Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Jelgavnieki plenērā Raiņa „jaunu dienu zemē“*

Laikraksts Latvietis Nr. 613, 2020. g. 9. sept.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Inese Mīlberga. FOTO Māris Brancis.

Ulda Zutera un Aļonas Prokofjevas gleznas. FOTO Māris Brancis.

Katrīna Vīnerte. FOTO Māris Brancis.

Atceroties šīs vasaras Jelgavas Mākslinieku biedrības plenēru Aizkalnē (tās teritorijā atrodas Jasmuiža – Raiņa muzejs) no 6. līdz 11. jūlijam un domājot par ietilpīgu nosaukumu tur radīto darbu izstādei un plakātam, iešāvās prātā apgalvojums – Laba dzīve Aizkalnē! Šīs sešas dienas Preiļu novadā bija patiesi lieliskas. Mūs izguldīja bijušajā skolā, kas tagad kļuvusi par sabiedriskā centra Aizkalne mājvietu, tur čaklas saimnieces trīs reizes dienā parūpējās, lai mūsu vēderi skaļi un prasīgi nekurkstētu, atgādinot, ka tie jāpiepilda, kad izklīstam tuvākā vai tālākā apkārtnē un kad ar visu sirdi nododamies gleznošanai vai zīmēšanai.

Aizkalne atrodas Jašas upes krastos, kas domājams devis vārdu arīdzan Grigorija Kuzņecova muižai. To no 1883. līdz 1891. gadam nomāja Krišjānis Pliekšāns. Tas bija laiks, kad nākamais dzejnieks Rainis beidza mācības Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā un iestājās Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē. Vasaras brīvdienās jaunais cilvēks brauca uz Latviju, lai, beidzis studijas, strādātu Viļņā un Jelgavā pie Stērstu Andreja.

Jasmuiža ir Raiņa jaunu dienu zeme. Diemžēl no tās līdz mūsdienām nekas daudz nav palicis pāri. Tikai divas ēkas – kungu māja, kura patlaban ir remontā un kas mums palika nepieejama, un govju kūts, kas ir renovēta un kurā muzeja ļaudis iepazīstina ar Latgales keramiku. Muižas lielums bijis iespaidīgs. Tajā bijuši pāri par 200 ha zemes, govju kūtī bijušas 80 govis. Saprotams, ka lauku apstrādei bija vajadzīgs krietns skaits darba zirgu. Kā stāsta, Krišjānis Pliekšāns esot audzējis arī zirgus pārdošanai. Tātad, Pliekšāni bijuši bagāti latvieši,

Ja esi sirdī patiess mākslinieks, viņš atradīs acij tīkamas vietas ikvienā vietā, pat tādā, kas citiem liekas neizteiksmīga, neinteresanta, vienmuļa, nepievilcīga. Tā Inese Mīlberga Aizkalnē ar lielu dedzību zīmēja pamestu kolhoza laika divstāvu dzīvokļu māju, Vitai Makrai iepatikās zaļa māja privātmāju rajonā, Kate Seržāne rūpīgi attēloja kādas saimniecības ēkas durvis, Inita Vilks aizrautīgi gleznoja ziedu pārbagātībā nolīkušos liepu zarus, bet Ilona Drīliņa pievērsa uzmanību seniem zemnieku darba rīkiem savā akvarelī.

Motīvu Aizkalnē bija atliku likām – gan senā saimnieku māja Jasmuižā (Katrīna Vīnerte), kur iekārtots muzejs, gan 1934. gadā celtā skolas ēka, kas tagad tikai glabā skolas inventāru (Uldis Zuters, Dita Veģe), gan arī ar vērienu iesāktais, bet nepabeigtais sarkaniem ķieģeļiem būvētais kolhoza valdes un kultūras nams (Alberts Miķelsons). Citi atrada pamestas senas dzirnavas koku biežņā vai ezeru blakus pagastā. Katrīna Vīnerte pamanīja kuplo stārķu saimi ligzdā, Ilmāru Drīliņu piesaistīja leknā pļavā ganāmies raibā govs, Alberta Miķelsona uzmanību pievērsa koka tilts pāri upītei vai Kasparu Iljinu – siena rituļi zaļā pļavā, savukārt mūsu jaunākā biedrības kolēģe Aļona Prokofjeva atrada interesantu kompozīciju un neikdienišķus krāsu ritmus puķu dobei.

Gan Anda Buškevica, gan Arnis Ozols, arī Kaspars Iljins, cītīgi portretēja atrastos modeļus – jaunu meiteni un vietējo zemnieku krietnos gados.

Jāpiezīmē, ka Dievs jelgavniekus žēloja – tikai vienu priekšpusdienu paliedēja, pārējā laikā priecēja saule vai pelēkas dienas, kad krāsas liegi saskaņojas dabā. Lai kādas bija stundas, mākslinieki ik minūti izmantoja gleznošanai – pat lietus laikā var gleznot ziedus vāzēs, un tā tas arī notika.

Jāuzsver, ka plenērs ir laiks, kad katru mīļu brīdi tā dalībnieki var veltīt savai kaislībai jeb mīlestībai – gleznošanai vai zīmēšanai, nedomājot par sadzīves lietām, kas parasti mājās ikdienā bieži kavē piestāt pie molberta. Un jelgavnieki izmantoja šo laiku mērķtiecīgi. Par to liecina divas (parasti tikai viena) plenēra darbu izstādes Laba dzīve Aizkalnē!, kas līdz 5. oktobrim aplūkojamas gan Ā. Alunāna Memoriālajā muzejā, gan arī Jelgavas mākslas skolā.

Par plenēra finansiālo atbalstu Jelgavas Mākslinieku biedrība izsaka lielu pateicību Jelgavas pilsētas pašvaldībai un kultūras padomei.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“

* Red. Raiņa dzejolis

Rainis „Saules gadi“ (fragments)

Munu jaunu dinu zeme,
Sapynūs tik tu man rõdis.

---

Manu jaunu dienu saule

Cik man nākas savā gaitā
Atcerēties bērnu dienu,
Tik es redzu gara acīm
Zelta sauli atmirgojam



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com