Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas sākās!

Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu ieskandināšanas koncerts

Laikraksts Latvietis Nr. 583, 2020. g. 20. febr.
Pēteris Saulītis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL58KD

Jauniešu koris BALSIS diriģenta Inta Teterovska vadībā. FOTO Andris Atvars.

Apvienotais vīru koris BALSIS un VESERIS diriģenta Inta Teterovska vadībā. FOTO Andris Atvars.

Apvienotie kori diriģenta Inta Teterovska vadībā Melburnas Latviešu namā. FOTO Andris Atvars.

Koncerta publika. FOTO Andris Atvars.

Balsis-Jauniesu-koris-v2

Nu ko, laiki ir gan pienākuši!

To, ka Austrālijas Latviešu Kultūras dienas jau kopš 1994. gada ir pārgājušas no ikgadējiem svētkiem uz pamīšus gadu svinēšanu, mēs visi taču jau sen zinām.

Teju vienas nedēļas garumā svētkus, kas katru reizi sākās 26. decembrī un parasti beidzas ar Jaungada ievešanas balli 31. decembrī, tagad svinēsim jau 58. reizi. Šogad tās būs Sidnejā.

Skaidrs un urrā!

Bet ko mēs pirmo reizi piedzīvojam ir, ka šie svētki nesākās ar Atklāšanas koncertu, 26. decembrī, bet šoreiz gan ar virkni Kultūras dienu ieskandināšanas koncertiem, sākot jau tagad – februārī. Un ne tikai Sidnejā vien, bet arī Melburnā un Adelaidē!

Vai tad šis būs jaunais modelis mūsu Kultūras dienu svētkiem, ko būs tagad (un uz priekšu) jāsvin nākamos desmit mēnešus?

Tur jau ir sava loģika. Ja neuzvedam Kultūras dienas tik bieži kā agrāk, tad pagarināsim to noritēšanu no vienas nedēļas uz desmit mēnešiem!

Kāpēc gan nē? It sevišķi, ja iesākums ir tik kvalitatīvs un mundrinošs kā mums Melburnā sniedza jauniešu koris BALSIS kopā ar diriģentu Intu Teterovski, viesodamies no Latvijas ar papildinājumu no mūsu vietējiem koristu spēkiem.

Sestdienas pēcpusdienā, 2020. gada 8. februārī, Melburnas Latviešu namā sapulcējās pāri par divi simti skatītāju/klausītāju, lai baudītu šo koncertu.

Tiešu skatītāju skaitu ir grūti minēt, jo koncerta sākumā noteikti zālē bija ap 250, bet līdz koncerta beigu dziesmai, apmēram, 50 no šiem bija pievienojušies BALSIS sastāvam un kupli aizpildīja koristu podestus zāles priekšā.

Bez tam, kā piedevu koncerta beigās nodziedāja Pūt, vējiņi!, un, diriģentam pagriežoties pret publiku un diriģējot kā kopdziesmu, tad sanāca, ka gandrīz visa zāle beigās bija līdzdalībnieki. Skatītāji/klausītāji palika tikai varbūt daži desmit latviski nerunājošie un dziedāšanas atturībnieki.

Bet kā tad es uzreiz aizlecu uz koncerta beigām? Bija stipri daudz ko baudīt līdz šim gala momentam.

Koncerta iesākums bija ar izdomu. Diriģenta Inta Teterovska galva un roka parādījās caur skatuves priekškara spraugu. Pieliekot pirkstu pie lūpām ar klusēšanas žestu, diriģents arī apklusināja čalojošo publiku pirms viņš atkal pazuda priekškarā un dzirdējām no aizklātās skatuves pirmo dziesmu – Lūgšana (Ādolfs Ābele/Visvaldis Sanders).

Efektīgs iesākums. Bez vizuāliem traucēkļiem varējām koncentrēties tīri uz dziedāto, – un tas bija ļoti kvalitatīvs (kaut arī mazliet notušēts caur smagām drapērijām).

Pēc dziesmas aplausi ļāva atvērties skatuves priekškaram, un Jauniešu koris BALSIS nāca uz skatuves priekšu, kur ieņēma savas vietas uz pakāpeniski uzstādītiem podestiem.

Beidzot redzam tos jauniešus, no kuriem nupat dzirdējām tik debešķīgas skaņas; astoņpadsmit sieviešu un astoņu vīriešu balsis.

Pienāk klāt arī Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde Ilona Brūvere, kura sniedz ievadvārdus šim koncertam kā pirmajam no virknes sarīkojumiem Kultūras dienu iesildīšanai. Ilona arī ļoti pareizi sniedz atziņu vietējās zemes pirmiedzīvotājiem, darot zināmu, ka atrodamies šodien uz viņu tradicionālās zemes, kā tas jau pierasts šajās dienās šeit, Austrālijā.

Liek padomāt: vai nebūtu piemēroti un pareizi, ja Latvijā attīstītos līdzīga publiska cieņas parādīšana Latvijas aborigēniem? Domāju, ka seniem latviešiem izpratne un spirituālisms attiecībā pret savu zemi un vidi nebūtu tik atšķirīgs daudzās ziņās no Austrālijas aborigēniem? Bet par to, varbūt citreiz...

Manas domas pārtrauc Inta Teterovska priekšvārdi par nākamām dziesmām programmā: Panis Angelicus (Rihards Dubra) un Mūsu Tēvs debesīs (Lūcija Garūta).

