Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vētra „Billītēs“

Ir ļoti būtiski sajust mūsu talantīgo senču gara spēku

Laikraksts Latvietis Nr. 598, 2020. g. 27. maijā
Diāna Jance -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Billīšu” kastanis. Simbolistu laikmeta dzeja skanēja Latvijas varenākā un vecākā kastaņa pavēnī. FOTO Diāna Jance.

Turpinot jau vairākus gadu desmitus ierasto Muzeju nakts tradīciju, 16. maijā mūsu valstī apmeklētājiem sāka atdzīvoties muzeji. Šogad nebija ne ierastās garās ļaužu rindas, ne kultūras brīnumiem piepildīta dziļa nakts, bet drīzāk gaišs un klusināts kultūras veldzes malks izslāpušajiem. Kaut gan – Rundāles pils dārza krāšņajos tulpju ziedos raudzīties esot braukušas mašīna pēc mašīnas – gandrīz kā senāk.

Kā ierasts, arī dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes muzejmājā Billītēs gaidīja apmeklētājus. Šogad to bija pavisam maz – likās, ka daba bija rūpējusies par to, lai dzejnieku dārza viesi nedrūzmētos baros un aizsargātu paši sevi un citus.

Bet varbūt pats Dzejnieks pāri savam senajam dārzam bija uzsūtījis spēcīgu vētru, arī pērkona dārdus līdz ar krusu un lietu, lai vēlreiz atgādinātu par Billīšu dārzā pirms vairāk nekā gadsimta sacerēto dzejas krājumu Biķeris.

Virzas meita Amarillis mīlēja atcerēties: „Tādi negaisi, kādi bija manā bērnībā, „Billītēs“ sen vairs nav.“ Tajā dienā gan bija. Varbūt vētra, kuras spēks nāca iz 20. gadsimta sākuma, centās aiznest sev līdz 21. gadsimta sērgas baciļus... Sestdien bija grūti nošķirt dabas rosināto realitāti no dzejnieka dvēseles modinātajiem vīziju rēgiem.

„Dārzs pretstatā naktij“ – tā, skaidrojot dažus no pirmā dzejas krājuma Biķeris tēliem, Virzas Rakstu ievadā rakstījusi dzejnieka visdziļākā pazinēja mūsdienās Anda Kubuliņa. Klausoties dzejoļu lasījumos, tā tiešām likās – pavasara vakara Billīšu dārza dvēsele ar baltajām ziedu kupenām un draudīgie dabas spēki pavisam reāli izgaismoja 20. gadsimta sākuma dzejas simbolus. „Simbolistu dzejā parādās ainava, kura vienlaikus ir ieraugāma, saklausāma, sajūtama un – netverama,“ – Kubuliņas domu turpinājis literatūrzinātnieks Raimonds Briedis.

Zem Virzas tēva stādītā kastāņkoka, cauri 21. gadsimta vēja auriem, sestdien dzejnieku Billītēs ieskanējās tālu laiku balss:

„Līsti, līsti, lietutiņ,
Raudi, melnā debestiņ,
Tumšā vēlā vakarā,
/../ Raudi, raudi, jauna sirds!
Tikai sāpēs skaistums mirdz...“

Toreiz jaunie dzejnieki, mākslinieki un mūziķi meklēja un atrada Latvijas valsts vietu pasaules kultūrā. Tagad, kad pēc šī pavasara dīvainajiem pieklusinātajiem mēnešiem uzplaucis tik skaists ziedonis, ir ļoti būtiski sajust mūsu talantīgo senču gara spēku.

Dzejnieku Billītēs ieskanējusies, jau nākošajā nedēļā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iekļaujot darbus no Zuzāna kolekcijas, Cēsu pils klētī 29. maijā atklās producentu biedrības Live.Latvija multimediālu latviešu simbolisma laikmeta mākslas-literatūras-mūzikas performanci. Videomākslinieks un režisors Māris Kalve kopā ar radošo producenti Leonardu Ķesteri būs atdzīvinājuši 20. gadsimta sākuma mūsu izcilāko mākslinieku darbus, pianists Andrejs Osokins ļaus ieklausīties tā laika mūzikas skaņās un aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis runās ievērojamāko latviešu simbolistu – dzejnieku Birutas Ziemeļnieces, Fallija un Edvarta Virzas dzeju. Vairāk nekā simt gadus vecie, bet joprojām dzīvie latviešu mākslas, literatūras un mūzikas tēli atklāsies mūsdienu videomākslas performancē, dodot telpu mūsdienu interpretācijām. Vēlāk, uz rudens pusi, izstāde viesosies arī Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā.

Diāna Jance
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com