Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Multimediāla izstāde „Tautasdziesmu teicējas. 1991.“

Apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkā

Laikraksts Latvietis Nr. 605, 2020. g. 15. jūlijā
Dace Micāne-Zālīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LNB

Jāņa Deinata fotogrāfija pirms 29 gadiem. FOTO Jānis Deinats.

No 2. jūlija līdz 15. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāvā būs apskatāma multimediāla izstāde Tautasdziesmu teicējas. 1991. Tajā satiekas laiks un cilvēki, tautasdziesmas un novadi, kā arī skatītāja pieredze un sajūtas, ciemojoties pie tautasdziesmu teicējām pirms 29 gadiem. Ieeja bez maksas LNB darba laikā.

Paraugoties un šo kultūras notikumu, raisās atziņas: „Pārkāpt laika slieksni ir tāpat kā pārkāpt latviešu kultūras slieksni cilvēka garīgajai telpai, kur satiekas tautasdziesma un dziedātājs.“

Ekspedīciju materiāliem īpašu vērtību piešķirt fakts ka tie uzņemti pirmajā atdzimušās brīvvalsts gadā. Darbs ir daļa no Latvijas vēstures, sākotnēji tā bija dokumentālā kino operatora Andra Slapiņa (1949–1991) iniciatīva, kurš pie Rīgas Videocentra rosināja veikt izbraukuma ekspedīcijas pie tautas dziesmu teicējām, bet nepaguva. Pirms ekspedīciju sākuma 1991. gada 20. janvārī militārās vienības Omon apšaudes laikā Bastejkalnā operators tika nošauts. 1991. gada 21. martā no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga vēstulē Dacei Micānei-Zālītei raksta: [..] Vispirms priecājos dzirdēt, ka multimediju projekts „Tautas dziesma“, kas Andrim Slapiņam bija tik ļoti pie sirds, tiek turpināts Jūsu vadībā.“

Izstādes mērķis ir pabeigt reiz iesākto Andra Slapiņa ideju un eksponēt ekspedīciju vākumu multimediālas izstādes formātā.

Izstādē skatāmas latviešu laikmetīgās fotomākslas meistara Jāņa Deinata fotogrāfijas pirms 29 gadiem, kad mākslinieks fotografēja ar Zenit kameru, melnbaltās fotogrāfijās fiksējot notikuma vietas un tautasdziesmu teicēja vienkāršības unikalitāti.

Viestura Graždanoviča operatora un mākslinieka acs dokumentē ekspedīciju – arī tautasdziesmu teicējas krunciņas sejā sievietei gandrīz bīstamos tuvplānos, un izrādās – tie ir apgaroti.

Režisore Dace Micāne-Zālīte kā laivinieks pa krāčainu upi darbu ved uz priekšu gan toreiz, gan tagad. Pirms 29 gadiem intervētas teicējas un izveidota koncepcija veidot ekspedīciju karti pēc modeļa vienā gadalaikā viens novads: Latgale – ziema, mūžs, Kurzeme – pavasaris, kristības, Vidzeme – vasara, Līgo, Sēlija – rudens, kāzas.

Īpaši jāizceļ bagātie folkloras vākumi Lejaskurzemē, kā arī pie kuršiem Sventājā, tagadējā Lietuvas teritorijā. Lai parādītu pirms 29 gadiem filmētos un fotografētos, skaņu lentē ieskaņotos materiālus ir strādāts vairāk nekā divus gadus un materiāli ir digitalizēti, braukts ekspedīcijās pie teicēju tautasdziesmu mantiniekiem. Tā pirms gada Košragā tapa ekspedīciju filma Helmī Stalte – līvu vēja balss, kurā folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte dalās atmiņas par Atmodas laiku, folkloras kustību ceļā uz brīvu Latviju.

Izstādes saturu papildina Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskā muzeja patapinātās senlietas – pūralāde, saimes galds, krēsli, šūpulis, cimdi, lakats un vainagi. Ekspozīcijā izvietoti pieci ekrāni, kuros var apskatīt folkloras ekspedīciju videofilmas, iemūžinātas Latvijas teicējas dziedot, esot savā mājās, lauku sētas vidē.

Izstādes iekārtotāji ir māksliniece Sandra Strēle un inovatīvu mākslas projektu īstenotāji Latvijā, starptautiski atzīta dizaina firma YESWECAN Rolanda Streļča vadībā.

Izstāde – ceļojums Tautasdziesmu teicējas. 1991. Gaismas pils ēkā sagaida apmeklētājus kā mīļus ciemiņus, kur var uz brīdi paciemoties, apmainīties ar garīgu enerģiju, un uzpildīti ar apliecinošu dzīves sparu doties tālāk. Lūk, Daugava nemainīgi tiecas uz jūru – tāpat kā nemainīga ir tautasdziesma, kas ceļo no tautasdziesmu teicēja pie nākošās, jaunas paaudzes, un tas notur Latviju.

Dace Micāne-Zālīte



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com