Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kabare de Rīga“ Latvijā

Atmiņu stāsti (2)

Laikraksts Latvietis Nr. 574, 2020. g. 1. janv.
Pēteris Saulītis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēteris Saulītis mēģinājumā LNKC Rīgā, 2019. g. 17. jūlijā. FOTO Andris Kariks.

„Brāļi Laivinieki“ izrādē Sidnejā: No kreisās: Pēteris Saulītis, Ojārs Greste. FOTO Edgars Greste.

„Cik soli par ābolu manu?“ Pēteris Saulītis un Sandra Birze izrādē Adelaidē 26. maijā. FOTO Pēteris Strazds.

Jānis Čečiņš pie „Kabarē de Rīga“ reklāmas Ludzā. FOTO Pēteris Saulītis.

„Kabarē de Rīga“ reklāma Limbažos. FOTO Pēteris Saulītis.

Sidnejas Latviešu teātris (SLT) pagājušajā gadā ar uzvedumu Kabarē de Rīga priecēja ne tikai skatītājus Austrālijā – Sidnejā, Melburnā un Adelaidē, bet arī sniedza izrādes vairākās Latvijas pilsētās. Pirms došanos uz Latviju Lauma Reinfelde savā rakstā laikrakstam Latvietis Nr.546 SLT novēlēja: „...novēlam ansamblim laimīgu ceļu un veiksmīgu turneju Latvijā. Lai Latvija jūs mīl tikpat stipri, kā mīlam jūs mēs!“ (http://laikraksts.com/raksti/8826).

Inta Rodžersa (Rogers) savā recenzijā laikrakstam Latvietis Nr.547 SLT novēlēja: „Tagad ansamblis gatavojas drīzam ceļam uz plašu turneju Latvijā. Tas viņus ņems projām no pazīstamās skatuvju atmosfēras latviešu namos/zālēs un siltās saņemšanas no skatītājiem, kas izslāpuši pēc latviešu teātra. Būs nepierasti apstākļi, citāda atmosfēra, citādas publikas. [....] Vēlu jums vislabākās sekmes!“ (http://laikraksts.com/raksti/8855)

Par viesizrādēm Latvijā laikraksta lasītāji jau varēja lasīt Nr.549 Lanas Kazlauskienes rakstu (https://www.laikraksts.com/raksti/8884), kā arī Māra Branča rakstu laikraksta Nr.555 (http://www.laikraksts.com/raksti/8994).

Pēc atgriešanās Austrālijā uzrunāju Kabarē de Rīga aktierus: kā tad gāja Latvijā? Katram kāda no izrādēm, kāda no Latvijas pilsētām, kāds no Kultūras namiem, kur notika izrāde, kāda no publikām iespējams palikusi atmiņā ar kaut ko īpašu.

Savās atmiņās laikraksta Nr.559 dalījās Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska: http://www.laikraksts.com/raksti/9061

Šajā numurā publicējam ALT aktiera Pētera Saulīša atmiņu stāstījumu.

Ilze Nāgela

* * *

„Paldies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!“

Ar divpadsmit izrādēm Latvijā, lielākā daļa no kurām bija Latvijas reģionos, bija tā, ka dažreiz izrādes sanāca viena pēc otras, un dabūjām pārnakšņot kaut kur vietēji pirms nākamās izrādes.

Tā arī mums sanāca kopā Limbažu un Ludzas izrādes – divas dienas pēc kārtas. Skatītāju ziņā šīs divas izrādes stipri atšķīrās viena no otras.

Mums jau vairākās vietās Latvijā lepojas, ka šī ir vislatviskākā pilsēta Latvijā! Katrs jau šo latviskumu mēra savā veidā, tā ka grūti spriest, kurai pilsētai īsti var piešķirt šo godu, bet jāsaka, ka vairākas no pilsētām, kur mēs uzstājamies, jutās tiešām ļoti latviskas. Limbaži, būdami īstā Vidzemē, bija viena no šīm pilsētām.

Limbažos arī bija ļoti pretimnākoša un aktīva vietējā komanda, kas ļoti aktīvi mūs izreklamēja un mudināja vietējiem skatītājiem iedzīvoties mūsu sniegtajā izrādē. Līdz ar to izrādei tikpat kā piepildījās 200vietīgais Kultūras centrs. Izrāde un noskaņojums bija labs, un aktieri un muzikanti noguruši, bet gandarīti vakara beigās devās uz kādu ainavisku Vidzemes lauku guļbūves atpūtas bāzi, kur pārnakšņojam. Ļoti Latviski!