Abas šīs dziesmas skaisti turpina iesākto garīgo noskaņu iesākumu daļai un abas izpildītas skanīgi un iespaidīgi.

Seko septiņas dziesmas no Valta Pūces cikla Gadalaiku dziesmas (vārdus sarakstījuši: Pēteris Brūveris, Aivars Neibarts, Inese Zandere un Amanda Aizpuriete). Par spīti šodienas siltajai dienai, atskan tikai viena vasaras dziesma un viena pavasara dziesma. Bet trīs rudens un vēl divas ziemas dziesmas atļauj mums mazliet iztēloties vēsākus laiku apstākļus nekā šodien.

Šīs dziesmas skan raiti, interesanti, ļoti saistošas un dod iespēju dažās vietās arī dzirdēt koristu skanīgās solistu balsis. (No altiem Alise Baumane un no basiem saprotu, ka tas bija Krišjānis Rapa, bet lūdzu atvainojiet, ja es ar Jūsu vārdiem kļūdos.)

Šajā ciklā arī parādījās, cik iespaidīgu efektu var pienest profesionālas tehnikas. Visspilgtākais piemērs man iekrita ausīs Rudens dziesmā Viss aizmirsts, kur daļa no atkārtotā teksta bija vārdi karsts un sauss. Koristi izrunāja šos vārdus tādā īpatnējā pusčukstā, it kā caur zobiem, un efekts bija vienreizējs – karstuma un kraukšķīgā sausuma sajūta iztēlojās automātiski.

Noslēdzot pirmo daļu, dzirdējām vēl Raimonda Paula dziesmas (Venta ar Inese Zanderes vārdiem no cikla Upju dziesmas) un divas Imanta Kalniņa Lūgšanas; pirmā ar Leonīda Breikša un otrā ar Knuta Skujenieku vārdiem.

Visas lieliski izpildītas, spēcīgas un dziļi baudāmas.

Diriģents, kā vienmēr, ļoti dabīgā un saistošā veidā pieteica nākamās dziesmas un neaizmirsa atgādināt publikai, ka šis ir tikai pirmais kumoss no gaidāmā mielasta Kultūras dienās gada beigās.

Otrā daļa sākās enerģētiski ar latviešu tautasdziesmu Mazs bij' tēva novadiņš (Helmera Pavasara apdarē).

Seko vēl viena dziesma no Valta Pūces Gadalaiku dziesmas cikla (Ik rudens valodiņa ar Inesee Zanderes vārdiem), kurā diriģents pats paceļ bungas padusē un sekmīgi nodiriģē ar sajūtu un mājieniem.

Starp citu, kaut gan man šī dziesma ļoti patīk, es nevaru izvairīties, gribot negribot, dziesmā atkārtoto tekstu rakstā sadzirdēt kā rock star. Cerams, ka jums arī tā uz priekšu nebūs.

Pēdējās divas dziesmas, ko BALSIS nodzied vieni paši, ir Barons (Uldis Stabulnieks/Ojārs Vācietis) un Kā tu mani mīli? (Raimonds Tiguls/Nora Ikstena).

Tad uz divām dziesmām dāmas paspēj atvilkt elpu, kamēr BALSIS vīriem pievienojas mūsu vietējais vīru koris Veseris. Kopā 23 skanīgas vīru balsis, kas braši nodzied Mūžam zili (Emīls Dārziņš/Kārlis Skalbe) un Es bij' puika (latviešu t.dz. Lauras Jēkabsone apd. / latv. t.dz. vārdi).

Pievienojas atkal BALSIS soprāni un alti un vēl vietējais koris Daina, lai sniegtu trīs dziesmas: Dindaru, dandaru (Laura Jēkabsone, lat.t.dz. vārdi), Mēness skaita savas zvaigznes (Raimonds Tiguls, Saules daina, pier. Vaira Viķe-Freiberga) un Augu nakti (Valts Pūce/Aivars Neibarts).

Kvantitāte nav vienmēr kvalitāte, bet šoreiz liekas, ka papildus balsis tiešām labi iederas ar BALSIS augsto līmeni, un pāri par sešdesmit balsis skanīgi piepilda zāles telpu.

Programmā paredzētajā pēdējai dziesmai Gaismas pils (Jāzeps Vītols/Auseklis) jau gandrīz pilnajiem podestiem pievienojas arī Melburnas jauniešu koris (ap četrpadsmit papildus balsis).

Vareni, pacilāti un spēcīgi noskan šī dziesma, piemēroti noslēdzot paredzēto programmu.

Seko Sadziedāšanās vakars, lai līdz šim ievingrinātās balsis un arī citi, kas sajūsminājušies un noilgojušies varētu vēl kārtīgāk turpināt dziesmu baudīšanu.

Paldies BALSIS, paldies diriģent, Teterovski! Ar nepacietību gaidīsim jūsu atgriešanos šajos krastos, lai varam atkal baudīt jūsu augsti kvalitatīvo sniegumu.

Ja nu šis ir pirmais ieskats, ko tad varam sagaidīt Austrālijas 58. Kultūras dienās šī gada beigās, Sidnejā? Es varu tikai ieteikt: POSIETIES, BRAUCIET!

Pēteris Saulītis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com