Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts prezidents

Iestājas pret kriminālprocesu novilcināšanu

Laikraksts Latvietis Nr. 586, 2020. g. 10. martā
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Valsts prezidenta (VP) padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, VP kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Valsts prezidents Egīls Levits, VP padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos Irēna Kucina, VP padomnieks tiesību politikas jautājumos, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits jau vairākkārt ir aicinājis vērtēt ilgos kriminālprocesus un rast tam pienācīgus risinājumus. Lai rastu šos risinājumus, Valsts prezidents pie sevis 4. martā rīkoja tieslietu piecinieku, uzaicinot tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Jutu Strīķi, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu.

Par sarunā secināto Valsts prezidents pēc tikšanās informēja plašsaziņas līdzekļus.

LV prezidenta kanceleja
4.03.2020.

Valsts prezidenta komentāru atreferējums

Šodien mums bija, ko es varētu nosaukt par tieslietu piecinieka tikšanos, kur mēs pārrunājām aktuālus jautājumus sakarā ar Tieslietu ministrijas iesniegtajiem likumprojektu priekšlikumiem, lai uzlabotu mūsu kriminālprocesu tādā veidā, ka būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami vilkt atsevišķus procesus garumā.

Man jāsaka, ka labā ziņa ir tā, ka 96% no visiem kriminālprocesiem tiek noslēgti divu gadu laikā, kas ir Eiropā viens no īsākajiem termiņiem, kādā veidā tiek pabeigti kriminālprocesi.

Tātad principā normāli kriminālprocesi mums iet ātrāk līdz ļoti ātri, un ir svarīgi zinātu to, lai mēs varētu novērtēt tiesu sistēmas darbību kopumā. Vienlaicīgi mums ir atsevišķi procesi, arī atsevišķi skaļi procesi, kas velkas ļoti ilgi, gadiem ilgi, un tur ir jāidentificē attiecīgie trūkumi Kriminālprocesa likumā, kas pieļauj šādu vilcināšanos. Un šeit atkal man jāsaka ir divi avoti: viens ir tas, ka mūsu kriminālprocess attiecīgos vai dažos gadījumos ir pārāk smagnējs un arī no tiesneša viedokļa ir jāaizpilda tādas darbības, kas nav nepieciešamas, lai izpildītu likumu. No otras puses – arī veikliem advokātiem ir iespējama šāda veida obstrukcija atsevišķos gadījumos.

Bet Tieslietu ministrija lielā mērā ir identificējusi šos trūkumus pašreizējā Kriminālprocesa likumā, ir iesniegusi grozījumu priekšlikumus, un tie tiek apspriesti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par šiem likumprojektiem, par šiem grozījumiem, un kāds varētu būt to efekts, mēs arī šodien runājām. Es tiku informēts, cik tālu tas ir – tagad jau otrais lasījums iet, un es domāju, ka tuvākā laikā arī šie grozījumi, kas nepieļauj šāda veida kriminālprocesu vilkšanu, stāsies spēkā.

Mēs diskusijas gaitā konstatējam, ka, protams, nepieciešami ir grozījumi attiecīgajā likumā, taču tie prasa daļēji arī no tiesām līdzšinējās pieejas un līdzšinējo ieradumu maiņu. Vislabāk, lai veicinātu to, būtu sagatavotas vadlīnijas, kā šos jaunos grozījumus piemērot praksē. Man jāsaka, ka vadlīnijas ir plaši pazīstams tiesību instruments tiesiskās valstīs, bet mums vadlīnijas līdz šim ir maz izmantotas kā instruments. Mums vienkārši ir jāizmanto arī tas, kas pieder pie tiesiskas valsts komplekta. Tas nozīmētu, ka arī šeit konkrēti būtu jāpadomā par to veidot kādu projektu, kas sagatavotu šādas vadlīnijas – labās prakses vadlīnijas – kā šos jauninājumus pielietot praksē.

Tā kā pirmais, mēs apspriedām šos grozījumus, kas apgrūtinātu vai pat, cerams, varbūt likvidētu iespējas vilkt procesu garumā, un otrs – mēs arī nācām pie secinājuma, ka būtu labi sagatavot šādas vadlīnijas pēc tam, kad grozījumi stāsies spēkā. Šāds projekts būtu vēlamas ierosināt, un, es domāju, tas arī tiks veikts. Paldies. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com