, tā pirmo reizi atklāj Stefenhāgenu izdevniecības un spiestuves grandiozo ieguldījumu Latvijas grāmatniecības vēsturē.

Izstādes atklāšanas dienā Ulfs Šaks-Stefenhāgens uzdāvināja Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam divus nezināmus, līdz šim Latvijā neredzētus portretus – izdevniecības dibinātāja un vadītāja Johana Fridrīha Stefenhāgena (1744-1812) un viņa darba turpinātāja māsasdēla Johana Martīna Pētersa-Stefenhāgena (1766-1839) portretu. Tiesa gan, gleznu autors pagaidām nav zināms.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com