Lidijai Budulei – 100

Lidija Budule.

25. maijā, kad šo rakstu, pirms 100 gadiem savas šīszemes gaitas Harkovā, Ukrainā, tālu no Latvijas, sāka Lidija Riekstiņa. Tai brīdī vēl nebija zināms, kādu mūžu viņai šūpulī ir ielikusi Laima.

Kad ģimene atgriezās Latvijā, Lidija (vēlāk Budule) Latvijas Universitātē izstudēja medicīnu, gatavodamies ārstes darbam. Bet liktenis bija lēmis savādāk. Viņas sūtība dzīvē nebija vis medicīnā, bet gan – Sidnejā, tālajā Austrālijā, audzināt latviešu nākošās paaudzes, ar stingru roku, asu prātu un sirdsdegsmi vadot Sidnejas latviešu pamatskolu, un šim darbam piesaistot daudzus darba biedrus (arī mani), un tā nevien savos audzēkņos nostiprinot mūsu tēvu valodu, bet viņos arī iededzinot mīlestības dzirksteli pret savu tautu, tā ierosinot viņus arī saviem bērniem un bērnu bērniem mācīt un cienīt latviešu valodu un darboties latviešu sabiedrībā.

Un ne viens vien no viņiem jau ir atgriezies savu senču dzimtenē, lai pieliktu savu roku un prātu darbiem arī tur.

Bet kamēr vien vēl kaut kādā pasaules nostūrī skanēs latviešu valoda, viņas garā mūža darbs nebūs bijis veltīgs.

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“