Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ļembasta“ saldā pēcgarša

Režisores viedoklis

Laikraksts Latvietis Nr. 573, 2019. g. 26. dec.
Ilze Viļuma (Bonija) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SLT

Bonija (priekšā) ar tirgus sievām, no kreisās: Anna (Ilona Brūvere), Minna (Jānis Čečiņš) un Zuze (Ojārs Greste).

Bonija (priekšā) ar Lāru un Sigrīdu Veidneri.

Bonija ar Pēteri Saulīti.

Tirgus sievas. No kreisās: Minna (Jānis Čečiņš) un Anna (Ilona Brūvere).

Izrādes ansamblis.

Kā jau dzirdēts vai klātienē baudīts – 2. un 3. novembrī (2019), Sidnejas Latviešu namā tika uzvests Tirgus Ļembasts. Man kā režisorei un lugas autorei bija ļoti interesanti lasīt profesionālu Intas Rodžersas kritiku un saņemt tautas vērtējumu gan izrāžu dienās, gan nedēļas vēlāk.

Domāju, ka visi cilvēki, kas kaut ko rada – mūzikā, mākslā vai ar spalvu uz papīra utt., man piekritīs, ka ļoti emocionāli tveram visu, ko par mums saka, raksta un liek nojaust.

Nezinu gan, vai radošo darbu vispār var īsti novērtēt. Patiesība ir viena – patīk vai nepatīk – īsi un skaidri un ļoti subjektīvi...

Personīgi man luga atnāca kā tāda filmiņa galvā. Šai filmiņai nav ne gadsimtu, ne īsti apvidus piesaistes... Tēli lēnām atdzīvojas, sāk runāt, saspēlēties... parādās problēmsituācijas, atrisinājumi, joki... utt. Godīgi sakot, vēl septembrī luga bija vien daļēji pabeigta. Lomu sadale arī piedzīvoja neparedzētus pavērsienus. Sākumā tirgus sievas tiešām bija paredzētas sievietes, oriģināli bija tikai viens meitēns, nevis divas māsiņas, un čigānietes Ringlas tēls ar piedzima kopā ar lugas attīstību.

Man tā patika, ka paši aktieri reizēm ar pielika pa kādai domai, atziņai vai izdarībai, kas paša tēlam piederējās!

Kad nonācām situācijā, kad divas tirgus sievu lomas tika iedalītas vīriešiem, šo faktu paturējām mazā noslēpumā, jo mums pašiem tas šķita komiski, nevis sekošana modei, bet ja tā sakrīt, tad lai nu tā būtu.

Paldies Intai par vērtīgām piezīmēm. Tas zaļais priekšauts tiešām bija dikti zaļš, bet tā kā Kurzemes pusē daudz kas ir košs un tiešs, tad tāds nu tas arī bija. Arī čigānietes skaļums piederas un iederas... nu tāds vismaz tas parādījās manā filmiņā... no publikas gan dzirdēju vien labus vārdus, ka beidzot vienu balsi vismaz var dzirdēt un saprast arī tālākajās rindās, bet kas lai zina, ko satraukuma tauriņu dēļ aktieri nesadara, kādu vārdu jau noteikti aprij vai salaiž kopā.

Un žēl, ka Inta neredzēja pirmizrādi... Lai arī mēs ļoti mīlam un cienām visus mūsu skatītājus, kas ieradās gan sestdien, gan svētdien, pirmizrādes publika mums iedeva lielākus spārnus un ticību – viss ir kārtībā, publikai patīk...

Jau pirmajās minūtēs nošalca smiekli, pēc visām dziesmām un dejām skanēja aplausi, publika no sirds dziedāja līdzi... kas notika svētdien, paši brīnāmies. Mēs gaidījām tos pašus smieklus un aplausus, bet bija vien jānorausta uzacis un jāturpina spēlēt. Tie paši aktieri, tā pati luga... Bet tā jau būs vienmēr – katrai dienai savas zvaigznes. Otrais cēliens atausa jaunā priekā. Varbūt palīdzēja kungu tēja, kas tika nobaudīta starpbrīdī?!?

