Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No ābeļziediem līdz Dunduru pļavām

Baronu takas un barona brokastis tornī

Laikraksts Latvietis Nr. 600, 2020. g. 10. jūnijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ziedošais ābeļdārzs. FOTO Aina Gailīte.

Mūrnieku tilts. FOTO Aina Gailīte.

Mūrnieku tilts. FOTO Aina Gailīte.

Irlavas pamatskola. FOTO Aina Gailīte.

Struteles baznīcā. FOTO Aina Gailīte.

Struteles baznīcā. FOTO Aina Gailīte.

Struteles baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Remtes baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Cilnis virs baznīcas ieejas ar fon Mēdemu ģērboni. FOTO Aina Gailīte.

Fon Mēdemu dzimtas kapliča. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muiža – priekšpuse. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muiža – mugurpuse. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muiža – mugurpuse. FOTO Aina Gailīte.

Čūsku vāzes pamatne Remtes muižā. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muižas medību tornis. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muižas medību tornis. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muižas medību tornis. FOTO Aina Gailīte.

Remtes muižas lapenes kolonnas un grāfa fon Mēdema krūšutēla postaments. FOTO Aina Gailīte.

Peldu tornis. FOTO Aina Gailīte.

Lestenes baznīca. FOTO Aina Gailīte.

Lestenes baznīca un Brāļu kapi. FOTO Aina Gailīte.

Lestenes baznīca un Brāļu kapi. FOTO Aina Gailīte.

Tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis Lestenes Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.

Skatu platforma Slampes Dunduru pļavās. FOTO Aina Gailīte.

Biju stipri iedegusies redzēt dabā Remtes muižas medību torni un tiku aplaimota 20. maijā. Kopā ar maniem jaunajiem draugiem Jēkabu un viņa kundzi Zentu, ar viņu auto, devāmies apskatīt Latvijas skaistos ziedošos laukus. Man jau visa skatīšanās ir pakļauta fotokamerai. Biju ļoti patīkami pārsteigta par Jēkaba ierosinājumu braukt tieši pa lauku ceļiem; parasti jau visi kā pielipuši asfaltam.

Tikko nogriezāmies no Tukuma apļa, un pēkšņi ceļa labā puse kā ar rozā segu pārsegta – milzīgs ziedošs ābeļdārzs. Ābeļu zari ķeburaini, rindām galu nesaskatīt – zila debess, rozā ziedu mākonis, zaļa zāle un dzeltenas pienenes. Būtu kājām, tālāk neietu. Skatāmies kartē, braucam pa Irlavas ceļu apskatīt Mūrnieku tiltu. Pēc Kurzemes gubernatora 1839. gada pavēles turpmāk tiltus būvēja tikai no akmeņiem. Mūrnieku tilts uzbūvēts pār Abavas īsto gultni (pēc kanāla izrakšanas, tā tagad tiek saukta par Abavas vecupi) 19. gs. otrajā pusē ar trim velvēm. Pēc kara postījumiem atjaunots ar divām velvēm. 1944. gadā, tiltu spridzinot, tika sagrauta tikai vidējā velve, to atjaunojot, bojāto velvi vienkārši aizbēra ar akmeņiem un granti, brauktuves daļu nolīdzināja, un tilts turpināja savu dzīvi ar divām velvēm. 2008. gadā tika veikts mūsdienīgāks tilta remonts.

Tālāk braucām caur Irlavu. Ceļa kreisajā pusē starp lieliem kokiem pavīd skaista ēka, 1880. gadā būvētā skolas ēka, tagad – Irlavas pamatskola. I Pasaules kara laikā te bija krievu karagūstekņu nometne, bet II Pasaules kara laikā kara hospitālis vācu virsniekiem.

