Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tur kur viņam bija jābūt...

Plkv. Oskaru Kalpaku pieminot

Laikraksts Latvietis Nr. 586, 2020. g. 10. martā
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

O. Kalpaka un Leģiona piemiņas sarīkojums. FOTO Pēteris Strazds.

Jānis Hartmanis un Ilga Vēvere. FOTO Pēteris Strazds.

DV Vanadžu ansamblis diriģentes Ineses Laines vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Sarīkojuma publika. FOTO Pēteris Strazds.

DV vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Uldis Jankovskis (no labās) ar 90. dzimšanas dienas kliņģeri. FOTO Pēteris Strazds.

Šogad, 7. martā, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa savā namā noturēja O. Kalpaka un Leģiona piemiņas sarīkojumu, kur viesu runātājs bija vēsturnieks un Latvijas armijas atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.

Pēc svinīgās karoga ienešanas, nodaļas biedrs Rūdis Dancis uzsauca Daugavas Vanagi, sasauksimies uz ko, apmēram, 60 klātesošie braši atbildēja: Jā, sasauksimies!

Kopīgi nodziedot valsts himnu, nodaļas priekšniece Ilga Vēvere, kā ievadrunu nolasīja plkv. Viļa Januma uzrunu 1948. gadā Latvijas dibināšanas atceres aktā Vācijā.

Viesu runātāja referāts bija par mazāk zināmiem faktiem Oskara Kalpaka dzīvē, ko tikai vēsturnieki, kuriem pieejami īpaši dokumenti, var izlobīt. Piemēram, ņemot vērā, ka Kalpaka militārā karjera vairākumā saistījās ar cariskās Krievijas armiju, dokumenti par Kalpaku glabājas grūti pieejamos arhīvos Krievijā.

Pēc manas izpratnes, vēsturē bieži izšķirošas lietas notiek likteņa sakritības dēļ, varētu teikt pat nolemtības dēļ. Tāda sakritība piemita arī Oskara Kalpaka dzīves stāstam. Kā vienu piemēru referents deva Oskara Kalpaka izvēli, sekot karavīra karjeru. Būdams jaunākais dēls savā ģimenē, par Liepsalu saimnieku nekad nebūtu kļuvis. 1919. gada 6. marts, kad Kalpaks tika nāvējoši ievainots, arī bija liktenīgi miglains, pilns cilvēciskām kļūdām un pārpratumiem.

Jautājums, kādēļ Kalpaks, izskolojies cariskās Krievijas kara skolā Irkutskā un jau neparasti jaunā 36 gadu vecumā norūdīts un iecienīts kājnieku pulka vadonis cariskās Krievijas armijā, revolūcijas laikā atgriezās Latvijā un nepalika cīnīties par Krieviju, ir pilns ar niansēm. Vai tāpēc, ka Kalpakā nekad neizdevās iedvest lojalitāti lielai Krievijas impērijai? Vai tāpēc, ka nekad neizvēlējās savu dzīves biedri ne krievu, ne poļu izcelsmes sievieti, ņemot vērā, ka lielāko mūža posmu viņš pavadīja Polijā un Krievijā? Vai tāpēc, ka iepazinās ar Latvijas laikā visiem pazīstamo ģenerāli un Latvijas Skautu kustības prezidentu Kārli Gopperu, kuru sauca par savu krusttēvu un pieņēma kā savu ideoloģisko padomdevēju?

1918. gadā, pēc revolūcijas, Krievijas armija tika demobilizēta, un Kalpaks atgriezās Latvijā. Viņš ātri izprata vēsturiskos pagriezienus, bija jau piedzīvojis lielinieku ietekmi, kas veidojās ap viņu, un nolēma būt tur, kur viņam bija jābūt t.i. Latvijā: veidot partizāņu armiju pret boļševismu.

Referents arī pievērsās jautājumam, kā politika 20. un 30. gados veidoja Kalpaka tēlu, sākot pat ar viņa uzvārda pārlatviskošanu no Kolpaks uz Kalpaku.

Jaunākās izziņas no Latvijas, – ka drīzumā Liepsalas nonāks Aizsardzības ministrijas īpašumā un Rudbāržos, Kurzemē, vietā, kas arī saistīta ar Kalpaku, tiks iekārtota armijas kadetu skola.

Pēc īsa starpbrīža, sekoja priekšnesumi. Uzstājās Vanadžu ansamblis un DV vīru koris Daugava, diriģentes Ineses Laines vadībā. Jaunais diriģents Matīss Reinhards novadīja divas dziesmas: Bruno Skultes Aijā un strēlnieku dziesmu Ak, Latvija, kur tavi dēli ar labām sekmēm. Dažādību ienesa Jāņa Lindberga iejūtīgi nodeklamētie dzejoļi.

Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds, un jauks un sirsnīgs nodaļas biedra Ulda Jankovska suminājums 90. dzimšanas dienā. Meita Valda sveica tēvu ar savu pašcepto kliņģeri, ko mēs visi varējām baudīt.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com