Augstākie valsts apbalvojumiem

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2020. gada 23. aprīļa lēmumu 67 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis (piešķirts 35 personībām), Viestura ordenis (piešķirts 21 personībai) un Atzinības krusts (piešķirts 11 personībām).

Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti gan cilvēkiem, kuru drosme un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personām, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi.

„Ļoti priecājos, ka Ordeņu kapitulam Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienā ir iespēja godināt un apbalvot ar ordeņiem cilvēkus, kuru ikdienas darbs bija ārkārtīgi nozīmīgs neatkarības atgūšanas procesā. Tie bija cilvēki, kuri koordinēja saskaņotu Latvijas Tautas frontes darbību visā Latvijā, slēpa latviešu puišus no iesaukšanas padomju armijā, nodrošināja, ka informācija un videomateriāli par to, ka latvieši grib savu brīvu un neatkarīgu valsti, nonāca visas pasaules medijos. Tie ir vēlēšanu centra darbinieki, kuri saspringtā vēlēšanu kampaņā panāca to, ka Augstākajā padomē tika ievēlēts pietiekams skaits deputātu, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu,“ atzīst Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.

Par valsts apbalvojumu pasniegšanu Ordeņu kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls augsti novērtē ikvienas šī brīža ārkārtējās situācijas pārvarēšanā iesaistītās personas pašaizliedzīgo profesionālo vai sabiedrisko devumu un aicina ieteikt personas valsts apbalvojumiem par sevišķiem nopelniem ārkārtējās situācijas pārvarēšanā, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.

Detalizēta informācija par augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem un to piešķiršanas kārtību pieejama Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.

* * *

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 23. aprīlī nolēma par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, sekmējot Latvijas Tautas frontes uzvaru 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanās un Augstākās Padomes balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī par īpašiem nopelniem Latvijas Trešās Atmodas notikumu dokumentēšanā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:

• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra un Augstākās Padomes Preses centra darbinieci, juridisko eksperti Inesi Birznieci;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra darbinieku, tiesību zinātņu ekspertu un Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra vadītājas vietnieku un Augstākās Padomes Preses centra vadītājas vietnieku, žurnālistu Paulu Aleksandru Raudsepu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieku, žurnālistu Kārli Streipu.

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:

• Bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma Atmoda korespondenti, sabiedrisko attiecību speciālisti Daci Balodi;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas vadītāju Rutu Barausku;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes nodaļu un grupu koordinatori Drosmu Blagoveščensku;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Latvijas Sieviešu līgas darbinieci Bertu Ceļmali;
• Bijušo Latvijas Radio operatori, skaņu režisori Rasmīti Māru Daņiļevsku;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes referenti un Demogrāfijas komisijas darba koordinatori Anitu Dūdiņu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieku, muzeja speciālistu Arti Ērgli;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma Atmoda fotožurnālistu Intu Kalniņu;
• Kino operatoru Oļegu Kotoviču;
• Skaņu režisoru Anriju Krenbergu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieci Dzintru Kusiņu;
• Bijušo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieku Rišardu Labanovski;
• Fotogrāfu Aivaru Liepiņu;
• Bijušo Augstākās Padomes Preses centra vadītāju, žurnālistu un lektoru Aleksandru Mirlinu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra un Augstākās Padomes Kancelejas darbinieku Māri Osi;
• Fotogrāfu Uldi Pāži;
• Dokumentālā kino režisoru Romualdu Piparu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas darbinieku Olafu Pulku;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieci, stratēģiskās plānošanas speciālisti Māru Sīmani;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas laikraksta Liepājas Vārds redaktoru, žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu;
• Bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas vadītāju Raulu Viktorovu;
• Bijušo Latvijas Radio raidījumu vadītāju Tatjanu Zandersoni.

* * *

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:

• Ilggadējo biedrības Latvijas Samariešu apvienība direktoru, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāju Andri Bērziņu;
• Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Dr. iur. Jautrīti Briedi;
• Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju, senatori Veroniku Krūmiņu;
• Mākslas vēsturnieku, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas ekspertu, Latvijas Mākslas akadēmijas docentu, Okupācijas muzeja biedrības valdes locekli Rihardu Pētersonu.

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:

• Ventspils pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni;
• Kodolfiziķi, kultūrvēsturnieku un novadpētnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru Dr. sc. ing. Valdi Gavaru;
• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, diriģentu, senās mūzikas pētnieku, asociēto profesoru Māri Kupču;
• Dokumentālo filmu scenāristu un režisoru, dokumentāli vēsturisko romānu autoru Tālivaldi Margeviču;
• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.

LV Prezidenta kanceleja
30.04.2020.