Šis brauciens man ļoti laimīgs, iebraucam Strutelē (iepriekš man bija divi neveiksmīgi braucieni). Kas tad te, tādā mazmazītiņā miestā ir ievērības cienīgs? Struteles baznīca (1645.), muižas kungu māja, kalpu māja, daudzie dīķi un skaistā daba ar pauguriem. Sākšu ar baznīcu – balta un stalta paugura virsotnē, iebridusi gaiļbiksīšu un zilo neaizmirstuļu pļavā. Putni dzied veco koku lapotnē un baloži dūdo baznīcas tornī, lejā spīd dīķa zilā acs un aiz tā – zaļš labības lauks. Piesēžu uz apsūnojušo akmens krāvuma mūrīša. Un tālāk atkal laime, tiekam iekšā baznīcā, uzkāpu arī tornī. Kur aizķeršanās? Baznīca ir slēgta, nav draudzes, bet baznīca ir labā stāvoklī, teicams jumts. Ir baznīcas tiešām sliktā stāvoklī, cauriem jumtiem, bet darbojas.

Šajā baznīcā 1835. gadā kristīts mūsu Dainu tēvs – Krišjānis Barons, to apliecina arī plāksne pie sienas netālu no kanceles. Krišjānis Barons dzimis Struteles muižas kalpu mājā. Uz ēkas pirmā stāva gada skaitlis – 1857, tai gan kolhozu laikos uzbūvēts otrais stāvs ar gadu skaitli – 1959. Es to redzēju, bet pie pašas ēkas netiku, jo apkārt žogi un ķēdes suņi, vispār jau labi, ja ir ko sargāt. Savulaik Krišjāņa Barona vectēva tēvs Mārtiņš ir audzējis zirgus un medījis vilkus, viņa dēls Jānis iznesības un prasmes dēļ ieguvis barona iesauku, kas vēlāk, – 1834. gadā struteliešiem uzvārdus dodot, kļuvusi par ģimenes uzvārdu.

Muižas pilī tika ierīkota skola, bet nu jau arī Strutele ir bez skolas. Ēku nopircis kāds ārzemnieks, nav labi sadzīvojis ar vietējiem. Tagadējais īpašnieks dzīvo pilī aiz žoga, droši var braukt garām. Lauki apstrādāti, lopi ganībās. Kādreiz, baronu laikos Struteles muiža bija paraugsaimniecība. Ļoti žēl, ka takai uz Struteles baznīcu apzināti ļauj aizaugt, vai tad nebūtu interesentu un tūristu, kas gribētu redzēt Krišjāņa Barona baznīcu, lai arī bez dievkalpojumiem? Tuvumā ir Jaunpils baznīca, bet tur ir cita elpa. Vai Struteles baznīca būtu konkurente?

Tālāk pa ļoti pieklājīgu grants ceļu dodamies uz Remti. Pirmo redzam baznīcu. Baronu finansēta, tā celta ap 1780. gadu. Izdegusi 1945. gada 11. maijā, kad padomju armijas karavīri, svinot uzvaru pār Vāciju, šāvuši raķetes baznīcas torņa logā. Palika tikai mūri, kuros kolhozu laikā ierīkota noliktava, bet fon Mēdemu dzimtas kapličā bija ierīkota degvielas bāze... Virs baznīcas ieejas saglabājies cilnis ar fon Mēdemu ģerboni. Apmēram kilometru no baznīcas ir Remtes centrs ar skolu, kas atrodas bijušajā Remtes muižas pils ēkā. Iespaidīga celtne; abas fasādes ļoti atšķirīgas – viena godiem, otra – atpūtai. Jaunā pils celta ap 1800. gadu (viduslaiku pils nav saglabājusies), ēkas galvenā fasāde pārbūvēta 1880. gadā.