Bet visā visumā – skatītāji mums tomēr ir fantastiski! Paldies par tik dāsnajiem sirdsvārdiem, ko visi, jo visi saņēmām aumaļām. Aktierim ir tik svarīgi būt novērtētam! Aktierim ir svarīgi dzirdēt, ka viņa devums kādam ir ko nozīmējis. Un arī no savas puses varu vien pateikt milzīgu paldies visai savai brīnišķīgajai Ļembasta komandai.

Katram aktierim esmu jau individuāli un publiski (mūsu pašu lokā) pateikusies un pateikusi tos īpašos vārdus, bet, kā saka, – tautai ir jāzina savi varoņi, un kāpēc gan lai tas pozitīvais neietu plašumā...

Mums visiem bija un ir liels prieks par mūsu jaunās paaudzes iesaistīšanos – Lāra un Sigrīda Veidneres brīnišķīgi iekļāvās mūsu ansamblī un lieliski tika galā gan ar uzticētajām lomām, dziesmām un vietām mēli mežģošu tekstu. Brīnišķīgas, gaišas un tik latviskas meitenes. Bravo! Es ceru vēl un vēl nākotnē sadarboties un saspēlēties uz vienas skatuves!

Paldies Raimondam Sokolovskim, kurš izturēja visus mēģinājumus, kuros neskaitāmas reizes bij' jāpiespēlē konkrētai dziesmai vai dejai. Viss jau nenotika kā pēc burvju mājiena. Patiesībā, liels aizkulišu darbs tikai ieguldīts, lai tās ne pārāk sarežģītās dziesmas un dejas iegūtu ausij un acij tīkamu gala rezultātu.

Marita Lipska bija brīnišķīga Preilenīte. Patiesībā, zinot kāds Preilenītes tēls ir manā galvā, Marita bija mana pirmā izvēle šīs lomas īstenošanai. Ne brīdi nenožēloju! Arī ceru, ka mīlestībai uz teātri slūžas ir vaļā, un redzēsim Maritu vēl daudzās izrādēs nākotnē!

Un vēl viens mans lielais prieks ir par Pēteri Saulīti, kurš savu ikdienu vada Melburnā, bet piekrita šim izaicinājumam – būt par Joski. Varbūt kādas 10 reizes noturējām mēģinājumu pa telefonu un tad jau vien pāris dienas klātienē. Nu kolosāls Joske! Kolosāls talants! Profesionāla uztvere un izpausme lomas īstenošanā!

Mans Pirmais puisis ciemāAndris Kariks! Brīnišķīgs cilvēks un aktieris un neaizvietojams palīgs sagatavošanās darbos. Uzklausot manas vizuālās ieceres, ar lielu rūpību Andris izvēlējās skatuves aksesuārus. Dzirdot arī skatītāju pozitīvās atsauksmes, šķiet mūsu kopdarbs bija veiksmīgs, laikmetam atbilstošs un acij tīkams. Ir tik vērtīgi, ka ansamblī ir cilvēki, kuriem tu no sirds vari uzticēties, kuriem nav jāpārjautā. Viss apsolītais ir izdarīts par 110%

Manas tirgus sievas – Anna, Minna un Zuze. To, ka Ilona būs Anna, es ar jau saskatīju pašā sākumā. Bet negaidītais pavērsiens, ka Minnas loma tika Jānim Čečiņam un Zuzes loma Ojāram Grestem, man tā iepatikās, ka pirmo nakti pat nevarēju gulēt. Tā kā man pašai pieder tā privilēģija, ka varu lugas tekstus grozīt kā gribu, nu dialogus pamainīju, papildināju un izpušķoju, zinot, kas spēlēs kuru lomu.

