Iz Kanberas latviešu saimes pagātnes

Palielināt / Enlarge

1. rindā no kreisās: Anita Bērziņa (Misiņa) – Vilis, Valija Vilks – sufliere, Oskars Vilks – režisors, Pranas Darius – Abrams 2. rinda: S. Skrīvere (Darius), B. Ūdre, I. Vernere, J. Skuja, T. Burkevics (daļēji aizsegts), Gita Vilks (Story), A. Ruņģis, V. Rikmanis, I. Skuja (Skrīvere), I. Kalniņš, V. Eversone, A. Kārkliņš, H. Rikmanis. Uzvārdi iekavās – vēlāk precētie uzvārdi.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Inta Skuja (Skrīvere) – Emīlija, Vita Eversons – Rembeniete, Ilmārs Kalniņš – Dāvis.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: ?, Viktors Rikmanis – Jaņuks, Anita Bērziņa (Misiņa) – Vilis, Inta Skuja (Skrīvere) – Emīlija.

1980. tos gados mājas īpašnieki bija aizgājuši aizsaulē, un pēcnācēji atstājuši Kanberu. Īpašums tika tīrīts pārdošanai. No mantām, kas tika mestas atkritumos, mums laimējās izglābt daudzas labas, vērtīgas latviešu grāmatas. Starp tām bija arī mape ar dažādiem rakstiem – gan rokrakstā ar zīmuli, gan ar veco laiku rakstāmmašīnu rakstīti, kurā lietoja tintes lenti un tagad daži no šiem rakstiem nav vairs viegli salasāmi. Raksti un stāstījumi ir par Kanberas latviešu sabiedrisko dzīvi pēc iebraukšanas Kanberā. Šis ir viens no šiem rakstiem, rakstīts 1957. gada decembrī. Personas kas minētas šai stāstījumā, liela daļa nav vairs šai saulē.

E. E.

* * *

Latvietis bez teātra nav iedomājams. Bija jau pāris reizes mēģināts teātri spēlēt Kanberas mazajā latviešu pulciņā, bet katrreiz pajuka. Bez svētdienas skolas Ziemsvētku uzvedumiem šī bija pirmā pašu kanberiešu teātra izrāde, ko uzveda deju grupa Sprigulītis. Luga bija izvēlēta – R. Blaumaņa Trīnes grēki. Un tas bija labi darīts. Nekad latvietim nevar apnikt skatīties R. Blaumaņa raitās, asprātīgās lugas. Ir prieks dzirdēt Blaumaņa latviešu valodu. Ir palicis prātā laikrakstā izteiktā doma, ka ja angļiem nav apnicis skatīties savu Šekspīru jau turpat četri simti gadus, tad mums nevarētu būt par daudz no Blaumaņa, un vēl trimdā dzīvojot, kur mūsu latviskās vērtības aizvien vairāk zūd.

Interese par šo teātri Kanberā bija liela, ko ierāda arī pilnā, izpārdotā zāle. Pirmais, kad atvērās priekškars, bija redzama lauku istaba ar iepelēku aptēstu baļķu sienu fonā un sarkanu puķi – ģerāniju uz galda. Un no tā jau palika silti. Ne lepnas, modernas, četrkrāsainas sienas, ne abstraktie zīmējumi to nevar dot. Lai cik tie koši, starp tiem vienmēr ir salti. Dekorāciju bija veidojis V. Leitis. Ja jau sākts ar dekoratīvo pusi, tad jāpiemin ļoti labie kostīmi. Līdz sīkumam glīti un piemēroti. Ar tiem tiešām varēja lepoties. Nopelns te N. Cīrulis kundzei.

Lomu tēlotāji bija visi jaunieši – sprigulīši. Dejas kopas vadītāja S. Skrīvere, kas organizē un vada jauniešus, kā Mazbērzu māte tikpat veiksmīgi turēja rokās grožus uz skatuves un valdīja par visiem. B. Ūdre, viena no labākām tēlotājām starp sprigulīšiem, kā Trīne bija ar piemērotu balsi, labiem kāpinājumiem. Tikai Trīne bija tverta mazliet par smagu. Likās, derēja vairāk pļāpības. Brīnišķīgs un vislabākais pāris lugā bija Brencis – J. Skuja un Made – I. Vernere. Tie abi bija kā izkāpuši no Blaumaņa laikiem. Brencis tāds patuļīgs. Laba spēle ar salmu cepuri; sevišķi aina, kur viņš lūdz atstāt viņam Madi. Tik labu spēli ar rokām reti redz pie jauniem tēlotājiem. Made bija tik latviski jauka, daiļa, viegla un vienkārša, ka labāku Madi grūti iedomāties. A. Ruņģis bija Mazbērzu tēvs un I. Skrīveris – dēls Juris. Tiem, liekas, derēja lomas samainīt, jo tēva loma ir gausāka un A. Ruņģis kā Juris būtu stipri spriganāks. I. Skuja, acīm tīkama, labi iznesa savu nepateicīgo Emīlijas lomu. Un kad uz skatuves iznāca Abrams – P. Darius, uz skatuves un publikā radās omulība un smiekli. Rembeniete – V. Eversone, skaistā tērpā platu soli nostaigāja pa skatuvi. Viņas priekšpuisi Dāvi tēloja pajauns, kautrs zēns I. Kalniņš un tik lieliski notēloja dzērājpuisi, ka var teikt – tās ir izcilas Dieva dotas aktiera dāvanas. Medicīnas students Atis – T. Burkevics izrīkoja visus kā jau īsts dakteris. Mazā kalpone Annule – A. Kārkliņa, likās ir dzimusi šai lomai – ir ar balsi, izskatu un spēli. Nebēdīgs bija viņas partneris Jaņuks – V. Rikmanis. Pārējās, mazākās lomās: Vilis – A. Bērziņa, Mārcis – H. Rikmanis, Ludis – A. Kārkliņš, Jeske – G. Vilks labi veica savas lomas.

Lugu iestudēja O. Vilks, tam veltīdams daudz pūļu. Žēl, ka šo izrādi nevar parādīt arī citur.

Teksts šur tur ķērās, bet to jau var piedot, ja ņem vērā, ka tēlotāji bez maizes darba vairums vēl vakaros iet skolā un universitātē. Nebūtu bijis brīnums, ja kāds satraukumā būtu nocitējis Gēti vai noskaitījis matemātikas formulu.

Teātris visiem patika. Pārnākot mājās no izrādes, bija sajūta, ka esi baudījis no tīra, dzidra avota.

L.
1957. gada decembrī