Pirmo reizi pils dega 1906. gadā, 1920. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, bet 1929. gadā tā atkal dega, atjaunošana ieviesa pamatīgas izmaiņas. Remtes pils atrodas uz lēzena pakalna, aiz tās plešas simtgadīgu koku parks ar kanāliem un dīķiem, un tiltiņiem, kā arī ar vairākām mazās arhitektūras formām: Lāču namiņš, Čūsku vāze, Lapene. Vēl ievērības cienīgi ir: dižozols – Mīlestības ozols, Mīlestības saliņa (mākslīgi veidota). Čūsku vāze, no kuras saglabājusies tikai pamatne, atrodas vietā, kurā pilskundzei iekoda čūska, un viņa tajā pašā dienā mirusi. Pēc baltajām kolonnām spriežot, lapene ir bijusi iespaidīga, arī tajā ir saglabājies tikai grāfa fon Mēdema krūšutēla postaments. Pats ievērojamākais un skaistākais ir Medību tornis – pļaviņā, lielu koku ieskauts, saulains – kā pasakā. Latvijas būvnieku asociācijas Gada labākā būve Latvijā 2014 nominācijā: restaurācija, iegūta 3. vieta Remtes medību tornis un lapene, Remtes muižas parks, Brocēnu novads. Manuprāt, Medību torņa restauratori un apsaimniekotāji liek lielas cerības uz tūristu apzinīgumu – torņa otrā stāva apaļajā telpā, kurā kādreiz kungi ēduši brokastis, var ieiet, metāla ažūrās durvis nav slēdzamas; tām atslēgas vietā ir sīks koka puļķītis. Arī ažūrie logi tāpat verami. Protams, iziešana cauri arkai zem torņa izsauc sajūsmu. Viss ir neparasts un mazliet mežonīgs. Torņa fasādes apdare ar ķieģeli un smilšakmeni ir ļoti oriģināla. Es te vai slavas dziesmu dziedu tornītim, bet tas, tik tiešām, ir ļoti skaists. Atliek tik jums aizbraukt.

Izstaigājam takas un tiltiņus, jūsmojot par zilo neaizmirstuļu paklāju. Sameklējam Remtes ezera krastā 1890. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem mūrēto peldu torni. Tīri labi saglabājies, ir ko redzēt. Nekur tik neesmu lasījusi, kādiem nolūkiem tornis izmantots. Atvadāmies no Remtes, kas slīgst ābeļziedos un ceriņu smaržā, un dodamies kur acis rāda.

Galu galā nonākam Lestenē. Lestenes baznīca un Brāļu kapi. Vispirms ejam uz blakus baznīcai izveidotajiem II Pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru Brāļu kapiem. Tajos pārapbedīti 1112 karavīri, bet kapu sienā iegravēti aptuveni 11 000 karavīru vārdi. No kapu centra visu vēro tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis Dzimtene Māte – Latvija. Plašajam kapu laukam akmens pelēkajos toņos pāri skrien visi pasaules vēji, kā atgādinājums – sargājiet Latviju. Te nav lielu koku un aizvēja.

Par luterāņu baznīcu. 1670. gadā barons G. Firkss Lestenē uzcēla mūra baznīcu. 1747. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega. Atjaunoja. Rūpīgi tika veidots unikālais baroka interjers. Baznīcas mūri ir stipri cietuši, un tas ir tiešs atgādinājums par kara laiku. Bet par padomju laiku vistiešākais atgādinājums ir tās darbības pārtraukšana un graudu kaltes ierīkošana. Tagad baznīca tiek pamazām atjaunota.

Sākām posties uz māju pusi. Braucām, braucām, līdz nonācām Slampes Dunduru pļavās, kurās ganās savvaļas taurgovis un savvaļas zirgi. Milzīgajos aplokos putnu migrācijas laikā šeit sabrauc aktīvākie putnu vērotāji. Viņu ērtībām uzbūvēts skatu tornis un divas skatu platformas. Aploki ir milzīgi, un ceļš gar tiem garš. Visu dienu bija tiešām skaists laiks, bet pievakarē sāka staigāt zili negaisa padebeši, kas iespaidīgi kontrastēja ar dzelteni ziedošo rapsi. Tā, pateicoties Remtes muižas Medību tornim, es tik daudz redzēju!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com