Ilona Brūvere ir pieredzējusi režisore un aktrise, liela personība un stingra sieviete. Bija ļoti interesanti sastrādāties, un ir prieks, ka galu galā mums tomēr saskan un varam īstenot brīnišķīgas lietas. Jāsaka, ka Ilona man ļoti daudz palīdzēja aizkulišu jautājumos. Gan tērpus kopā meklējām, gan aksesuārus, tieši Ilona man palīdzēja ar kontaktiem – kam jāpiezvana, lai uzliktu apskaņojuma iekārtas un gaismas, kam, lai dabūtu gardos ūdens kliņģerus... utt. Ilona bija brīnišķīga Annas lomas atveidotāja! Jānis Grauds izrādē spēlē Annas vīru. Loma, kas lieliski piestāvēja Jāņa personībai. Ilggadēja pieredze atainojās paša lomas izdarību apaudzēšanā. Atkal prieks, ka aktieris pieliek kaut ko no sevis. Un īpašs paldies Jānim par apgaismošanu izrādes laikā – redz', viss ir iespējams, ja labi grib!

Jānis Čečiņš – Minna un Ojārs Greste – Zuze. Mums pašiem nāca smiekli, ieraugot mūsu kungus kleitās, ar priekšautiem un lakatiem... un ar bārdām, mēģinājumu laikā. Vēl mēnesi, vēl nedēļu pirms izrādes viens, otrs teksts tika pamainīts, jo prasījās. Un Minnas topa dziesma Krizantēmas ar tika pievienota pavisam neilgi pirms pirmizrādes, un – kas par labu izvēli, vai ne!? Tie, kas redzēja izrādi, sapratīs! Strādājot ar Jāni Č., sapratu, ka viņam ir iekšā! Un te nu man jāsaka, ka teātris nav koris. Intas kritikā tas bija vairāk attiecināts uz Čigānieti, ka nevajag izlēkt, bet man atkal šķiet, ka aktierim nav jāpiebremzē, lai pielīdzinātos. Mēs neesam konkurenti, bet mēs esam individuālas personības un tēli uz skatuves. Neviens nevienu nevar aizēnot, jo katram taču līdzi nāk sava vibrācija. Saka – nav mazu lomu, ir tikai mazi aktieri. Nu tad, – nav ko bremzēt! Jānis Č. kā ūdenī iemests kaķēns ātri vien dabūja atrast savu vietu pusgatavā izrādē, kad Ojārs savu tekstu patiesībā zināja no galvas. Tas viss starptautisku ceļojumu dēļ, bet bravo! – Jānis ar to godam tika galā! Kolosāla Minna!

Un tagad par Ojāru! Šo aprakstu saglabāju saldajam ēdienam. Kā jau teicu, līdz ko zināju, ka tieši Ojārs būs Zuzes lomas atveidotājs, daudzus dialogus un monologus rakstīju tieši viņam, zinot, paredzot, iztēlojoties, kā Ojārs tiks ar to galā. Šķiet, ka kaut kādā dimensijā mēs abi elpojam vienā ritmā, un Ojārs brīnišķīgi uztvēra to, ko es no viņa gribēju dabūt ārā! Ir tik viegli strādāt ar aktieriem, kas jūt, ja kaut ko nesaprot – jautā, līdz ko uztver, tā appušķo ar savas brīnišķīgās personības talantu un elementiem.

Ojāra daudzpusīgie talanti tik daudziem ir zināmi, un ir prieks, ka latiņa netiek nolaista!

Noslēgumā gribu vien pateikties visiem, visiem, kas atnāca, kas līdzi dziedāja, smēja un aplaudēja, kas apbēra mūs komplimentiem, labiem vārdiem un iedrošināja turpmākiem veikumiem. Mēs visi viens otram esam vajadzīgi – aktieri skatītājiem, skatītāji – aktieriem, aktieri – režisoriem un režisori – mūzām.

Kaut kur klusībā ceru, ka izdosies šo izrādi parādīt arī citās Austrālijas pilsētās – Melburnā, Adelaidē, Kanberā, Brisbanē. Aiciniet, spriedīsim, lemsim un varbūt tiksimies!!!

Lai mums visiem sirdī prieks, lai pašiem pietiek un ir ar ko citiem dalīties!

Bonija – Ilze Viļuma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com