Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Melburna dimd!

Izcili sabiedrības svētki Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 570, 2019. g. 9. dec.
Anita Andersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Karogu ienešana. FOTO Arnis Vējiņš.

Daugavas skolas bērni noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa attēla. FOTO Arnis Vējiņš.

Dagnija Beitnere - Le galla uzrunā bērnus. FOTO Arnis Vējiņš.

Baiba Skride (vijole) un Lauma Skride (klavieres). FOTO Arnis Vējiņš.

Lilita Lauriņa vada Daugavas skolas audzēkņu kori. FOTO Arnis Vējiņš.

No kreisās: Apbalvotie Koidula Nemiro, Valda Jefimova, Ilze Nāgela, Latvijas goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš. FOTO Arnis Vējiņš.

Dagnija Beitnere - Le Galla. FOTO Arnis Vējiņš.

Koris „Daina“ diriģenta Edgara Vegnera vadībā FOTO Arnis Vējiņš.

Koris „Daina“ diriģentes Sandras Birzes vadībā. FOTO Arnis Vējiņš.

Melburnas Valsts svētku sarīkojumā vidusskolas saime, Jolantas Lārmanes vadībā, dziedāja divus skaņdarbus. FOTO Arnis Vējiņš.

No kreisās: Jānis Roberts Dēliņš, Dagnija Beitnere-Le Galla un Anita Andersone. FOTO Arnis Vējiņš.

No kreisās: Dagnija Beitnere-Le Galla un Anna Cinkusa-Švalbe. FOTO Anita Andersone.

Valsts svētku dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kancelē māc. Aldis Elberts. FOTO Anita Andersone.

Valsts svētku dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kancelē māc. Aldis Elberts. FOTO Anita Andersone.

Katrā latviešu centrā Austrālijā izveidojušās savas Valsts svētku atzīmēšanas tradīcijas. Melburnā Valsts svētku svinēšana parasti notiek divās atsevišķās dienās – vienā dienā svētkus atzīmē Melburnas Latviešu namā ar latvisku darinājumu tirdziņu, paplašinātu Rīgas kafejnīcas darbību Nama pagalmā un svētku sarīkojumu ar goda viesi no Latvijas, bet otrā dienā, pašā Valsts svētku dienā, Latviešu Ciemā ar agra rīta karogu uzvilkšanas ceremoniju un svētku brokastīm un vakarā ar Valsts svētku dievkalpojumu Svētā Krusta baznīcā.

Šogad Melburnā svētku datumi iekrita viens pēc otra. Svinības tika ievadītas svētdien, 17. novembrī. Latviešu namā jau no rīta sāk rasties ļaudis, lai savlaicīgi aplūkotu foajē telpā iekārtoto tirdziņu un ieturētos pirms sarīkojuma. Tuvojoties plkst. 12.00, ļaudis sāk virzīties uz Lielo zāli. Kopā pulcējās aptuveni 275 tautiešu. Bija jaušama pacilātības gaisotne. Sarīkojumu ievadīja neuzkrītoši putnu saucieni, kas atskanēja no visām zāles malām. Dainas un Vesera koristi, atdarinot putnu balsis, lēnām virzījās uz telpas priekšpusi, pakāpeniski ieņemot vietas uz kora podestiem. Ļaužu čaloņai pierimstot, koris nodziedāja Lauras Jēkabsones Jo dziedāju, jo skanēja. Turpinājumā Vesera vīru kora dziesmas Brīvība (Ē. Ešenvalds/A. Eglītis) izpildījuma laikā zālē svinīgā gaitā tika ienesti seši sarkanbaltsarkanie karogi. Karogu nesēji bija mūsu jaunā audze – MLB Daugavas skolas un Melburnas Latviešu vidusskolas audzēkņi. Pēc valsts himnas nodziedāšanas, klausītājus sveica goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš un tika noskatīts Latvijas prezidenta Egila Levita video sveiciens tautiešiem pasaulē.

Sarīkojums turpinājās ar runām, apbalvojumiem un caurvītiem priekšnesumiem. Svētku goda viese Dagmāra Beitnere-Le Galla, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre, vispirms uzrunāja skolas bērnus (Starp citu, salīdzinot Harija Potera bagāto, noslēpumaino burvju pasauli ar mūsu pašu maz zināmo un bagātību pilno Latviju.) un vēlāk plašo auditoriju par tēmu Latvietība. Pašapziņa. Valsts, abām uzrunām izmantojot Powerpoint prezentāciju. Beitnere-Le Galla kundzes vēstījumi bija trāpīgi un saistoši.

Jaunā paaudze priecēja svētku apmeklētājus ar dzejoļiem, dziesmām un nu jau ilggadīgo Daugavas skolas tradīciju – svecīšu aizdedzināšanu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa attēla. Mūsu goda viesi īpaši aizkustināja mazo bērnu ziedu nolikšana pieminekļa pakājē.

Dzejoļu klāstā tika iekļauti L. Breikša Brīvības pieminekļa balāde, Rīgas (1.) Gaidu vienības izpildījumā, M. Kroņlejas Solījums, MLB Daugavas skolas Bērnudārzu un sagatavošanas klases izpildījumā un E. Virzas Karogs, 8. klases izpildījumā. No Daugavas skolas audzēkņu dziesmu pūra, Lilitas Lauriņas vadībā, skanēja Baltais solījums (D. Robule/M. Cielēna), Pie Dieviņa gari galdi (t.dz) un Aijā (B. Skulte/T. Tomsons). Sniegumi, it īpaši beidzamā dziesma, kurai piebiedrojas palīgspēki no vecākās paaudzes, daudzos izraisīja aizkustinājumu asaras.

