Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA aizvadījusi spraigu darba gadu

Atskats uz 2019. gada galvenajiem notikumiem

Laikraksts Latvietis Nr. 574, 2020. g. 1. janv.
Raits Eglītis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

PBLA valde Rīgas pils Ģērboņu zālē 2019. gada 1. oktobrī, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. No kreisās: Eiropas Latviešu apvienības (ELA) Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis, ELA pārstāve Justīne Krēsliņa, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāvis Dzintars Dzilna, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvis Jānis Čečiņš, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, ALA Informācijas nozares vadītāja Tatjana Žagare-Vītiņa, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, ALA pārstāvis Mārtiņš Andersons, Valsts prezidents Egils Levits, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA Kultūras Fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš (aizmugurē), Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova (priekšplānā), ALA „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja Kaija Petrovska, LAAJ priekšsēdis Jānis Grauds, LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone (priekšplānā), ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejups (aizmugurē), ELA pārstāve Lelde Vikmane, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, ALA izpilddirektore Marisa Gudrā. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Diasporas arhīvu saglabāšanai veltīta sēde Latvijas Republikas Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā. FOTO Raits Eglītis.

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir aizvadītajā gadā sekmīgi darbojusies Latvijā caur tās pārstāvniecību Rīgā, iestājoties par ārvalstīs dzīvojošo latviešu interesēm, kā un arī caur tās dalīborganizācijām pasaulē, nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Kaut arī aizvadītā gada redzamākie notikumi apvienības darbā ir Pasaules latviešu kultūras konference Cēsīs (PLKK), Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Valmierā (PLEIF) un gadskārtējā valdes sēde Rīgā, aktīva darbība ir notikusi visa gada garumā. PBLA ir bijušas tikšanās kā ar Valsts prezidentu, Latvijas valdību, ministrijām un valsts iestādēm, tā arī ar atsevišķiem politiķiem, Saeimas deputātiem un arī ar nevalstiskajām organizācijām. Esam arī veiksmīgi koordinējuši Kultūras ministrijas atbalstītos iesāktos Latvijas simtgades un kultūras projektus visā pasaulē, ka arī uzturējuši diasporas latviešu skolu tīkla darbu roku rokā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru.

Caur savām dalīborganizācijām un pārstāvniecību Latvijā PBLA ir darbojusies saskaņā ar tās pamatvērtībām – uzturēt latviešu organizēto sabiedrību ārpus Latvijas, veicināt kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī koordinēt izglītības sistēmu ārvalstīs, gādāt par Latvijas valsts drošību, stiprināt ekonomiku un popularizēt Latvijas vārdu neskaitāmos pasākumos ārpus Latvijas.

2019. gads iesākās ar, nu jau par tradīciju ir kļuvušajām, PBLA vadības sadarbības un kontaktu uzturēšanas vizītēm pie Latvijas valdības pārstāvjiem. Aizvadītajā gadā tas bija sevišķi aktuāls jautājums, jo bija jāuzsāk darbs ar jaunizveidoto Krišjāņa Kariņa valdību un ministrijās jāpārrunā uzsāktā sadarbība jaunajā realitātē, kad bija sācis darboties Diasporas likums.

Ar šādu mērķi Rīgā no Vašingtonas ieradās PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs, lai kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, izpilddirektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni Andersonu 2019. gada februāra izskaņā tiktos ar Ministru prezidentu un Latvijas valdības pārstāvjiem. Nedēļas laikā PBLA vadība tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Kultūras ministri Daci Melbārdi, Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un VARAM ministru Juri Pūci. Katrā no šīm tikšanās reizēm tik pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas sadarbības iespējas. Pēcāk notika arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kuras rezultātā viena ALA (Amerikas Latviešu apvienība) programmas Pavadi vasaru Latvijā jauniete nostrādāja savu prakses laiku Latvijas Republikas Saeimā. Nākošgad tiek plānota vēl viena papildus prakses vieta – Ārlietu ministrijā.

Pasaules latviešu Kultūras konferenci septembra beigās PBLA rīkoja kopā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Plānošanas un organizēšanas darbs iesākās jau agrā pavasarī, un šī darba rezultātā divu dienu garumā dažādu kultūras un mākslu nozaru personības pārrunāja latviešiem aktuālo kultūrā kā Latvijā, tā ārvalstīs. Diskusijās tika skarti trīs tematiskie loki – latviskās identitātes nozīme kultūrā, dziesmu un deju pieaugošā nozīme latviskās kopības uzturēšanā ārpus Latvijas, kā arī kultūras un mūzikas jaunrade.

Konferences pirmā diena iesākās pārpildītās Pasaules latviešu mākslas centra telpās Cēsīs ar diskusiju par latviešu mākslas jaunradi, tās izdzīvošanu un iekļaušanos pasaules kultūras kopējā ainā. Diskusijai sekoja atklāšanas koncerts, kurā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķestris un koris un solo vijolniece Eva Bindere atskaņoja speciāli apgūtu Tālivalža Ķeniņa koncertu vijolei un simfoniskajam orķestrim.

Koncerta otrajā daļā skanēja Alfrēda Kalniņa kantātes. Konferencē piedalījās bijusī kultūras ministre Dace Melbārde un esošais kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī mākslinieki, komponisti, kultūras darbinieki un viedokļu līderi.

