Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Melburnas Latviešu nama vēstures

Pirms 55 gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 608, 2020. g. 5. aug.
I.N. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MLNK_Jauns

Mākslinieka Gunāra Jurjāna 1965. gadā darinātā „Mozaīka“ Melburnas Latviešu nama Lielās zāles foajē telpā. FOTO Gunārs Nāgels.

Piemiņas pēcpusdiena māksliniekam Gunāram Jurjānam 2010. gada 14. oktobrī. Zinta Jurjāne-Hērda (Heard) ar Gunāra Jurjāna akvareli gleznotu Port Saīda ceļā uz Austrāliju 1950. gadā. Uz paša mākslinieka molberta fotogrāfija – Gunārs Jurjāns Ņujorkā 1972. gadā. FOTO Gunārs Nāgels.

Piemiņas pēcpusdiena māksliniekam Gunāram Jurjānam 2010. gada 14. oktobrī Melburnas Latviešu nama foajē. FOTO Gunārs Nāgels.

Šodien visi esam pieraduši, ka Gunāra Jurjāna (1922 – 2010) mozaīka ir Melburnas Latviešu nama neatņemama sastāvdaļa, bet daudzi nezinās, kad un kā tā radās. Šogad aprit 55 gadi kopš tās, kā arī Latviešu nama jaunās zāles atklāšanas. Piedāvāju no dažādiem informāciju avotiem sakopotu mazu ieskatu vēsturē.

I.N.

Laikraksts „Austrālijas Latvietis“ raksta:

Piektdien, 1965. gada 3. oktobrī plkst. 16 Melburnas Latviešu nama foajē telpā atklāja mākslinieka Gunāra Jurjāna veidoto, lielo, mozaīkas tehnikā darināto gleznojumu. Šis bija ļoti ievērojams brīdis īpaši jau tādēļ, ka ar šo tika atzīmēts Melburnas Latviešu nama lielās jaunbūves nobeigums.

Uz sienas mozaīkas atklāšanu Melburnas Latviešu nama zāles priekštelpā bija pulcējusi ap 80 apmeklētāju, kas noklausījās H. Misiņa ievadvārdus un O. Rozīša pārdomas par diviem devējiem Melburnas Latviešu sabiedrībai – G. Jurjāna un nelaiķi – Dr. Almu Drašku, kuras piemiņas labā tās vīrs inž. S. Draška sedzis 530 lielos mozaīkas izveidošanas izdevumus. O. Rozītis arī atklāja Dr. A. Draškas atcerei veltīto piemiņas plāksnīti. Pēc tam rež. Lūcija Kalniņa un aktrise Erna Lēmane lasīja Almas Draškas dzejoļus un bērnības atmiņu tēlojumus. Piedevām nama zālē S. Draška rādīja diapozitīvs un krāsu filmas no nama tapšanas gaitas un saviem ārzemju ceļojumiem. Iepriekš visiem viesiem tika šampanietis.

* * *

Gunāra Jurjāna piezīmes par Melburnas Latviešu nama mozaīku

Kā radās un kāpēc?

Melburnas Latviešu nama priekštelpas 30 pēdu (9,1 m) platais un 6,5 pēdu (2 m) augstais, viegli ieliektais panelis ir ideāla virsma dekoratīvam iekštelpu rotājumam. Pacelts 18 collu (46 cm) no grīdas, it kā pakārts samērā plašajā telpā, un, tuvojoties ieejas durvīm, saskatāms cauri stiklotajām sienām, tas ienācējam ir pirmais kontakts ar nama iekštelpām. Tā to arī ieplānoja celtnes arhitekts A. Pūpēdis – kā vietu rotājumam, kas iekļautos telpā un kļūtu pa tās sastāvdaļu. Celtnes sabiedriskā rakstura dēļ bija nepieciešams šo dekoratīvo veidojumu darināt izturīgā tehnikā, kas paciestu roku pieskārienus, būtu viegli mazgājams, utt. Gleznojums šo iemeslu dēļ atkrita. Par piemērotāko atzina stikla mozaīku. 1963. gadā tehniskā komisija izsludināja sacensību rotājuma metam. Vienīgo, šo rindu rakstītāja iesūtīto metu pieņēma, un varēja sākties projektēšana lielākā mērogā. Darba uzdevums bija skaidrs – rotājumam, atbilstot nama idejai, jābūt izteikti latviskam. Nolēmu izmantot latviešu etnogrāfiskā raksta idejas brīvā, iekšējas nojautas vadītā salikumā.

Plāksnes novietojums prasīja, lai dekoratīvais motīvs izteiktos horizontālā joslā, būtu atrauts no pamata, un līdz ar to iegūtu zināmu peldošu raksturu. Līdzīgi tam, kā latviskā raksta salikumā sastopam neaprakstītus, baltus laukumus ornamenta izcelšanai, izšķīros par baltu fonu, kas arī telpai piedotu jauno dziļuma dimensiju aiz mēļi iekrāsotā raksta.

Paša raksta veidošanā galvenā problēma bija apvienot atsevišķos elementus harmoniskā un izsvērtā kompozīcijā. Pielietot neatkārtotu elementu virkni ierosināja mūsu tautas tērpa austo jostu rakstu posmi, kas sasniedza pāri par 30 neatkārtotus rakstu variantus.

Sacensībai iesniegtā metā šie principi vēl nebija pilnīgi noskaidroti, galvenokārt mazā formāta dēļ. Tagad mets pieauga 10 pēdu (3 m) platumā, un deva skaidrāku nojēgu par raksta elementu attiecībām. Nozīmīga bija arī krāsu izvēle. Spilgtas krasas lielās masās gan stimulē pirmajos aplūkošanas mirkļos, bet drīz nogurdina, kā arī samazina telpas ilūziju. Mēļas variācijas turpretim atklāj jaunas nianses arī pēc pirmās iepazīšanās.

Mozaīkas monumentālais raksturs, kā arī sabiedrisku celtņu rotājumu tradīcijas ierosināja raksta motīvus saistīt ar simboliem. Ornaments un simboli radās vienlaicīgi, kaut arī pēdējie allaž pakļāvās raksta kompozīcijas likumībām.

Rotājuma tēma ir Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale, un tās iztulkojumi var būt loti dažādi, atkarībā no skatītāja ievirzes interpretēt raksta lineāro raksturu un tā izsauktās asociācijas. Piemēram, brūnās joslas ar rietošās un lecošās saules motīviem mozaīkas malās varētu simbolizēt latviskās idejas kontinuitāti, arī – pagātni un nākotni, vai mūsu vēstures tumšos un gaišos posmus. Tāpēc pieskaršos tikai galvenam domu gājienam.

Skatoties no kreisās puses, Latvija attēlota lietojot jostas rakstus, rietošā saule – Kurzeme ar jūras un saules rakstu zobena galā, Zemgale – līdzenuma un vārpu motīvs iekļaujas zarotā saules kokā. Centrālā daļā – Latvijas profils. Virs tā novietotā saule – Vidzemes augstiene – balto lielceļu raksts ieved Latgalē, kuras ezerus simbolizē atspīdumu ideja ziedu rakstā. Saullēkts.

Gunārs Jurjāns
1965

Red. Aicinājums! Ja kādam no mūsu lasītājiem vecāku vai vecvecāku albumos ir saglabājušas fotogrāfijas no šī brīža – mozaīkas atklāšanas dienas, būsim pateicīgi, ja atsūtiet uz redakciju.

I.N.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com