Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atmiņas par dzīvi Ķīles bēgļu nometnēs (5)

Pirmie pēckara gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 601, 2020. g. 17. jūnijā
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

1966. gadā nojauc 38. nometni; vēl redzama 2. baraka un labajā pusē nojauktā 1. baraka. FOTO Guntars Saiva.

1966. gadā vēl nenojauktā 38. nometnes sarīkojumu zāle. FOTO Guntars Saiva.

1985. gadā kādreizējās Haszē nometnes vietā sporta laukums. FOTO Guntars Saiva.

40 gados nav mainījusies ēka Ruszē, kurā dzīvojām kara laikā. FOTO Guntars Saiva.

1985. gadā kādreizējās 38. nometnes vietā dzīvokļu nami. FOTO Guntars Saiva.

Noslēgums. Sākums LL597, LL598, LL599, LL600.

Pēcvārdi

Mēs, kopā ar Teodoru Priedi, nevienu iepriekš nebrīdinājuši, nometni atstājām klusi un pēkšņi 1946. gada 29. aprīlī. No Hamburgas atsūtītā angļu armijas smagā automašīna mūs aizveda uz Gēstahtes tuvumā esošo Špakenbergas nometni. Tēvs un Teodors Priede pārgāja strādāt Baltijas Universitātē Hamburgā. Es turpināju mācības Gēstahtes Saules ģimnāzijā.

Kādu laiku vēlāk uzzinājām, ka tad, kad cilvēki Ķīlē bija sūdzējušies par drēbju nesaņemšanu, tiem parādītas grāmatas ar ierakstiem, ka Saivam, kā 1. barakas vecākam, izsniegtas drēbes izdalīšanai barakas iedzīvotājiem. Tēvu gan neviens neesot vainojis, jo tad vairs nekādu ilūziju nav bijis par nometnes vadīšanas stilu.

Katrai diktatūrai reiz pienāk beigas. Beigas pienāca arī Nikolaja Falka diktatūrai. Viņam un viņa saimniecības vadītājam Augustam Mikainim nometne bijusi jāatstāj vēl pirms 1946. gada beigām. Liela nozīme bijusi Staņislava Jaunzema palīdzībai, kas bija labklājības virsnieks pie britu armijas 8. Korpusa Lībekā. Jaunzems bija saņēmis lielu skaitu sūdzību par Ķīles nometņu vadību.

Zināja stāstīt, ka N. Falks esot miris Šveicē ar tuberkulozi.

Jau lasījām, ka 1946. gada pavasarī un vasarā vairāki 38. nometnes iedzīvotāji pārcēlās uz amerikāņu zonu, kur uzturs bija daudz labāks. Sākās arī latviešu izceļošana no Vācijas. Vispirms uz Angliju.

1946. gadā Baltiešu gulbīša (Balt Cygnet) akcijā uz Angliju varēja doties sievietes darbam slimnīcās.

Daudz plašāka bija Uz rietumiem (Westward HO) akcija smaga darba strādniekiem gan vīriešiem, gan sievietēm.

Sākās arī latviešu izceļošana uz aizjūras zemēm, galvenokārt uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Nedaudzi arī uz Beļģiju un Franciju. Tas samazināja nometņu iedzīvotāju un aktīvo darbinieku skaitu.

Teātris Ķīles nometnē Eiženijas Lēvenšteines-Tikmanes vadībā vēl turpināja darbu gadus divus. Cik varēju noskaidrot, pēdējais iestudējums, vai viens no pēdējiem, bija M. Zīverta Kāds, kura nav 1948. gada 9. maijā.

Nometni likvidēja 1949. gada oktobrī.

1966. gadā Eiropas ceļojuma laikā apmeklējām arī kādreizējo Ķīles 38. nometni, kura atradām daļēji nojauktu. Vēl nenojaukta bija redzama sarīkojumu zāle un 2. baraka. No mūsu 1. barakas (uzņēmuma labajā pusē) bija redzami tikai daži koka rāmji.

Vēlreiz 1985. gadā bija izdevība apskatīt vecās dzīves vietas. Kādreizējās Haszē nometnes vietā Ruszē ezera malā bija sporta laukums. Ēka Ruszē, kur dzīvojām kara pēdējos mēnešus, nebija daudz mainījusies.

Ķīles 38. nometnes vietā bija redzamas daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Pašā Frīdrihsortā gan nevienu agrāk pazīstamu vietu nevarēju atrast.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com