Atgriežoties Rīgā no Kultūras konferences, PBLA valde gatavojās gadskārtējai sēdei. Dienu pirms sēdes svinīgās atklāšanas valdes locekļus un darbiniekus uz sarunu Rīgas pilī aicināja Valsts prezidents Egils Levits. Tikšanās laikā viņš uzsvēra PBLA darba nozīmi Latvijas valsts vēsturē un neatkarības atjaunošanā, kā arī pārrunāja ar PBLA valdi vairākus diasporai aktuālus jautājumus – Diasporas likuma iedzīvināšanu, diasporas preses izdevumu darbību un nākotni, kā arī PBLA lomu iedzīvotāju remigrācijas veicināšanā.

Valdes sēdes laikā tika pārrunāts PBLA dalīborganizāciju darbs mītņu zemēs, un arī notika interesanta saruna ar ministriju administratīvās vadības pārstāvjiem par praktiskā darba niansēm kultūrā, izglītībā un tautsaimniecībā.

21. novembrī un 22. novembrī Valmierā aizvadītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) bija jau sestais pēc kārtas. To organizēja PBLA un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, biedrību Valmieras Attīstības aģentūra Amerikas Tirdzniecības palātu (AmCham), biedrību The Red Jackets un biedrību Ar pasaules pieredzi Latvijā. Šajā latviešu uzņēmēju forumā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 14 dažādām valstīm – no Latvijas, Brazīlijas, Kanādas, Vācijas, Horvātijas, Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas, Austrālijas, ASV, Ķīnas, Singapūras, Zviedrijas un Taizemes. Forumam paralēli turpat Valmierā norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais Diasporas izglītotāju seminārs, kurā piedalījās arī ministre Ilga Šuplinska.

Forumā tika secināts, ka Latvijai ir ko piedāvāt ārzemju talantiem, kas primāri meklē drošību, mājokli un labvēlīgu vidi savam darbam un ģimenei. PLEIF dalībnieki runāja, ka šobrīd vērojams vispārējas valsts stratēģijas trūkums talantu piesaistei un ar talantu piesaisti jānodarbojas uzņēmējiem, saskaroties ar daudziem birokrātiskiem šķēršļiem. Turklāt sabiedrībā ir izteikti jūtams iecietības trūkums, saskaroties ar profesionāļiem no citām valstīm. Diskutējot par to, ko stāstīt darījumu partneriem ārzemēs par Latviju, forumā tika uzsvērts, ka jāstāsta par mūsu izcilajiem sasniegumiem, uzņēmumiem, indivīdiem un valsti kā tādu, tas palīdz izglītot, saprast, ka mums patiesi ir ar ko lepoties un mēs visi esam Latvijas vēstneši pasaulē. Dienas noslēgumā uz kustības The Red Jackets biznesa izcilības balvas pasniegšanu Valmierā ieradās arī Valsts prezidents Egils Levits, tādējādi izrādot atzinību par padarīto visiem foruma rīkotājiem, dalībniekiem un viesiem.

2019. gadā PBLA pārstāvji pēc iespējas centušies piedalīties dažādos sadarbības partneru un valsts iestāžu rīkotajos pasākumos – Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs, šīs padomes darba grupu sēdēs, Pasaules latviešu izglītotāju seminārā, LVA skolotāju semināros, Tieslietu ministrijas un ASV vēstniecības rīkotajos semināros, kā arī Ārlietu ministrijas pieņemšanās. PBLA vadība tikusi aicināta uz Valsts svētku pieņemšanu Rīgas pilī un uz svinīgajiem pasākumiem Rīgas Latviešu biedrībā un citur.

Vēl viens veiksmīga panākuma piemērs ir pēc PBLA iniciatīvas sarīkotā Saeimas saliedētības komisijas sēde par Diasporas arhīviem. Daļēji šī jautājuma uzrunāšanas rezultātā valsts piešķīra līdzekļus ārpus Latvijas arhīvu vajadzībām 51 000 EUR apmērā, sākot ar 2019. gadu. Atkārtoti tiek izcelta Minsteres arhīvu sakārtošanas nepieciešamība. Ir aktivizējusies ASV latviešu grupa, izveidojot Amerikas latviešu vēsturiskā mantojuma biedrību. Ir gandarījums, ka Saeima sākusi saprast nepieciešamība saskaņot visus pieejamos līdzekļus un izveidot plānu – stratēģiju, kā sistemātiski apzināt un sakārtot arhīvu vajadzības visās latviešu kopienās ārpus Latvijas.

Pārstāvniecības darbs ir tiešām daudzpusīgs. Aizvadītā gada laikā PBLA cieši sadarbojusies arī ar American Latvian Chamber of Commerce (AmCham) un ar Michigan National Guard (MNG) pārstāvjiem Latvijā, uzņemti sakari ar jauno ASV vēstnieku Latvijā John Carwile un daudziem diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. PBLA sadarbības partneru lokā ir arī organizācijas kā Ar pasaules pieredzi Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs, Vītolu fonds, Daugavas Vanagu apvienība, fonds Namejs un citi.

Vēlam visiem mūsu atbalstītājiem un draugiem veiksmīgu un darbīgu 2020. gadu!

Raits Eglītis,
PBLA izpilddirektors



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com