Daina un Veseris, Sandras Birzes un Edgara Vegnera vadībā, nodziedāja vēl Dod, Dieviņi (R. Tiguls/N. Ikstena) un Augu nakti (V. Pūce/A. Neibarts). Sarīkojuma izskaņā vidusskolas saime, Jolantas Lārmanes vadībā, dziedāja divus skaņdarbus no nākamā gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāra – Tumša nakte (t.dz./P. Plakida apdare) un Par mezgliem (R. Kaupers, I. Cipe/ Valta Pūces apd.) Klausītājus uzjautrināja Roberta Meiberlija beidzamās dziesmas mēles mežģa solo reps. Jauniešu koris nākamajā nedēļā pēc svētkiem piedalījās kordziedāšanas darbnīcā ar diriģentu no Latvijas – Gintu Ceplenieku un kopā ar Sidnejas jauniešiem uzstāsies Jaunatnes dienu Atklāšanā, Melburnā, 27. decembrī. Jolanta Lārmane paskaidroja, ka arī turpmāk Jaunatnes Dziesmu svētku repertuārs tiks apgūts, jo ir iecerēts, ka Austrālijas jaunieši piedalīsies.

Par jauku pārsteigumu sarīkojuma apmeklētājiem bija ieradušās starptautiski iecienītās mūziķes, vijolniece Baiba Skride ar savu māsu, pianisti, Laumu Skridi. Svētku rīkotājiem bija ārkārtīgi paveicies, ka māsām atradās brīva laika sprauga viņu Musica Viva koncerttūres laikā Melburnā, starp koncertiem un meistarklasēm, iegriezties Latviešu namā ar savu svētku dāvanu mūsu tautiešiem – Jāzepa Mediņa Romance.

Vairāki Melburnas sabiedriskie darbinieki tika godināti ar organizāciju balvām. Tika piešķirti PBLA Kultūras fonda un LAAJ Atzinības raksti, kā arī īpaši apbalvojumi skautu un gaidu vienību izciliem darbiniekiem (skat. LL Nr.567: http://laikraksts.com/raksti/9209, http://laikraksts.com/raksti/9210 un LL Nr.568 http://laikraksts.com/raksti/9228).

Pie Melburnas apbalvojumiem tika pieskaitīts arī LAAJ Atzinības raksts, kurš tika pasniegts Sidnejā Kabarē de Rīga ansamblim, jo tas bija Austrālijas mēroga apbalvojums dalībniekiem no trim pilsētām, tostarp Melburnas. Ansambļa turnejās Austrālijā un Latvijā no Melburnas piedalījās mākslinieki Pēteris Saulītis (AUS un LV), Sandra un Roberts Birzes (AUS) un palīgs ar rekvizītiem un grimmu Ilze Nāgela (Melburna un Adelaide). Melburnas izrādē piedalījās vēl viesmāksliniece, vijolniece Sofija Kirsanova.

Jauniešu kordziesmas Par mezgliem meldijai izskanot, seši karogu nesēji ar cēlu gaitu atstāj zāli.

Pirmdien, 18. novembrī, svinības turpinājās ar tradicionālo karoga uzvilkšanas ceremoniju un svētku brokastīm Latviešu Ciemā. Pulcējās ap 90 vietējie iemītnieki un viesi. Māc. Alda Elberta vadībā notika svētbrīdis. Bija apsveikumi, kurus nolasīja Jānis Roberts Dēliņš. Skanēja dziesma un dzeja, tostarp Ciema iemītnieces, simtgadnieces Annas Cinkusas-Švalbes pašas sacerētais dzejolis. Vēlmi piedalīties bija izteikusi Dagmāra Beitnere Le-Galla, kura tika sirsnīgi sveikta kā sena draudzene. Liela daļa svētku dalībnieku bijuši iepriekšējā dienā Latviešu namā. Goda viese sniedza īsu uzrunu un vēlāk sacīja, ka Melburnas Latviešu Ciems bija vislabāk iekārtotais aprūpes nams, ko bija jebkad redzējusi!

Vakarā, Svētā Krusta baznīcā, dievkalpojumu vadīja mācītājs Aldis Elberts. Sprediķa tēmas sasaucās ar vairākām goda vieses iepriekšējās dienas uzrunas tēmām. Koru Daina un Vesera dziedātāji, Sandras Birzes vadībā, vēlreiz priecēja svētku dalībniekus un nodziedāja L. Garūtas Mūsu Tēvs un R. Tigula/N. Ikstenas Dod, Dieviņi. Pēc dievkalpojuma svētku draudze pulcējās baznīcas zālē pie šampāniešu glāzes un dzimšanas dienas kliņģera.

Valsts svētki Melburnā bija izskanējuši!

Pateicos Melburnas organizācijām, pateicos ikvienam, kurš piedalījās šī gada Valsts svētku svinēšanā. Īpašu pateicību vēlos izteikt Valdai Jefimovai par iespaidīgā tirdziņa koordinēšanu un Lindai Drēziņai un viņas komandai par pusdienu un atspirdzinājumu nodrošināšanu dienas garumā.

Goda vieses sniegtie vēstījumi un visas pārējās Melburnas latviešu sabiedrības, ieskaitot mūsu ārzemju viesmākslinieču iesaistīšanās Valsts svētku atzīmēšanā divu dienu garumā, panāca, ka Melburnas pirmās pēc simtgades Latvijas republikas proklamēšanas gadadienas svinības bija patiesi izcilas!

Anita Andersone,
MLOA priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com