Seniors

Seniors ir tas cilvēks, kas sasniedzis cienījamus gadus un var atpūsties. Viņu dzīvē ir daudz pārmaiņu bijis un visam bija jāpielāgojas jo...

Mūsu jaunības gados vēl nebija izgudrota televīzija, nebija ģimenē divas automašīnas un bija jāstaigā uz skolu.

Ja mēs gribējām dabūt kādu atbildi nezināmajam, bija jāstaigā uz bibliotēku, tagad tikai piespied pogu un atbilde redzama uz mazā ekrāna; arī reizrēķins bija jāmācās no galvas; tagad to dabūjam ar pogas un pirksta palīdzību.

Hardware nozīmēja biezu drēbi, Software – tāds vārds nemaz nebija.

Pusaudži nekad nevalkāja garās bikses. Mēs bijām pirms zeķubiksēm. Ja mazgāja veļu, to nekāra uz šņores tekošu. Nebija arī elektriskās segas un veļas žāvētāja.

Mēs vispirms dzērām kāzas un tad tikai dzīvojām kopā.

Mēs bijām pirms Betmen, prom metamiem bērnu autiņiem, instant kafijas un Kentucky Fried. Cigaretes smēķēt bija modē. Grass bija priekš zāļu pļāvēja, Pot – zupas vārīšanai.

Gay persona bija jautrības punkts katrā sabiedrībā.

Kad mēs bijām jauni, ja biksēm ceļgalos bija caurums, mēs uzlikām ielāpu. Šajās dienās izgriež vēl dažus, malas izplucina – tā ir jaunākā mode.

Šodien nav jāskatās kartēs grāmatā ceļu, kur jābrauc; piespied pogu, un balss pasaka, kādā valodā tikai vēlies.

Sīknauda nav jānēsā kabatā, pietiek ar plastikas gabaliņu.

Traukus vairāk nemazgājam; sakrājam tos, un pēc pāris dienām to izdara trauku mazgājamā mašīna.

Mēs priecājāmies, kad pārdevēja veikalā mūsu iepirkumus ielika skaistā plastikas maisiņā, šodien ir lielas galvas sāpes, ko lai dara ar tiem? Labākais, kas nācis mūsu – senioru dzīvē ir neplīstošie plastikas trauki. Mums nav jāuztraucas, ja kāda krūze vai šķīvis izkrīt no drebošām rokām, – tās neplīst.

Pienu mums pieveda katru rītu svaigu un veselīgu. Ielikām pudelē tikai naudu un pasūtījumu, nolikām ārpus durvīm, lai pievedējs labi redzētu. Nekad naudiņa neaizstaigāja pa nakts melnumu.

Šodien telefonu nēsā rokas somā, ne šņores garumā. Vari runāt ērti savā mīkstā krēslā.

Visekonomiskākais izgudrojums ir kasiera darbs lielā iepirkšanās veikalā. Cilvēks sēž, paņem iepirkumu, parāda lodziņā, rezultāts parādās, areizi saskaitīta summa – ātri un labi. Cik kasieru bija vajadzīgs mūsu jaunības dienās?

Pasaule un visvairāk ikdienas dzīve ir mainījušās, un tā ir mums jāizprot un jāpiemērojas tai. Par to tikai domājot, rodas galvas sāpes.

Betija
Laikrakstam „Latvietis“