Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aizvesto piemiņas brīdis Adelaidē

Kādas ciešanas piedzīvoja tautieši padomju režīma represijās?

Laikraksts Latvietis Nr. 602, 2020. g. 24. jūnijā
Ilga Vēvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Aizvesto piemiņas brīdis. FOTO Agris Ezeriņš.

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.

Jānis Jaunsudrabiņš

DV Adelaides nodaļa kā katru gadu, arī šogad 14. jūnijā Centennial kapsētā noturēja piemiņas brīdi padomju režīma upuriem 1941. un 1949. g.

COVID 19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi daudzviet izraisījuši neapmierinātību un protestus. Izolēšanās un distancēšanās tiek uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu. Grūtības ģimenēm visiem atrasties mājās vienlaicīgi; pieaug vardarbība... Kas tas ir?

Vai bieži aizdomājamies, kādas ciešanas piedzīvoja tautieši padomju režīma represijās? Kāda bija latvieša dzīvības vērtība? Kā palīdzēt pasaulei saprast tos notikumus?

Cilvēki, kuri piedzīvojuši 1941.  un 1949.-1953. gada deportācijas un atgriezušies savās zemēs, ir izturējuši mūsdienu cilvēkam neiedomājamus pārbaudījumus, jo padomju represīvās iestādes viņus nav spējušas salauzt un asimilēt jeb padarīt sev līdzīgus tajā Krievijas sabiedrības vidē, uz kurieni latvieši tika izsūtīti.

Latvijas Valsts Arhīva datu bāzē ir apkopotas ziņas par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem par 15 443 Latvijas iedzīvotājiem. No tiem 3741 bērnu vecumā līdz 16 gadiem, ieslodzījuma vietās nošauti 700 cilvēki, miruši 3453 cilvēki, nometinājuma vietās miruši 1940 cilvēku. Ceļā uz izsūtījuma vietām piedzima 6 bērni, 183 cilvēki gāja bojā. Izsūtījumā gāja bojā 4941 persona, kas sastāda 12% no visiem izsūtītajiem.

Pēc Latvijas Valsts Arhīva datiem 1949. gada marta deportācijā cieta 44 271 cilvēks, ko aizveda ar 31 vilcienu; ceļā un izsūtījumā 1949. gadā piedzima 211 bērni, vēl 513 cilvēkus izsūtīja vēlāk, jo lielās akcijas laikā viņi nebija mājās vai arī bija paslēpušies. 1422 cilvēki tika nosūtīti pie ģimenēm uz Sibīriju pēc atbrīvošanas no soda nometnēm.

Atšķirībā no 1941. gada deportācijas, kas bija vērsta pret sabiedrības eliti, kā arī pret turīgajiem pilsoņiem, 1949. gada deportācijā izsūtīja zemniekus, kuri bija iekļauti t.s. kulaku sarakstos, ar mērķi paātrināt Latvijas sovjetizāciju un integrāciju Padomju Savienībā, respektīvi, salauzt zemnieku pretestību lauksaimniecības kolektivizācijai un apspiest bruņoto pretošanos. Cik vēl deportēja un ieslodzīja līdz 1953. g.? Tomēr patiesais cietušo skaits varētu nebūt pilnīgs.

Deportāciju veikšanai Latvijā no Krievijas papildus ieveda 4500 karavīru. Latvijā izsūtīšanā piedalījās 8313 VDM* karavīri, 3300 VDM darbinieki, 9800 VDM iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, kopā vismaz 22 413, kā arī Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuru skaits nav zināms.

Dievs, svētī Latviju: zemi, cilvēkus, valodu, dziesmu un ticību, godaprātu un darba tikumu; uzturi mūs dzīvus, dari mūs brīvus garā un pateicībā, cilvēka vārda cienīgus Latviešus Tēvzemē un pasaulē.

Velta Toma

I. Vēvere
Laikrakstam „Latvietis“

* VDM – Valsts drošības ministrija.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com