Nākamajā rītā devāmies ar busiņu 250 km braucienā uz Ludzu, dziļā Latgalē, netālu no Krievijas robežas.

Uzstāšanās Ludzā arī ir Tautas namā, un mūs sagaida vietējā organizētāja, kura ar manāmu slāvu akcentu mūs sveicina un ierāda telpas izrādei. Zālē kapacitāte ir 320 vietas, bet līdz šim laikam pārdotas... tikai 40 biļetes.

Skaņu operators arī tiek iepazīstināts. Viņš nav īpaši runīgs, bet latviski ar mums prot sarunāties, kaut gan arī ar manāmu slāvu akcentu. Savā starpā šie abi sarunājas krieviski.

Kamēr pārējie Kabarē de Rīga dalībnieki sāka mēģināt un iekārtoties, es, kā ierasts, gāju iegādāties dažus dzeramos rekvizītus, kas mums uz skatuves vajadzīgi. Maxima veikals atrodas tieši iepretim Tautas namam; tā, ka nekur tālu nebija jāiet.

Pa ceļam uz ielas dzirdēju apkārt skanot tikai slāvu valodu. Veikalā arī vienīgie latviešu vārdi, ko dzirdēju, bija no kādas 7 vai 8 gadus vecas meitenītes, kas saviem krieviski runājošiem vecākiem iemeta dažus latviešu vārdus pa starpām. (Nez vai, lai viņus nerrotu?)

Pie kases apkalpotāja man nosauca kopsummu krieviski. Kad jautāju viņai: Kā lūdzu?, viņa pat nemēģināja latviski pateikt summu, bet tikai pagrieza savu ekrānu uz manu pusi un rādīja ar pirkstu.

Gāju atpakaļ uz Tautas namu ar mazliet nošļukušu omu. No divpadsmit izrādēm Latvijā varēja jau sagaidīt, ka varbūt kāda no tām arī neizdosies, skatītāju apmeklējuma ziņā. Šī varētu būt tā izrāde. Ko mēs šeit meklējam? Arī ja sanāks skatītāju diezgan, vai viņi vispār sapratīs mūsu novecojošā stila latviešu valodu?

Nekas, jāuzstājas ir, uz skatuves runāsim skaidri un centīsimies uz labāko.

Beigās arī uz izrādi sanāca ap simts skatītāju. Kaut gan bija manāms, ka skatītāji ar smiekliem reaģēja noteikti citās vietās ne tikai kā Austrālijā, bet pat arī kā citās vietās Latvijā, tomēr viņi iedzīvojās un pozitīvi baudīja mūsu sniegumu.

Kaut gan šī bija vismazāk apmeklētākā no mūsu Latvijas izrādēm (es rēķinu, ka Kabarē de Rīga izrādes Latvijā noskatījās kopumā pāri par 2 500 skatītāju), varēja tomēr just, ka tiem, kuri bija ieradušies, tā izrāde ļoti gāja pie sirds.

Pēc izrādes mūsu vietējā organizatore uznāca uz skatuves mūs uzrunāt ar publisku apsveikumu (kā jau daudzās citās vietās arī mēdza darīt). Viņa pati bija sajūsmā un manāmi aizkustināta, un ar savu izteikto slāvu akcentu kā pirmo ļoti sirsnīga deklarēja: Paldies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!

Man pašam arī tajā brīdī sametās kamols kaklā, un jebkādas bažas par Ludzas izrādes vērtību galīgi izzuda.

Protams! Šie cilvēki ikdienā nedzird latviešu valodu! Ludzas iedzīvotāji, tāpat kā es šodien uz veikalu iedams, sev visapkārt ikdienā dzird tikai svešvalodas. Šiem cilvēkiem tā latviešu valoda vēl ir svarīga, un kaut gan mēs viņiem to valodu atvedam kā kaut kādu eksotiku, viņi to ļoti novērtēja.

Šis tad man stāv kā spilgts piemērs, kāpēc mums trimdā bija tik svarīgi vairāk nekā 70 gadus uzturēt latviešu valodu. Busiņš pilns ar Austrālijas latviešiem, kas gandrīz visi dzimuši trimdā un tagad atgriež latviešu valodu tādam Latvijas stūrītim, kur tā reti ir ikdienā dzirdāma.

Ar to apziņu tajā momentā, šī, mūsu vismazāk apmeklētākā izrāde Latvijas turnejā tomēr man paliek atmiņā kā varbūt visvērtīgākā.

Pēteris Saulītis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com